Jā, es arī saprotu. :D Bet es tagad visu sāku iemācīties darīt pati. Visu cieņu vientuļajām mammām, tas ir smags darbs!!!
Mēs tagad ar mazo esam atvaļinājumā Latvijā, kamēr vīrs ir mājās/ārzemēs un strādā. Esmu viena ar mazo un tas ir ļoti grūti.
Miskasti jānes tā - mazais vienā rokā, maiss otrā rokā, atslēgas zobos. Ja jāiet ārā - nonesu ratus,eju augšā, nonesu visas mantas, salieku ratos, eju pakaļ bērnam, vienā rokā bērns, otrā telefons, atslēgas un maks. :D
No rīta 7 no rīta mazais pamostās, sākas diena. Pabarot, nomazgāt, saģērbt, skraidīt pakaļ, skatīties,lai nenokrīt un nesasitās, lai neielien kaut kur, taisīt pusdienas, blenderēt pusdienas, pabarot, nomazgāt. Kamēr mazais guļ,tikmēr ātri ieskriet dušā, izmazgāt matus, uzkrāsoties, saģērbties, nomazgāt traukus, izmazgāt grīdas, saklāt gultu, savāk mantas,kas izmētātas. Viss pusstundas laikā. Vakarā ap 10 vai 11,kad mazais aiziet gulēt - knapi velku sevi, spēku izsīkums, bet atkal - mazgāt traukus, mazgāt pudeles, mazgāt grīdas, kleitas jāmazgā ar rokām dažas, tad vēl tās, ja vēl ratus jānomazgā, duša un spēku izsīkums...
Āā un uz veikalu aiziet iepirkties arī baigi grūti, ar vienu roku ratus jāstumj, otrā rokā kaut kā grozs.. pēc tam nesot mājās maiss.. bērnu jāuznes vispirms, iepirkumus jāatstāj lejā, ceros,ka neviens nepaņems :D
Citreiz itkā gribās uz 1 nakti paņemt auklīti , lai pieskata mazo un aiziet izklaidēties... bet nav ar ko aiziet, pie tam es zinu,ka man 7 no rīta atkal sāksies diena un ja nakti nebūšu gulējusi, tad būs baigi grūti. Tā kā, jā.. es arī nedaudz apskaužu BRĪVOS cilvēkus :)