Runaajot par dziivokliiti pilseetaa,es noteikti gribeetu kaut ko pavisam mazu ,un taadu kaa jumtaa!Loti patiktu,ja buutu kaada trerase,balkons,kur vareetu seedeet aaraa ,un veerot apkaartni!
Par dzives vietu - Monako, shausmigi vilina taa droshibas sajuta, patik dzivot droshaa videe, gribetu vai nu lielu dzivokli ar terasi, tadu plashu, vai nelielu maaju...
Maya, kad dzīvoju Šveicē, biju ciemos pie viena pāra, kuriem arī šāda māja. Pats interesantākais, ka tā māja griezās ap savu asi lēnītēm. Es to, protams, nezināju :D Atminos, šie mani cienāja ar vīnu un es apjuku pēc pirmās glāzes, kad sapratu, ka ainava aiz loga burtiski kustas :D
Esmu pilsētas cilvēks, tāpēc māja pie jūras vai mežā man nederētu. Sapnis ir pašai savs dzīvoklis pilsētas notikumu epicentrā. Ar automašīnu trokšņiem, cilvēku čalām un visu pārējo, kas piederas pie pilsētas dzīves. Aptuveni kaut kā šādi:
Vasaras mēnešos būtu skaisti uzturēties ūdens tuvumā, piemēram, Saulkrastos. Tā kā neskatos ārpus Latvijas robežām, šos sapņus, cerams, ka reiz piepildīšu. Bet tagad - kāpēc gan nepasapņot! :)