Roku griešana

Nina

Šīs sarunas ir tikpat amizanti lasīt, cik jums būtu amizanti lasīt cilvēka viedokli par zemeņu garšu, lai gan viņš nekad mūžā nav ēdis zemenes

es nezinu, kā garšo mušmires, taču neplānoju tās pagaršot tikai tāpēc, ka man kāds kaut ko gauži ir darījis, jo es apzinos sekas. Un nevajag man teikt, ka tas ir kas cits. Tas ir tas pats.

jūs tāpat to neizpratīsiet, jo jo esat cits cilvēku tips - pozitīvie, visu varošie tanki

Un Tu esi tas činkstošais tips. Jo Tu tā vietā, lai meklētu risinājumu savai problēmai, čīksti, ka vienkārši neesi tas cilvēku tips. Uzmanības trūkums atkal? Un nevajag man piesiet tanku, kas ir depresija, ar visu ārsta atzinumu esmu izbaudījusi uz savas ādas. Taču, vienīgā rēta, kas man uz rokas ir, ir gūta krītot, nevis speciāli tur taisīta.

Mhm. Runājiet vien tālāk, cerams, ka tad, kad jums atklās kādu fizisko saslimšanu, jūs nesastapsieties ar komentāriem, ka "tas jau viss tikai no egoisma", "lose tāda!", "mirsti nost" utt

Tā nav fiziska slimība. Tas ir galvā.

Andas

tas nav - gribu graizos, gribu negraizos.

Tieši tā tas arī ir. Nevienam cilvēkam galvā tas nav ieprogrammēts. Tā ir paša izvēle, tāpat kā alkohols un narkotikas. Jā, ir grūi paša spēkiem no tā tikt vaļā, jo tā ir vieglāk, taču, ja tas būtu normāls situācijas risinājums, tā darītu visi, vai viennozīmīgi vairums.

Shirley

Un, Tev nav taisnība, es neapmeklēju psihologu piespiedu kārtā, es pati sapratu, ka jāiet, pati arī aizgāju un pati arī turpināšu iet, lai nostiprinātu psihi, tāpēc nevajag te gudri dirst!

Es saprotu, kāpēc Tu tagad taisnojies. Dari tā, ja Tev tas palīdz, bet ārsts ir obligāts. Esmu redzējusi gana daudz tādu, kas izliekas, ka ārstējas, lai gan patiesībā viss ir citādi - gribas taču to pastiprināto uzmanību un ja izārstēsies, tad tas viss zudīs, pie kam Tava veselība nav īsti mana darīšana. Vienkārši, pēc tam, kad esmu ārstējusies pati, zinu, kā izskatās tie, kas ārstēties netaisās, bet meklē atbalstu un attaisnojumu tam, kāpēc viņi dara to, ko dara. Tādi cilvēki melo sev un apkārtējiem. Pie kam visi vienā stilā...

Alexxxa,

Tā nav fiziska slimība. Tas ir galvā.

ir divi varianti: 1. tu melo par to, ka esi bijusi slima ar depresiju
2. tu neesi bijusi slima ar depresiju, tev bija tā saucamā "depresija", kas rodas, kad tevi kāds pamet un tu 2 dienas noraudi, bet vēlāk atkal ar smaidu raugies dzīvē.

Pretējā gadījumā tu zinātu, ka depresija ir fiziska slimība, kas saistīta ar procesiem galvā. To apstiprinās gan ārsti, gan visādi citādi avoti par medicīnu. Man nav patikas noskaidrot, kurš no diviem variantiem, ko pieminēju, ir atbilstošs tev, vienkāršu norādu uz acīmredzamu aplamību.

Nina, kopš kura laika psiholoģiskās slimības skaitās pie fiziskajām? Vismaz dažus gadus atpakaļ vēl nebija. Un man tad pašai rodas jautājums, no kurienes Tev tādi izteikumi? Jā, ir sekas fiziski - kas neēd, kas neguļ, kas graiza rokas, kas nodzeras utt, taču slimībai nav fiziskas izcelsmes. Man ir bijusi depresija, 2 gadus ārstējos un tieši tāpēc man cērt acīs tas viss aplamais, ko Tu te drukā.

ir divi varianti: 1. tu melo par to, ka esi bijusi slima ar depresiju
2. tu neesi bijusi slima ar depresiju, tev bija tā saucamā "depresija", kas rodas, kad tevi kāds pamet un tu 2 dienas noraudi, bet vēlāk atkal ar smaidu raugies dzīvē.

Tavi varianti ir galīgi garām. Pirms noteikt diagnozi jāuzzin cēloņi, Tu sāc no otra gala.
Tu pārmeti , ka Cormeum nejautā kas Tev noticis, bet pati tā vietai, lai Alexxai pajautātu, kas bija uzstādi diagnozi un apvaino meiteni.

Es neuzstādītu diagnozes, ja meitene nerunātu aplamības, tādējādi dezinformējot tautu. Depresija nav slimība, ko var izārstēt 2 gados; nav slimība, kuru var ieslēgt un izslēgt (kā viņa apgalvo, ka graizīšanos var ieslēgt un izslēgt, izvēlēties pats); nav slimība, kuru var izārstēt ar tekstiem "viss ir galvā, maini savu dzīves nostāju un viss nokārtosies". Jā, ir daļa cilvēku, kurai ir šāda depresija, bet tā nav klīniskā depresija un tāpēc šādiem "parastās depresijas" (a ļa "rudens depresija") slimniekiem savas "ārstēšanās" metodes nevajadzētu piešūt arī klīniski slimajiem. Ja interesē kas vairāk, meklējiet, lasiet informāciju pašas, muļķības nerunāju.

Tā nav fiziska slimība. Tas ir galvā.

ir divi varianti: 1. tu melo par to, ka esi bijusi slima ar depresiju
2. tu neesi bijusi slima ar depresiju, tev bija tā saucamā "depresija", kas rodas, kad tevi kāds pamet un tu 2 dienas noraudi, bet vēlāk atkal ar smaidu raugies dzīvē.

Ja ne galvā.. kur tad? Irsā? :D :D :D Atvainojos.. bet es nenocietos :D :D :D

Ja interesē kas vairāk, meklējiet, lasiet informāciju pašas, muļķības nerunāju.

Rādi redzēt, kur Tev infa, ka tā ir fiziska slimība.
Vienīgais, ko Tu pareizi pateici, ir tas, ka līdz galam izārstējama tā slimība nav, taču, ar zālēm un ārstiem, pēc laika nonāc pie tā, ka tiec ar to galā pats - bez antidepresantiem un dakteriem. Un tad ari pats kontrolē, kad ieslēgt/izslēgt savus gājienus, kas nu kuram raksturīgi. Kas padodas un atgriežas pie vecajiem niķiem, nav gana labi ārstējies. Jāgrib pašam, bez paša gribas ārsti tur var izstiepties.

nav slimība, kuru var izārstēt ar tekstiem "viss ir galvā, maini savu dzīves nostāju un viss nokārtosies".

Tā nav vienīgā ārstēšanas metode, bet ja jau esi tik gudra, vajadzēja zināt, ka tā ir viena no metodēm, ko izmanto.

Ļoti īsumā dļa osobih tupih: depresiju var izraisīt kāds pārdzīvojums dzīvē, konkrēts notikums - ārstēšanās ir nosacīti viegla un ārsta, var būt tie paši 2 gadi. Ārstē parasti bez zālēm, ar psihologu vai psihoterapeitu ar humanitāro izglītību (ok, var arī ar medicīnisko, bet zāles tāpat raksta vai nu nekādas vai vājas). Tur svarīgākais ir pozitīvi iedvesmot un pateikt, ka visa dzīves nostājas veidošanā ir galvā. Pieņemu, ka varbūt tādu var ielikt psihoneiroloģiskā slimnīcā, aiziet parunāties grupu terapijā u.tml.

Bet ir klīniskā depresija, ar ko sirgst ļoti daudzi, un to izraisa nevis kāds notikums, bet ķīmiskie procesi smadzenēs. Ir, kad nāk līdzi VD. To visu nosaka ar analīzēm, lai izslēgtu citus variantus. Jūsu "viss ir galvā", ar to domājot nevis reālus procesus, bet gan pozitīvo domāšanu, tur nelīdzēs. Ārstēšanās pie psihoterapeitiem ar medicīnisko izglītību, psihiatriem aiziet.. nu kādi 5 gadi minimums, lai gan parasti cilvēki visu mūžu ar sevi strādā - psihoterapija, dažādi tās veidi, sevis izzināšana, zāles, vitamīni, meditācijas, kā nu kurš to pēc tam (pēc iepazīšanās ar psihoterapeitiem, psihiatriem un psihoneiroloģiskām slimnīcām) atrisina. Klīniskā depresija noteikti nav tik vienkārša, cik jums vai Alexxxai tā šķiet, tāpēc jūsu teiktais ir dezinformēšana un stereotipi.
Vairāk par depresiju, klīnisko depresiju un visu citu, kā jau teicu, varat iepazīties interneta plašajos laukos vai pie speciālistiem ar medicīnisko izglītību, ne humanitāro.

ārstēšanās ir nosacīti viegla un ārsta

ātra

Ārstēšanās pie psihoterapeitiem ar medicīnisko izglītību, psihiatriem aiziet.. nu kādi 5 gadi minimums

varbūt norādi kādu publikāciju, kurā esi atradusi šo noteikto termiņu?

cormeum, es nenorādīšu publikācijas, to tu vari pati atrast internetā. Diemžēl neesmu tāda kā Kubiete, kas aizstāj jums tās sūrās pūles ierakstīt kaut ko googlē.

Konkrēti par 5 gadiem - tas no manas dzīves. Par visu mūžu - no citu cilvēku pieredzes. Esmu kontaktējusies ar ļoti daudz cilvēkiem, kam ir depresija, un bijusi ļoti daudz gan pie dažādiem psihoterapeitiem ar med.izglītību, gan psihiatriem.

Konkrēti par 5 gadiem - tas no manas dzīves.

Manuprāt, ir visai vieglprātīgi mētāties ar maldinošu terapijas norisi pie tik nopietnām diagnozēm.. Nevajag uzdoties par ''speciālistu'' un dezinformēt tautu tāpēc, ka, lūk, esi parunājusi ar daudziem psihiski neveseliem cilvēkiem...

Tu laikam esi palaidusi garām, ka esmu pati visam gājusi tam cauri, apmeklējusi dažādus labus ārstus (nevis Mazpisānos, bet Rīgā) un 2 gados nekas nevarēja notikt? :)

Tas jau paliek smieklīgi, ka kādam kaut ko pierādu.. Vienkārši besī stereotipi.

Jā,sen sen atpakaļ bija tāda liet. Beigās tas jau kļuva par apsēstību..
Jo smagāk gāja,jo biežākas rētas. Un no tà kljuva tikai sliktāk.
Tagad par laimi tas ir pagājis,bet ar nožēlu jāatzist,ka tas buja stulbi.
Tagad darbā vai pie ārsta piedurknes kauns uzrotīt..

Nina, ja jau Tu tā sāc, tad atceries, ka jebkura Tava doma un reakcija uz pasauli ir ķīmisks process smadzenēs, kas rodas no apkārtējās vides ietekmes.

Es saprotu, ka Tu mums te esi psihodakters numur viens uzradusies, bet izskatās, ka Tev vairāk pašai ir tādas ne līdz galam izārstētas problēmas, nekā Tu zini, kā tas būtu jāārstē. Tie 5 gadi Tev ir bijuši par maz. Vārdu salikumu "klīniskā depresija" Tu šobrīd izmanto sava stāvokļa attaisnošanai un tāpēc nespēj norīt to, ka es ar visu to tiku ātrāk galā, nekā Tavi personīgi noteiktie 5 gadi. Ja jau esi tik gudra, tad šis Tev bija jāzin. Es arī tajos gados pie ārstiem izvazājos, tāpat sākumā visu boikotēju, nevienu neklausīju, tikai vēlāk mani piespieda iet, tāpat cik varēju, sākumā izvairījos. Vēlāk, kad ārstējos, kontaktējos ar daudziem slimajiem un ārstiem un daudz par to runāju.

Nu, ja pašai negribas ārstēties un tāpēc tādus gadījumus kā Tu, uzskati par īpašākiem, jo pārējiem jau viss viegli, lūdzu - turpini. Bet Tu reāli vienkārši attaisno savu nevēlēšanos neko dzīvē mainīt ar to, ka tā taču ārprātīga slimība. Jā, slimība ir kas vairāk par pāris nedēļām slikta garastāvokļa rudenī, taču nevajag te dēt, ka es dezinformēju tikai tāpēc, ka man ātrāk pieleca, ka ārsti jāklausa, nevis sēdēju netā lasot tos gadījumus, kas nepadevās ārstēšanai un attaisnojot sevi ar to, ka redz - visiem viegli, man smaga slimība. Kas vēl nebūs jālasa. Pilnīgi dusmas rauj - pati nedomā ārstēties, bet dēt uz citiem - katrā laikā, lai tikai sevi attaisnotu.

Nina, tam nav nozīme, kuros ''pisānos'' Tu ārstējies.. Ja Tev neizdevās 2 gados ''nostāties uz kājām''.. tas nenozīmē, ka citam būs tieši tāds pats liktenis.. Lūk.. tepat ir cilvēks, kas apgalvo, ka 2 gados izdevās..

Alexxxa, dieva dēļ, aizej, lūdzu, parunā ar kādu ĀRSTU (nevis psihologu vai psihoterapeitu ar humanitāro izglītību), tava nezināšana ir tik absurda. Būtu priecīga, ja kāda Cosmo esošā ārste šeit kaut ko nokomentētu. Lai gan viena meitene to jau izdarīja šajā diskusijā http://cosmo.lv/forums/topic/165811-stiprakas-bezrecepsu-zales/?sort=ASC&pnr=6, palasiet.

Nina, ej un ārstējies līdz galam. Ar parastu rudens depresiju nevienam zāles nedod un speciālās ārstniecības iestādes neiesaka, tā, ka par cilvēkiem, kas ārstēja mani, esmu pārliecināta. Tev gan iesaku atcerēties, ka Rīga vēl nav rādītājs tam, ka ārsti, kas strādāja ar Tevi, tiešām bija tik kvalificēti, kā Tev kārotos, lai Tu tagad te - pati būdama bez medicīniskās izglītības, runātu tādas muļķības, atsaucoties uz vecām cosmo diskusijām un neskatoties uz to, ka kaut vai šeit http://www.spkc.gov.lv/ssk/indexcb14.html?p=24%2C5%2C79, kas ir valsts iestādes lapa, slimība ar visām psihotiskajām izpausmēm (Pašnāvības utt), ir zem psiholoģiskajām saslimšanām. Atšķirībā no Tavas tukšās muldēšanas, maniem vārdiem ir pamatojums.

cormeum, viņai pietika ar 2 gadiem, jo viņai nebija klīniskās depresijas. ;)

Ja cilvēks (lasīt Alexxa) pat nav dzirdējis vārdu salikumu "klīniskā depresija" un saka, ka tas ir mans un citu cilvēku attaisnojums, lai neārstētos ar pašiedvesmu, tad.. ko tur - vienīgais risinājums ir runāt ar ārstiem, jo izpratnes par depresiju nav.

Nina, Tava "klīniskā depresija", kas ir smagākais depresijas veids, valsts klasifikatorā ir pie psihiskajām kaitēm. Tātad - joprojām sūtīsi mani tur, kur būtu jāiet pašai?