NIKOLA un Cerise es nekad tā neesmu darījusi es visu pagājušo darbu novergoju oficiantes amatā, darbs bija grūts, kājas uz savu istabiņu knapi vilkdams, emocionālais arī bija vnk čau, bet es turējos, tagad es nezinu, kas ar mani notiek, šis manuprāt ir 3ais darba piedāvājums no kura atsakos.. citi atkal saka, ka labāk atrast to kas patīk, nevis uz darbu ej ar vēmienu, atpakaļ no darba vēl nelaimīgāks, zinu, ka darbs ir darbs un nauda ir jānopelna, taču piem. kaut kādā lulu picā strādāt ir garām jau tik vien tapēc, ka stundas ir garas, kolektīvs tur garām ,meitenes nezinošas, viena saka es grīdas nemazgāšu, otra saka, ej izdari to manā vietā, nu vienvārdsakot- neatbildīgi cilvēki, kuriem pret darbu nav nekādas attieksmes, es darbam atdodu sevi visu, bet ja jūtu, ka man tas neko vērtīgu nedod, tad eju tālāk, okey tālāk- topšops- vakar biju uz mācību dienu , nu vienkārši sviests.. es sēdēju un domāju, ko es te daru, jā, okey es esmu komunikabla, māku runāt, taču vai man tas ir vajadzīgs, katru dienu nesties pāri visam centram uz Rīgas otru galu, lai tikai pasēdētu pie datora, bojātu savu muguru, redzi u.tt. man gribās kaut ko aktīvu, es vnk meklēju sevi, ne jau tas, ka es nevaru noturēties darbā, tas , ka es to varu es ļoti labi zinu :)
4499
