Es vēlreiz atkārtošu, jo izskatās, ka tiek apspriesta tikai izdevīgā daļa nevis tā, kura tiek uzsvērta. Tātad, Satversme ar visu preambulu skaidri norāda uz to, kas šajā valstī ir jāciena. Nav tādu krievvaldīgo tiesību uz krievu valodas piespiedu lietojumu sabiedrībā. Neeksistē tāda lieta. Tāpat, pēc būtības arī 9.maija svinības vairs nav iespējams likumīgi (pēc burta, ne gara) rīkot.
Man šķiet, ka neviens latvietis neiebilst pret draudzīgu kopā dzīvošanu šajā niecīgajā dzīvoklītī. Tajā pat laikā - kā krievvalodīgie, tā latvieši mēdz būt vienisprātis, ka atsevišķa iedzīvotāju grupa ir neaptēsta. Normālas būtnes, es uzsveru atkārtoti, izvēlas dzīvot tur, kur tām ir labi. Man nav problēmu ar kaimiņu, tikai tādēļ, ka viņam ir akcents un vārds Vasīlijs Iļjanovičš. Mēs abi forši papļāpājam un viss ir ļoti pat kārtībā. 9.maijā pie viņa atnāk draugs - ir drusku skaļāk kā ikdienā, bet nevienu tas netraucē. Otrā dienā runājam - viņš nesaprot kā var tā pazemot valsti, kurā dzīvo - iet un svinēt Pabedu kā tikko no koka nokāpušam. Tā nav mūsu valsts uzvara, bet sēras.
Nākošais - redzu, ka visi zin demokrātijas definīciju. Bet īsti nav skaidrs vai vispār zin, kas ir demokrātija. Izklausās, ka savu viedokli par un ap tēmu balstāt Leviatānā. Nav tāda - viss pieder visiem, arī otra ķermenis pieder Tev, ka tas ir līdzeklis ceļā uz paša labklājību. Par to sēž cietumā, jo tas ir pretlikumīgi. Un to diktē vara. Vara ar kuru Tev kā pilsonim ar pasi ir līgums - līgums paredz noteikumu ievērošanu. Tātad, tavs individuālais viedoklis - tik tālu, cik tālu tas netraucē vairākumam un sasaucas ar likumu (galvenais), ir mazsvarīgs, bet var brīvi pastāvēt. Valsts Tev neprasīs, kas Tev patīk, ja būsi mazākumā. Ar vairākumu jau būs jāveido dialogs. Bet tikai likuma ietvaros. Neeksistē vispārīga demokrātija. Eksistē demokrātija pēc tās pazīmēm - to mēra koeficientos.
Ir tik daudz ko rakstīt un Jums skaidrot. Bet goda vārds - nav spēka. Kas nevēlas saprast, tas nesapratīs. Kas vēlēsies būt opozīcija, tāda paliks.