Manuprāt, te lielāka problēma ir kopumā cilvēku mūžīgā neapmierinātība, nevis cita tautība. Reāli ja cilvēkam viss dzīvē ir normāli, vai viņš tiešām aizdomāsies kasīties par valodas nezināšanu ikdienišķās situācijās? Nu pajautā tev cik pašlaik ir pulkstenis krieviski, vai tiešām tik grūti atbildēt?
Mani vecāki ir krievvalodīgie, pati pabeidzu latviešu skolu, ir Latvijas pilsonība. Kur ieteiksiet man ar ģimeni doties? Latviešu svētkus un tradīcijas nenoniecinām, tomēr joprojām gadās dzirdēt no dzīves aizvainotajiem dažādas replikas par izcelsmi (jāpiebilst, ka visi runājam latviski).
Cik zinu, tad Uzbekistānā krievu valoda nav pieņemta kā oficiālā, tomēr visas formalitātes tiek kārtotas divās valodās. Šķiet, ka valsts vēl pastāv, cilvēki arī dzīvi.