Kārtējo reizi vēršos pie Jums, jo neviens ta īsti nesaprot un dod tikai unikālus padomus, kā škiries, šķiries, tātad..
Dzīvoju kopā jau pusgadu, bet vai Jūs būtu kopā ar cilvēku, kas Jūs regulāri mācītu nedari tā, nedari to u.t. arī visu klātbūtnē mācīs un sāks mazgāt netīro veļu.. (lab, tas sīkums)
Strādā celtniecībā un vietā, kur strādā ir reģistratūra, kur ir 40 gadīga sieviete un 20 gadīga seviete, cip abiem ar kolēģi draudzenes, pēc darba vienmēr ir aizkavējies, jo iet ciemos, kopā skatās filmas, iedzer, taisa suši vakarus, jā, ko varu teikt es? Ļoti patīkam ir tad, kad kaut vai šodien, sestdienas vakaru viņš pavada nevis ar mani, bet ar viņām..šo 40 gadīgo sievieti viņš sauc par "mammīti" mani viņa pazīst, viss ok, tikai es nesaprotu vai viņs tiešām tik slikti ar mani jūtas majās, ka regulāri līdz plkst. ~23.00 sēž pie kaut kādām bābām un sūc kokčikus, tas tā normāli, man vienīgajai kaut kas tāds ir??
Reizi nedēlā viņš mani kaut kā saraudina, nonākam līdz strīdam un es joprojām nesaprotu kapēc turos ar viņu.. sakam strīdēties par niekiem, kad palūdzu, lai samīļo mani atbilde ir - nē, negribu.. kad redz, ka raudu, tad arī uzmest, atbilde - raudāšana nav risinājums..(arī es tā uzskatu, bet tās ir manas jūtas, nav tā, ka pilnā balsī pa visu māju bimbelēju), esmu vairākas reizes teikusi, ka iešu prom un atbilde ir - ej, pati būsi vainīga, es nezinu pat ko lai vairāk dara..
Reāli ar vienu prāta pusi es domāju, ka varētu aiziet, ciesties pie tēva un sākt attīstīt savu nākotni pati, sisities kā vien māku, taču no otras puses es nevaru iet prom, mīlu viņu (apzinos vārda spēku) , gribu būt ar viņu, es neesmu uzmācīga, neapspiežu, es tikai lūdzu, lai kādu vakaru atnāk mājās pēc darba, (ap 18.00) un nevis iet gulēt, bet kaut ko parunā kaut vai ar mani, sēdēt pie tām bābām viņam redz ir laiks.
1660
