Pirmais īstais?

Mans vīrietis man ir pirmais. Pirmais it visā. Pirmās attiecības, pirmā seksuālā pieredze, pirmie patiešām īstie tauriņi vēderā, kā arī pirmie trīs -es-tevi-mīlu- vārdi. Viņam pirms manis bija vienas attiecības, kuras nebija ne ilgas, ne laimīgas, tāpēc viņš mani uzskata par savu pirmo, vismaz emocionāli. Plāni dzīvei patreiz ir kopīgi. Kā tas izvērtīsies- neviens to nezina, bet mēs jau ceram, ka mūsu stāsts turpināsies ilgi :)

Ir tiešām jāmāk produktīvi veidot attiecības.
Šobrīd jūtu, ka es kā sieva, sāku pieklibot pie šī pieņēmuma.

Ticu, un apkārt ir daudz tādu piemēru, pat vairāk, nekā, kad viens otram nav pirmie.

Izņēmumi jau ir vienmēr. Bet es negribētu ne seksu pēc kāzām, ne arī tikai vienu vīrieti mūžā.

Tas ir iespējams. Protams, šādas attiecības neiztiek bez krīzēm un problēmām, bet, manuprāt, tas, ka tās ir vienīgās attiecības, liek tās novērtēt un turēties pie tām.
Priecājos par tiem pāriem paziņu lokā, kuri ir kopā astoņus un vairāk gadus, tas, ir, no pamatskolas beigām. Tāpat arī zināmi pāri ar daudz lielāku kopdzīves stāžu. Diezgan lielu lomu šādās attiecībās spēlē tas, ka abi ir kopā uzauguši - visas muļķības ir izdarītas un trakie gadi pārdzīvoti ar savu cilvēku.
Šādas attiecības nav piemērotas tiem, kuri vēlas daudz trakot. Abiem partneriem jābūt nopietniem, ar skaidri noformulētām vēlmēm, mērķiem.

Man attiecības ir pirmās un īstās. To kas tās būs īstās sapratu jau otrajā tikšanās reizē.
Iztrakošanās attiecībām netraucē.

Ticu,ka tas ir iespējams. Apkārt ir daudz tādu pozitīvu piemēru (draugu, radu lokā).

Ticēt es tam ticu un prieks par tādiem pāriem, bet kad runa par mani, es esmu ļoti priecīga ka ar pirmo tomēr nepaliku, lai gan gana ilgas attiecības bija un tā jau itkā skaistas. Likās ka ir tas princis baltā zirgā, bet tagad es tiešām priecājos ka nepaliku ar pirmo jo esmu tomēr izbaudījusi vairāk vīriešus un raksturus un atradusi kādu ar kuru man ļoti labi saskan visās jomās. Ja būtu palikusi ar pirmo, tad nekad ko tādu nebūtu pieredzējusi, un tāda doma man liekas skumja.

Ticu. Lielisks piemērs ir mana māsa. :)

Ir iespējams, kāpēc ne.
Es labprāt dotu priekšroku tādai savienībai, bet diemžēl man tas iet secen.
Jo vairāk partneru ir bijuši, jo cilvēks ir izvēlīgāks un grūtak manuprāt sadzīvot ar topošo. Manuprāt.

Vīrs ir mans pirmais un vienīgais vīrietis.
Nav jau tā, ka esam iztikuši pilnībā bez strīdiem - ir bijuši mazāki un lielāki. Bet tas man neliekas nekas nenormāls, jo uzskatu, ka visi pāri strīdās, protams, ir izņēmumi, kas nē.

Pavisam drīz svinēsim 4.kāzu gadadienu.

bet pati esmu priecīga, ka ar pirmo neaizgājām līdz kāzām. Tagad esmu satikusi savu īsto.
Un te pat nav jautājums par locekļa izmēriem, bet gan atieksmi

+++ Cilvēki ir dažādi. Vienam pirmais ir tas īstais, citam nedaudz jāpameklē.

Ticu, bet man tas ir garām

+++

Es vispār nesaprotu to populāro viedokli iz sērijas Kā būtu, ja būtu. Nav, ar ko salīdzināt utt. Ja Tev ar to savu pirmo ir TIK labi, ka jūties laimīgāka uz šis planētas, tad kāda starpība, ka varbūt ar citu Tu varēsi arī būt laimīga?

no manas pieredzes - reti ir tā, ka īstais, vienīgais un uz mūžu...ir daudzi laulātie kuri nodzīvo laulībā entos gadus kopā saskaņas dēļ un arī mīlestības, bet ne tādas mīlestības, bet dziļi sirdī domā - kā būtu, ja būtu!

Ticu. Tas gan nebūtu par mani, bet cilvēki dažādi ir.

Domāju, ka tāds variants ir iespējams. Pati jau 7 gadus (kopš 17 gadu vecuma) esmu kopā ar savu pirmo vīrieti (pirms tam ir bijušas tikai "attiecības", kas ilgušas labi ja pāris mēnešus samērā jaunā vecumā), domājam arī par kāzām, bērniem un kopīgu turpmāko dzīvi.
Nejūtos neko zaudējusi, jo iztrakojusies esmu gana un trakulībām nav noteikti jābūt saistītām ar seksu. Kā arī - joprojām turpinam trakot abi kopā :D

Variants ar "sekss tikai pēc kāzām" gan man nešķiet saistošs, bet noteikti ir cilvēki, kam tas der.

Manam viiram esmu pirmaa - pirmaas attieciibas, pirmaa lauliiba, pirmaa sexuaalaa pieredze. Man shiis lauliibas arii ir pirmaas, pirmaa sexuaalaa pieredze arii, bet attieciibas kaa taadas gan ir bijushas arii pirms tam.

Kaut kaa neesmu aizdomaajusies, ka veeleetos veel kaadu citu pameegjinaat, vai nozheelot, ka jauniibaa neizdauziijos. Arii viirs shkjiet taads ar muusu kopdziivi vairaak kaa apmierinaats un nemaz neraujas dzivee izmeegjinaat kaut ko jaunu vai traku.
Nekad nav bijusi sajuuta, ka baaam un tochna zinu, ka shis ir iistais. Nekad. Vienmeer ljoti racionaali izveerteeju otru cilveeku, muusu naakotnes perspektiives, raksturu, pagaatni, attieciibu kvalitaati un citas lietas un no taa tad arii izdariiju secinaajumus.

Jā. Ir tāda lieta - klikšķis. Un neko mēģināt negribās. Ja gribas - tad vienkārši nav īstais.

Protams var tā būt, bet tas ir atkarīgs mo pašiem cilvēkiem. Citiem vajag to laiku, lai varētu iztrakoties, citiem atkal nemaz nevajag un ir gatavi dzīvot līdz mūža galam ar pirmo.

Mans tagadējais vīrs ir mana pirma un vienīgā mīlestība.
Sākām draudzēties, kad man bija 16. Tagad jau drīz būs pagājuši 8 gadi kā draudzejamies un no tiem divi laulībā.