Varu padalīties ar savu pieredzi, kā izaudzināt bezdelīdzēnu.
Es ari atradu šķūnī uz grīdas 2 mazus bezdelīdzēnus- viens vēl bija žirgts, bet otrs tāds slābans. Apmēram nedēļu veci. Ligzdu nekur nemanīju. žirgtākais jau tur kliedza gandrīz visu dienu. Sapratu, ka uz grīdas vecāki pabarot nevar un tā kā ligzdas tuvumā nebija, tad ienesu abus istabā. Izveidoju ko līdzīgu kurpju kastē ligzdiņai un sāku barot ar mušām, kodēm un naktstauriņiem. Slābanais tomēr nomira. Žirgto turpināju barot ik pēc 45 min- 1h. Istabu vajadzēja ļoti siltu, citādi mazais sāka trīcēt un viņam kļuva auksti. Kad uznāca lietainās dienas un nevarēja saķert kukaiņus, tad devu samaltu Purina kaķu barību+mazliet samaltas olu čaumalas+putnu vitamīni+ pārlēju ar karstu ūdeni apmēram jogurta konsistencē. Baro gan tikai istabas temperatūrā un vitamīna pilienu labāk likt klāt tad, kad jau atdzisis. Der arī sienāži, bet jānorauj cietās kājas. Nedrīkst dot tārpus. Jāatceras, ka mazi bezdelīdzēni ir ļoti trausli- nekādā gadījumā, ceļot no kastītes, nedrīkst saspiest spārniņus- trauma radīsies jau pie relatīvi maigiem pieskārieniem.
Apmēram pēc 2 nedēļām putnēns jau bija smuki apspalvojies un nolēmu sākt trenēt lidošanai. Putnēns bija burvīgs, ļoti draudzīgs, ļoti uzticīgs. Pametot gaisā, sākuma nolaidās netālu uz zemes, pēc tam iemanījās nosēsties uz pleca. Ņiprs lidotājs vēl nebija. Pārcēlu viņam nakšņošanu atpakaļ uz šķūni, bet pa dienu laukā uz terases, kur nevar tikt klāt kaķi un suņi, ierīkoju barotavu. Nelielus lidojumus tagad putnēns veica katru dienu, bet ir vēl kādas dienas jāturpina barot. Tikko gribēja ēst, tā laidās cilvēkiem uz pleca no jebkuras vietas, kur tobrīd atradās -pārsvarā sēdēja uz šķūna malas. Centos arī noteikti pabarot ik pēc 1-2h. Pēc kādām pāris dienām, liku viņa trauciņa ar kaķu barību mušas, kamēr viņš iemācījās pats tās paņemt un uz vakarpusi pats arī ēst kaķu barību. Tad lielāko daļu laika sēdēja ārā pie sava trauciņa un laidās cilv;ekiem uz pleca. Kad uznāca lietus, tad gan ienesu mazo iekšā iekšā, jo viņš nemācēja slēpties no lietus. Apkārtējās bezdelīgas izrādīja par viņu interesei, bet nebaroja un mazais mazliet no viņām baidījās. 5.dienā pēc lidošanas sākuma bezdelīdzēns tomēr pievienojās pārējam bezdelīgu baram un vairs arī nebija jābaro- cilvēkus arī ātri aizmirsa, kļuva par pilntiesīgu bezdelīgu un sāka savu lielo dzīvi.
Sanāca tāds skaists un veiksmīgs stāsts. Ja nu kādam ir līdzīga situācija, tad varūt šī informācija noderēs.
Bezdelīdzēns iemācījās gan pats ēst no trauciņa, gan arī pacelies spārnos no līdzenas vietas uz zemes, ko parasti bezdelīgas neprot, jo ēd tikai lidojumā. Biju jau sagatavojusies, ka varbūt mazais negribēs lidot uz Āfriku un būs jābaro visu ziemu, tāpēc bija svarīgi, lai pats iemācās ēst.
2033
