Labi, runāsim par konkrētām summām. Vienkārši gribēju saprast - cik vispār sievietes atļaujās tērēt sev vai cik uzskatītu par normālu.
Ja es nebūtu runājusi ar vīru, tad mēs nebūtu nonākuši pie konkrētām summām vispār. Esmu ar viņu runājusi, protams. Es negribu viņu nekur sūtīt un tamlīdzīgi, es gribu saprast kā man viņam parādīt to, ko viņš neredz, vai likt saprast,ka es needu naudu un tajā pat laikā izrādīt cieņu pret viņu.
Tātad.
Vienojāmies par 500 eiro mēnesī - kas ir tēriņi skaistumkopšanai, sadzīves ķīmijai, sportam, kosmētikai un apģērbam, ja sanāk, ja gribas nopirkt ko dārgāku, tad jāprasa atsevišķi. Ar vienošanos, ka pārtikai viņš dod atsevišķi un pats pielej mēnesī pilnu bāku ar degvielu manai mašīnai. Tas tā kā izklausās ok.
Braucot komandējumā uz 2 nedēļām iedod man 500 eiro. Konstatēju, ka degviela nav ielieta - ieleju no šīs naudas. Pēc divām nedēļām esmu šo naudu iztērējusi, jo rēķinos, ka tā nauda ir maniem tēriņiem - mājai viss ir sapirkts no sadzīves ķīmijas, šampūni, atlikts sporta nodarbībām līdz mēneša beigām, būts pie friziera utt. Pa vidu vēl paspēju saslimt un kādus 40 eiro iztērēju zālēm. Bet tad viņš paziņo, ka tomēr aizturēsies komandējumā vēl divas nedēļas. Saku, ka man beigusies nauda - atsūta man 400 eiro, no kuriem man ir jānopērk biļetes uz teātri, lai aizietu kopā, kad viņš būs mājās (30eur), jānopērk viņa draugam dāvana vārdadienā, kuru viņš izvēlējies (25 eur), jānopērk dāvana viņa mammai mātesdienā (20eur) + jānopērk partika vakariņām, kad viņš ieradīsies (30eur).
Tad viņš atbrauc un pēc nedēļas atkal brauc prom, pasu viņam naudu, jo man tā ir beigusies, kamēr viņš bija mājās - tāpat vēl pārtiku pirku un atkal degviela bija jāielej, bet viņš man prasa - a kur Tu iztērēji 900 eiro??? Itkā jau taisnība! Tiešām 900 eiro pa 5 nedēļām ir aizgājuši... Bet es nemaz īsti neesmu šo naudu jutusi, neesmu neko baigi sev pirkusi. Kad sāku uzskaitīt:
Ielēju degvielu - Tev taču dīzelis! Pa pilnu bāku var mēnesi laist...
Teātrim biļetes? - Tie taču tikai 30 eiro!
Tavai mammai dāvana? - tas taču sīkums! Tie nav pat 100....
Biju slima, dakteris, zāles - nu...vēl 30? A kur pārēji?
Un tā nu es sežu, sarkstu un skaidrojos...nu ko man viņam teikt? Ka iztērēju savus 500, jo rēķinājos, ka par tiem nav jāatskaitās, ka biju pie kosmetologa, nopirku zeķubikses? Ka apēdu tik un tik? Ka samaksāju savu telefona rēķinu? Ka katrām vakariņam priekš viņa aiziet ~ 20 eiras? Ka viņš aizmirsa ieliet degvielu? Ka esam vienojušie par kaut kādām summām? Viņš taču pats to visu saprot! Un tā katru reizi....
Es nezinu, laikam neprotu naudas lietās komunicēt.... Kur nu vēl nevaru iedomāties šādā situācijā paprasīt kaut vai 100 eiro jaunām kurpēm