Vīrietis mani ļoti uzmana...

manaas attiecibaas taa ir ikdiena, gan no manas, gan no vinja puses. visu dienu wacapaa esam uz kontakta , ja zinu ka ir darbaa, neprasu, ka iet, vienkarsi uzraxtu ka man iet, paskau ka milu vinju,ja noticis kkas interesants,pastastu, un vinjsh dara taapat. pa lielam es zinu visu ko vinjsh,vinjsh zin ko es, mums nav vakaraa jaatrod laiks, lai apsestos un paarunatu dienas gaitas :D
protams,ir aiznjemtkaas dienas, kad tam visam veltam mazak laika,bet man jau sak vinja pietrukt,ja neesmu neko dzidejusi kadas 4, 5h :D

Nu kā ir? Viņš tevi joprojām uzmana? Vai varbūt taisīsi nākošo diskusiju, ka pārāk maz pievērš uzmanību? :D

DieKleineHexe, būtu vērīgāk ieskatījusies, redzētu, ka to Tavu izrakto diskusiju rakstīju februārī un, jā, pa dažiem mēnešiem viss var ļoti, ļoti mainīties.

Un, protams, nav garantijas, ka nekad vairs neizšķirsimies, garantijas jau nav vispār nekam, bet varu cerēt uz labāko.

Laikam jau tu viņu pamatīgi pievīli, kad izjuka laulība, un viņam ir trauma.

Jasmin, nē, viņš iebilst, bet neaizliedz. Piemēram, vecmeitu ballīte man plānojas noslēgties ar klubu, pret ko viņam vispār nav pretenzijas. Es uzskatu, ka tas ir pozitīvs solis, ka, pateicoties viņa iebildumiem, es pārstāju regulāri apmeklēt klubus, jo šobrīd uzskatu, ka tā nav atpūta. Viņš man nekad neaizliegtu atteikties no saviem hobijiem, tieši pretēji, motivē mani.
Attiecībā par Anastasiju, ir skaidrs, ka vai nu viņa troļļo un parasti es šādās diskusijās cenšos neiesaistīties vai arī pati nav gatava attiecībām. Šādas attiecības, kuras jau vienreiz ir pārlauztas, tagad ir īpaši jāsargā un jāizrunājas.

Esat par to runājuši? Kā viņš to pamato?

Patiesībā tieši tā, manuprāt, var rasties vistuvākās, visintīmākās attiecības starp diviem cilvēkiem. Kad otrs zina, ko dari, var par tevi uztraukties, var rūpēties, iepazīst tevi no a-z.. Un es saprotu - patstāvība ir forši un tā ir jāsaglabā, bet tanī pat laikā attiecību pamatā ir dalīšanās ar it visu, arī ar savu ikdienu.

Cilvēki ir ļoti dažādi.
Es tādu kontroli nepaciestu. Es iedomājos ikdienu. Esmu darbā. Vienu reizi piezvana: ''mīļā, kā iet, ko dari?''. Strādāju. Pēc dažām stundām atkal: ''nu, mīļā, ko dari?''. Bļin, joprojām strādāju. Neuzskatu, ka man vajadzētu tik ļoti dalīties ar savu ikdienu. Manās acīs tas jau ir soli no kontrolēšanas, kad es eju uz tualeti un cik ilgu laiku tur esmu. Otrs var zināt, ka es esmu kafejnīcā ar draudzenēm. Kad atnākšu mājās, pastāstīšu kā gāja. Man nevajag, lai man ik pēc brīža zvana un prasa, ko es daru, kur esmu un ko ar draudzenēm runāju. Ja tā ir intimitāte, tad es bez tās varu iztikt. Uzskatu, ka būšana attiecībās nenozīmē, ka jābūt salipušiem kopā, jāiebāž deguns pilnīgi visur un jākontrolē otrs.

. Manējais, piemēram,necieš klubus. Viņš nespēj saprast, kā var atpūsties piesmēķētā gaisotnē, skaļumā un vietā, kur 50% ir piedzērušies. Lai arī man patīk reizumis apmeklēt kādu klubu, es viņa viedokli respektēju un neeju, arī neuzskatu to par kontroli.

Liene, un ja viņam nepatiktu kāds tavs hobijs vai sirdslieta. Piemēram, tu apmeklētu tautas dejas, bet viņam dejošana riebtos un viņš nesaprastu, kā kādam tas var patikt. Tu arī no šīs savas sirdslietas viņa dēļ atteiktos? Vai arī, ja tev patiktu izklaidēties aizejot uz teātri, bet viņam riebtos. Tu viņa dēļ pati sev liegtu pozitīvās emocijas, ko sniedz teātra apmeklēšana?
Nemēģinu uzbraukt. Drīzāk izprast, jo es neizprotu tās sievietes, kas gatavas no visiem hobijiem vai izklaidēm, kas sagādā prieku, atteikties tikai veča dēļ, jo viņam nepatīk.

http://cosmo.lv/forums/topic/157593-pec-laulibas-skirsanas-vai-atstat-bijusa-uzvardu/

Anastasija, Tu esi trollis? Pirms 10 dienaam spriedi par bijushaa viira uzvaarda atmeshanu, tagad bljauj, ka Tev ar vinju lielaa miila. Tevi kontrolee jau veseles 14 dienas vai arii Tev ir bijushi vairaaki tie bijushie viiri? :D :D :D

Redz tagad jaunkundzei viss esot pa iistam un vinja savu daargo bezgala miilot :D
Tad taa preceeshanaas bij taapat pa jokam ieprieksh, vai kaa? Izklaides peec uzgjeerbt balto kleitu un uzraut kaazu valsi? :D
Gan jau, ka tad arii vinjam soliiji bezgaliigo miilu, kaapeec, lai vins tagad uzticeetos, taa logjiski domaajot? :D
Un gan jau, ka Tu ljoti labi pati apzinies, ka tieshi taapeec tiec kontroleeta, vnk uzcepi teemu, lai paljerksteetu :*

Jā, lai interesējas, bet vai tad jāparzin katra mana darbība tieši tad, kad to daru? Ko gribēs zināt, vēlāk pastāstīšu. Man nepatīk, kā jāpartrauc darīt tas, ko daru, lai viņam pa telefonu pateiktu, ka to daru. Es taču viņam pa dienu nezvanu un neprasu, ko viņš darbā dara vai, kad iziet ar draugiem, nezvanu, lai pajautātu, kur viņi ir tieši tajā momentā.
Es viņu ļoti mīlu, bet mani šis uztrauc

Pirmās pasaules problēmas! :D

Jā, notiek, bet varbūt kārtīgi pārdomāt, pirms atkal mesties pie altāra. Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka laulība ir svēta, protams, šķiras un šķiras daudzi, katram savs stāsts un visādi var gadīties..bet varbūt tad nevajag uzreiz mesties otru reizi pie altāra, ja attiecībās atkal ir kaut kādas nebūšanas. Labi, bet ne par to stāsts. Par visu ir jāizrunājas ar otru pusīti, nevajag turēt sevī. Man tāda kā kontrole nav saprotama, jo es uzskatu, ka, dzīvojot kopā, veidojot nopietnas attiecības, otrs var arī atļauties par kaut ko iebilst. Manējais, piemēram,necieš klubus. Viņš nespēj saprast, kā var atpūsties piesmēķētā gaisotnē, skaļumā un vietā, kur 50% ir piedzērušies. Lai arī man patīk reizumis apmeklēt kādu klubu, es viņa viedokli respektēju un neeju, arī neuzskatu to par kontroli. Arī, ja viņš man bieži zvanītu, neuzskatītu to par īpašu problēmu, bet esam pārāk aizņemti darbā, lai zvanītos bieži. Vai viņš strādā? Ja vīrietis strādā pilnas slodzes darbu, viņam vispār ir laiks tik bieži tev zvanīties?

Tu viņu pameti, par to meitene uztaisīja diskusiju, ka esi no Liepājas un atklāja daudzus nesmukus faktus par tevi. Jautājums ir - Tu esi stulba vai kā? Protams, ka viņš tev neuzticās un nekad neuzticēsies, Tu viņam radīji traumu. Ceru, ka viņš tevi pametīs, tāpat kā Tu to izdarīji ar viņu! :)

Liene, bet redz, ka dzīvē tā notiek.

Es šādās situācijās brīnos par to, ka vīrietis ir gatavs piedot un mēģināt atkal.

Man ir grūti saprast vispār attiecības, kurās laulībā nodzīvots gads un kuras šķirtas. Vai tiešām bija tik pamatots iemesls neglābt laulību, kura ilgusi tikai vienu gadu. Tagad Jūs esiet atkal kopā un kur ir garantija, ka atkal pēc gada neizšķirsieties, jo vienā diskusijā minēji, ka atkal plānojat precēties.

Ja vīrietis ik pa laikam zvana un apjautājas par tevi, tas nozīmē, ka esi viņam svarīga. Varbūt vēl zemapziņā viņš baidās, ka aiziesi, pazudīsi. Ar prātu jau visu var sarunāt, bet sirds grūtāk tic. Viņam vajag tevi dzirdēt, vajag zināt... Mans vīrietis arī vismaz dienā man pazvana un apjautājas ko daru un kā jūtos. Ja viņš tup garāžā, tāpat ienāk ik pēc stundas istabā iedot buču :D Neuzskatu to par kontroli.

Gan jau tāpēc, ka baidās, ka atkal kaut kas var noet greizi, un attiecības izjuks. Nespēj uzticēties, jo pirmajā reizē Tu viņu pievīli.

Manai draudzenei tas pats. Draugs viņu vienu nekur nelaiž;] un bieži vispār neļauj nekur iet . Ja mājās viņa ierodas piecas min. vēlāk viņš sāk ārdīties.

apprecējos, gadu bijām kopā, izķīrāmies, pēc tam man bija citas attiecības

vienkārši, kad bijām precējušies, viņš tā man neturēja roku uz pulsa, tad kas ir tagad?! Mēs taču viens otru pazīstam, viss starp mums ir skaidrs

Domāju, ka viņš vienkārši nevēlās pieļaut to, ka atkal šķiraties, vai arī, esi pierādījusi sevi kā vienu ellīgi uzticamu sievu haha

Ar cilveku var sarunat jebko, bet ja vins Tev netic, tad ir japaiet ilgam laikam... man tagad tic, neparbauda, nezvana, mums ir jauni draugi ar berniem - nav klubu meitenes/draudzenes ap mani un vinjam mierigs prats! Mes sakam no nulles! Protams, es ari negribeju sakuma but kontroletai un ka manas draudzenes saka, ka - Tu jau nu esi zem tupeles! Nu manas attiecibas nav tupeles, manas attiecibas ir pielagoshanas un ja vinjam vajadzeja zinat katru manu soli, tad es samierinajos ar to un ipashi, ja man nav ko slept piesledzu to programmu un man vienlaga, vins var izsekot kaut vai mani no rita lidz vakaram, es par to nedomaju un ka jau teicu, vins noteikti nemaz nelieto to programmu. Tagad pec pus gada, ja kads no mums nav majas - mes sazvanamies reizi diena( un ta sanak konkretos laikos, jo man koledza viena laika ir pusdienslaiks, vnjam darba cita laika pusdienslaiks), pacatojam whatsapp, kur esam, ko daram un viss, satiekamies majas.

Zii, eh, es nezinu, ko darīt...bet mēs sarunājām, ka sākam visu no nulles atkal un tādā gadījumā nevienam no mums ne par ko nebūtu jāuztraucas un nevienam nekas nebūtu jāpierāda...varbūt pārāk īss laiks pagājis, lai saprastu, ka viss tiešām ir citādāk, ka tas posms, kad viņam bija jācīnās par mums, ir beidzies. Es gribu, lai viņš jūtas droši par mums.

Patiesībā tieši tā, manuprāt, var rasties vistuvākās, visintīmākās attiecības starp diviem cilvēkiem. Kad otrs zina, ko dari, var par tevi uztraukties, var rūpēties, iepazīst tevi no a-z.. Un es saprotu - patstāvība ir forši un tā ir jāsaglabā, bet tanī pat laikā attiecību pamatā ir dalīšanās ar it visu, arī ar savu ikdienu.

Atkarīgs tomēr arī no cilvēka. Ciest nevaru, ja man regulāri zvana, jautā, ko daru un kā iet. It īpaši, ja ir liels apjoms darba. Vakarā aiziesi mājās un izrunāsies, bet neuzskatu, ka tāpēc attiecības nebūs tik tuvas..