Attiecības bez LOVE

peekaboo, aplauzīsies arī tās, kas saņēmušas zvērestu pie altāra baltā kleitā ;) Dzīve jebkurā gadījumā dos aplauzienus, neviens no tā nav pasargāts. Un šajā gadījumā aplauzies vēl nebūs tik liels, jo autore jau zina, ka viņu nemīl un rēķinās ar to. Bet tās, kurām ir solīts un teikts, ka mīl, un saražoti vēl bērniņu, lūk, kad tāds vīrietis aizies pie citas, tas gan būs pamatīgs aplauziens, lai netaiku vairāk.

A vot. Ir jēga. Kopā ir labi, kāpēc to visu bojāt. Kopā ir labi un tā arī, lai paliek.

bet tā jau nepaliks :D
tā jau ir tā dzīvošana ilūzijās. agri vai vēlu, bet aplauziens būs...

un kada tad jega but kopa, dzivojot ilzuijas?

A vot. Ir jēga. Kopā ir labi, kāpēc to visu bojāt. Kopā ir labi un tā arī, lai paliek. Un vēl - bailes palikt vienai un neatrast citu. Jā, man tādas ir.

Jēziņ, tad jau mums ar vīru ir pavisam sajāta domāšana, jo mēs šos vārdus sakam viens otram katru dienu. Pirms miega intīmi pasakam "es tevi mīlu", citreiz dienas laikā pielavamies viens otram klāt un ausī iečukstam "es tevi tik ļoti mīlu". Un tas neliekas nojāti vai banāli. Iedomājos, ka vienu dienu man var nebūt vairs iespējas šos vārdus viņam pateikt... Galvenais, lai šādi izteiktam vārdam ir klāt arī patiesas jūtas.

+++!

Cik ilgā laikā jūsu vīrieši sakārtoja šīs lietas? Atzinās mīelstībā, piedāvāja kopdzīvi, kāzas.

Par iemīlēšanos - atzinās pāris mēnešu laikā, pēc gada jau droši zināja, ka mīl un just to var ar katru dienu vairāk un vairāk...
Ja tev ir par maz ar to, kā ir, tad varbūt nav īstais vai tu viņam īstā..

Tādās, kur pāris neatzīstas viens otram mīlestībā.

Pēc citu pieredzes - meitenei apnika, aizgāja, kad kāds cits sāka atdzīties mīlestībā, nekādas tuvās attiecībās nebija tur.
Pašai šāds modelis nederētu, neinteresē, jo nav pa īstam un nekā patiesa tur nav..

Lollipop, tad jau mīļi dzīvojat, ja pusotru gadu esot kopā, katru otro dienu notiek atzīšanās mīlestībā :)
es gan esmu no tām, kam pārāk bieža teikšana neprasās, jo tas radītu aizdomas, vai šie vārdi jau netiek teikti automātiski un pieraduma pēc. Man ideālais variants ir, ja pasaka reizi pāris mēnešos. Taču, kā jau paudu iepriekš, vismaz reizi mūžā šie vārdi ir jāpasaka, lai sievietei radītu šo drošības sajūtu. Vēl labāk, ja to pasaka vismaz reizi gadā, lai sieviete zina, ka jūtas nav nekur pazudušas! Taču domāju, ka pēc desmit mēnešiem autorei vēl nevajadzētu padoties, var pagaidīt līdz pusotram gadam apmēram :)

un ja godīgi, saprotu, ka otrs vīrietis ir tāpēc, ka tieši no sava puiša vairāk vēlētos saņemt mīļus vārdus ikdienā. Skumīgi, bet patiesi.

Anete, piedod, nav laika lasīt visu diskusiju, bet jautājums ir tikai viens - vai saņem no viņa pietiekami daudz mīļu vārdu ikdienā?
Ja jā, tad uzskatu, ka nevajag meklēt adatu siena kaudzē.

prasu jo patiesībā esmu nedaudz līdžīgā situācijā, un šī situācija ir mani novedusi pie tā, ka man jau pusgadu ir kau kādas paralēlas attiecibas, kuras opat īsti par attiečībam nenosauksi.

Galvenais atbuildēt sev godīgi :)

Labrīt mīlētās un mazāk mīlētās! :)

Tēma, kas raisa pārdomas..

Tā nu sanācis, ka mūsdienās cilvēki brīvi var runāt par seksa pozām, grupveida aktivitātēm anusilingiem (cosmo iegūts jaunvārdiņš :D ), bet par mīlestību izteikties baidās!

Nevaru spriest pēc savas pieredzes, bet es ticu, ka mīlestība var arī izpausties arī darbos, ne vārdos.
Tomēr, ja sieviete sāk uzdot sev un citiem jautājumus/viedokļus par to, kāpēc viņš NAV atzinies mīlestībā, tad pieņemu, ka viņa to neizjūt arī vīrieša darbos.

Ja jau meitene tik ļoti vēlas dzirdēt šos vārdus.. vai tad mīlošam vīrietim tos būtu grūti izrunāt skaļi? Arī dīvaini..

Mēs ar 2. pusīti katru dienu viens otram atzīstamies mīlestībā. Vai tad jūtu verbāla atspoguļošana var mainīt to efektivitāti? Šaubos..

Šarlote - Pusotru gadu apmēram :D

Lollipop, cik ilgi esat kopā? :)

Vīrietis, kas patiešām ir iemīlējies savā sievietē, ļoti ātri uzsāk kopdzīvi, bildina, saka tos īpašos vārdus, ka sievietei nav jāmeklē atbildes un jājūtas pieviltai. Neizklausās, ja viņam pret Tevi ir tādas jūtas.. bez tam neesat arī vairs 20gadnieki, uzskatu, ka 27 gadi jau ir pēdējais laiks, lai būtu kopā ar to,kuru ļoti mīl un veidotu ģimeni.
To, ko Tu sauc par mīlestību pret viņu man drīzāk izklausās pēc pieraduma un bailēm palikt vienai. Jo ja Tu tiešām
vīrietim rūpētu, tad viņš jau pirmajos mēnešos Tevi būtu paķēris un aizvedis dzīvot pie sevis. Mīlestība vai nu ir, vai nu nav! Un viņu uzburt no plika gaisa nevar. Ir klikšķa vai nav.
Es Tavā vietā laiku ar viņu vairs netērētu un šķirtos, lai sastaptu tādu, kas Tevi mīlēs un ar kuru Tev nebūs šādas pārdomas, jo viņš viņš rīkosies. Vēlu veiksmi!

kanye, jā, protams, pasākumus apmeklējam. Kāpēc tāds jautājums?

Jēziņ, tad jau mums ar vīru ir pavisam sajāta domāšana, jo mēs šos vārdus sakam viens otram katru dienu. Pirms miega intīmi pasakam "es tevi mīlu", citreiz dienas laikā pielavamies viens otram klāt un ausī iečukstam "es tevi tik ļoti mīlu". Un tas neliekas nojāti vai banāli. Iedomājos, ka vienu dienu man var nebūt vairs iespējas šos vārdus viņam pateikt... Galvenais, lai šādi izteiktam vārdam ir klāt arī patiesas jūtas.

P.S. Vīrietis man pirmais atzinās, ka mīl mani pēc apmēram 2 mūsu kopābūšanas mēnešiem. Biju laimīga viņam atbildēt ar to pašu.

Pats to skaidro ar to, ka frāze "Es tevi mīlu" ir pārāk nojāta.

nu, ja viņš pats to ir nojājis skandinot pa labi pa kreisi, tad jā :D bet citādāk , nekā tur nojāta neredzu. Tas ir skaisti,kad Tev to apliecina ne tikai fiziski,bet arī verbāli. Vārdiem ir nozīme

Vai kkādus pasākumus apmeklējat?

@ anete

nju tas būtu nakamais solis, pajautā viņam vai vēlas dzīvot ar tevi kopā.

Nē, kopā nedzīvojam

@ anete

jūs taču kopā nedzīvojat?