Attiecības bez LOVE

Lollipop, tad jau mīļi dzīvojat, ja pusotru gadu esot kopā, katru otro dienu notiek atzīšanās mīlestībā :)
es gan esmu no tām, kam pārāk bieža teikšana neprasās, jo tas radītu aizdomas, vai šie vārdi jau netiek teikti automātiski un pieraduma pēc. Man ideālais variants ir, ja pasaka reizi pāris mēnešos. Taču, kā jau paudu iepriekš, vismaz reizi mūžā šie vārdi ir jāpasaka, lai sievietei radītu šo drošības sajūtu. Vēl labāk, ja to pasaka vismaz reizi gadā, lai sieviete zina, ka jūtas nav nekur pazudušas! Taču domāju, ka pēc desmit mēnešiem autorei vēl nevajadzētu padoties, var pagaidīt līdz pusotram gadam apmēram :)

Tādās, kur pāris neatzīstas viens otram mīlestībā.

Pēc citu pieredzes - meitenei apnika, aizgāja, kad kāds cits sāka atdzīties mīlestībā, nekādas tuvās attiecībās nebija tur.
Pašai šāds modelis nederētu, neinteresē, jo nav pa īstam un nekā patiesa tur nav..

Cik ilgā laikā jūsu vīrieši sakārtoja šīs lietas? Atzinās mīelstībā, piedāvāja kopdzīvi, kāzas.

Par iemīlēšanos - atzinās pāris mēnešu laikā, pēc gada jau droši zināja, ka mīl un just to var ar katru dienu vairāk un vairāk...
Ja tev ir par maz ar to, kā ir, tad varbūt nav īstais vai tu viņam īstā..

Jēziņ, tad jau mums ar vīru ir pavisam sajāta domāšana, jo mēs šos vārdus sakam viens otram katru dienu. Pirms miega intīmi pasakam "es tevi mīlu", citreiz dienas laikā pielavamies viens otram klāt un ausī iečukstam "es tevi tik ļoti mīlu". Un tas neliekas nojāti vai banāli. Iedomājos, ka vienu dienu man var nebūt vairs iespējas šos vārdus viņam pateikt... Galvenais, lai šādi izteiktam vārdam ir klāt arī patiesas jūtas.

+++!

un kada tad jega but kopa, dzivojot ilzuijas?

A vot. Ir jēga. Kopā ir labi, kāpēc to visu bojāt. Kopā ir labi un tā arī, lai paliek. Un vēl - bailes palikt vienai un neatrast citu. Jā, man tādas ir.

A vot. Ir jēga. Kopā ir labi, kāpēc to visu bojāt. Kopā ir labi un tā arī, lai paliek.

bet tā jau nepaliks :D
tā jau ir tā dzīvošana ilūzijās. agri vai vēlu, bet aplauziens būs...

peekaboo, aplauzīsies arī tās, kas saņēmušas zvērestu pie altāra baltā kleitā ;) Dzīve jebkurā gadījumā dos aplauzienus, neviens no tā nav pasargāts. Un šajā gadījumā aplauzies vēl nebūs tik liels, jo autore jau zina, ka viņu nemīl un rēķinās ar to. Bet tās, kurām ir solīts un teikts, ka mīl, un saražoti vēl bērniņu, lūk, kad tāds vīrietis aizies pie citas, tas gan būs pamatīgs aplauziens, lai netaiku vairāk.