Attiecības bez LOVE

Man kolēģe tuvu pie 20 gadiem ir attiecībās (16 vai 17 gadi kopā, es īsti nezinu), divi kopīgi bērni, bet nekad savam vīrietim neesot teikusi, ka mīl viņu!!!! Tā vismaz viņa vienreiz sirsnīgo sarunu kafijpauzē izteicās. Bet tas nenozīmē, ka nemīl, vnk nav to teikusi! Tā lūk.

Reiz kaut kā jau runājām par šo tēmu un viņš pats atzina, ka nevar atzīties man mīlestībā

kapeec?

zuzannna, jo viņam nav šādu jūtu, tāpēc arī nevar atzīties. Esmu viņam mīļa, dārga, svarīga, bet viņš to nevar definēt kā mīlestību

piedod, bet tev nav ne 15, ne 20, ne vairs 25 gadi, padomā labi, vai tu tiešām esi gatava tērēt savu laiku uz vīrieti, kuru tava atzīšanās mīlestībā aizbiedēs un sabojās jūsu attiecības?

+++
Kā arī, Tu vēlies precēties, bērnus un ģimeni, bet viņš - nē.
Un ja jāatbild uz jautājumu, man vīrietis atzinās mīlestībā 2 nedēļas pēc randiņošanas sākšanas, un praktiski tad arī sākām dzīvot kopā. Ja zini, ka nevēlies pazaudēt"+ zini, ka tas otrs vēlas tālejošus plānus (kā Tavā gadījumā, esat ar vīrieti runājuši, ka Tu to gribētu, bet viņš "neko nevar solīt"), domāju, nevar tīri visu mūžu tomēr tā dzīvot "mums kopā vnk ir labi".
Značit, būs labi tik ilgi, līdz neuzradīsies kāda cita, ar ko kopā būs vēl labāk.

27 gados es vairs necūkotos attiecībās, kas neattīstās..

Lasu un brīnos!!! Nu kurš džeks pēc 10 mēnešiem var likt roku uz sirds un skandēt mīlas vārdus, bildināt, taisīt augšā bērnu un solīt dzīvi happily ever after. Okey noteikti, ka ir (gan jau, ka tūlīt kāda ierakstīs, ka viņējais tā ir darījis), bet nu pa lielam ļoti maz. Taču tas vēl tikai sākums, izbaudi randiņus. Kā saka cilvēks plāno, Dievs dara. Mazāk plāno dzīvi pēc grafika!!!

Un tās, kas piesējās gadu skaitlim 27, nu ziniet, tam vispār nav nozīmes. Kādai liekas, ka šajā vecumā jādomā tikai par vīru un bērniem un nedrīkst mesties vienkārši superīgās attiecībās. Bet pieņemsim, ka sieviete apprecas tādā vecumā un pēc 10 gadiem izšķiras, un tad 37 gados atkal viss no nulles jāsāk. Un tad apprecas vēlreiz. Vai tikpat labi šos 10 gadus viņa nevarēja dzīvot "vienkārši tāpat"???

Es arī gribētu atbildi no kādas uz šādu jautājumu......... kā ir labāk

1) Katrās attiecībās mesties kā īstajās un vienīgajās. Un šādi veidot attiecības, likt pilnas cerības, vilties, šķirties. Pa 2 gadu attiecībām, pa gada attiecībām, varbūt kādas 5 gadu attiecības patrāpās pa vidam. Un tāpat tikai ap, piemēram, 30 gadiem apprecēties.

2) vai arī dzīvot bezrūpīgu dzīvi neiespringstot uz attiecībām un tāpat apprecēties ap tiem pašiem 30 gadiem?

Visa si situacija ir viena liela pretruna.

vairums sieviešu tomēr mīl "ar ausīm", un ja vīrietim varbūt arī nav svarīgi, pasaka viņam tos trīs burvju vārdiņus vai nē, sievietei 99% gadījumu to vajag. Vismaz vienu reizi mūžā, bet lai ir tā drošības sajūta, ka mīl. Jā, protams, var jūtas paust ar darbiem un rīcību, bet no otras puses, kas zin, varbūt tas vīrietis vienkārši ir labs, sirsnīgs un izpalīdzīgs cilvēks, kam sagādā prieku rūpēties par otru! Lai vai kā, man būtu ļoti svarīgi dzirdēt atzīšanos mīlestībā, lai nav tā, ka pēc laika kā ar bomi pa galvu pasaka, ka nekādas atzīšanās/mīlestības/plānu par ģimeni nav un nekad nav bijis.

Man liekas, ka gads jau tomēr ir pietiekams laika posms, lai justu, vai tur kaut kas sanāks vai nesanāks.

Nē, es vienkārši domāju no tāda skatu punkta, vai tas viņam neliks justies neērti, ka nevar atbildēt ar to pašu. Un tas vēl atstās kādu iespaidu uz attiecībām... negatīvā plāksnē... varbūt padomās, ka izdaru spiedienu vai ko tādu. Ja nu es viņu vēl aizbiedēju
Un kas sis par sviestu? kas visn precejies, aiznemts? Savadak nesaprotu so bulsshitu jau gadaa garuma..

Vai tu tiešām domā, ka ir tik viegli uzdot šos jautājumus? Ir taču bail saņemt noraidošu atbildi. Labāk vispār neko nezināt, dzīvot, baudīt attiecības (ja jau viņas ir tiešām labas), nevis saņemt negribētu atbildēt un tad stulbi justies un nezināt, ko darīt
un kada tad jega but kopa, dzivojot ilzuijas?

Beibe Marta, viņš ir aizņemts ar mani :)

Un kādai attīstībai, jūsuprāt, būtu jānotiek gada laikā?

Mans vīrs pateica, ka mīl nedaudz vairāk kā pēc gada draudzēšanās un dienu pirms bildinājuma. Var jau arī tā :D

Neviena jau te neko nevar ieteikt, jo Tev pašai jājūt, kā jūsu attiecības virzās uz priekšu.

) Katrās attiecībās mesties kā īstajās un vienīgajās. Un šādi veidot attiecības, likt pilnas cerības, vilties, šķirties. Pa 2 gadu attiecībām, pa gada attiecībām, varbūt kādas 5 gadu attiecības patrāpās pa vidam. Un tāpat tikai ap, piemēram, 30 gadiem apprecēties.

Attiecibaas jametas ieksa tad ja tajas jutas laimigi/labi neatkarigi no ta vai tas ilgs menesi, divus vai piecus gadus. Dzivosana kautkada mistiska nakotne nav veseliga un liedz baudit.

Un kādai attīstībai, jūsuprāt, būtu jānotiek gada laikā?
Tas ir tik loti individuali, ka te nav jegas atbildet:)

mans vīrs arī pateica ilgāk nekā pēc gada, tā ka nedomāju, ka pēc 10 mēnešiem būtu jāmet plinti krūmos. es nemaz neticētu, ja man teiktu, ka mīl, ātrāk par pusgadu, kamēr izteiktas rozā brilles un cilvēku tā pa īstam vēl nepazīst

jājūt, kā jūsu attiecības virzās uz priekšu. +

ja nejūti paņem pauzi.

Tu skaidri zini,ka vinam nav paraleelas attieciibas? Cik jums abiem ir gadi? Manuprat, varbut tu paraak steidzini pusi, ne visi grib dzivot kopaa un veidot gimeni.

Paralēlas attiecības... nu diez vai. Protams, visādi brīnumi var gadīties, bet kaut kā neticās. Pa kuru laiku gan. Ļoti daudz laika pavadām kopā, tostarp brīvdienas. Esmu pazīstama ar viņa ģimeni, draugiem.

Nē, es viņu vispār nesteidzinu. Šie ir tikai mani iekšējie spriedelējumi un pārdomas