Attiecības bez LOVE

Vai prasīt no viņa garantu, mīlestību, solījumus. Ja nē, tad atteikties no mīļotā un iet meklēt vīra materiālu.

tás ir lietas, ko tu nenoviena nevari prasít. jo, labákajá gadíjumá vinjsh tev samelos, ka míl, apsolís, ka veidos ar tevi gimeni, tikai lai tu atshútos ar stulbiem jautájumiem uz kuriem vinjam pasham vél nemaz nav atbildes. un drízumá muks no tevis prom, jo tu uzbázies ar to, kam vinjsh vél nav gatavs! ja míl, pats atzísies, ja gribés dzívot kopá, pats uzaicinás, ja gribés kázas - pats bildinás! ja neesi gatava gaidít, meklé citu, kaut gan ar citu tev arí nav nekádu garantiju ielekt baltá kleitá gada/divu laiká.

Tas atkarīgs no tā, kad tu pati vēlies dibināt ģimeni. Ja esi jauna un laika daudz, vari gaidīt. Ja nē, tad es tavā vietā pēc kāda laika sāktu pamatīgi pārskatīt situāciju.

Jā, man arī liekas, ka tas ir atkarīgs no tā, cik veca esi.

Nerea, pēc cik ilga laiku varētu "pārskatīt" šo attiecību statusu?

Ir vīrieši, kuri NEKAD neteiks klasiskos vārdus " Es tevi mīlu'
Arī mans vīrietis to tā klasiski nav pateicis arī pēc 4 gadiem.
Bet var taču saprast pēc vārdiem, darbiem, attieksmes un uzvedības. Es arī negribētu, lai pēkšņi viņš šos vārdus man pateiktu, jo tad man arī būtu kaut kas tamlīdzīgs jāsaka, bet tieši šādiem vārdiem izteikties es arī negribētu.

Izlem pati, cik ilgi gribi šo "pārbaudes periodu". Kamēr gads nav sasniegts, vēl var pagaidīt, nav jau tik ilgs stāžs.

viņš var mainīt savas domas attiecībā uz tevi, un var nemainīt, to iepriekš neviens neparedzēs. var cerēt uz to labāko, ka viņš kādreiz atzīsies mīlestībā, bildinās un sapņos par bērnu pulciņu, bet jābūt gatavai tam, ka viņam būs labi tāpat kā ir neparedzami ilgu laiku un neko vairāk viņš ar tevi negribēs.
man bija tādas attiecības, kad es pati vēl nebiju gatava nopietnām attiecībām ar nākotnes plāniem, bija forši, neko nenožēloju, izšķīrāmies citu iemeslu dēļ, bet es biju trakoti iemīlējusies un šķiršanās bija sāpīga. tagad, esot savstarpēji mīlošās attiecībās, saprotu, ka tas iepriekšējais vīrietis mani nemīlēja, tik vienkārši. ja vīrietis ir pa īstam iemīlējies, tad izzūd bailes uzņemties atbildību un visas pārējās atrunas.

Gadi man ir 27

Laikam jau tiešām pārāk ātri visu gribu... kā jau teicu, nav pagājis pat gads, kopš satiekamies

Cik ilgā laikā jūsu vīrieši sakārtoja šīs lietas? Atzinās mīelstībā, piedāvāja kopdzīvi, kāzas.

Kaut gan... daudzām draudzenēm puiši saka, ka mīl, arī dzīvo kopā, arī runā par kāzām... bet tas galīgi nav garants, ka tas viss arī notiks. Un, ja arī notiks, nav garanta, ka dzīvos kopā līdz mūža galam.

Ai... laikam patīk sevi sagruzīt :D Sievietes

Paskaties no citas puses - mīlestība ir atvēršanās otram cilvēkam - tu mīli un tu esi pilnībā atvērta, tu parādi sevi cilvēkam, kāda patiesībā esi. Kad tas notiek, cilvēks ir mentāli pilnīgi pliks un ievainojams. Varbūt tu baidies no tā, ka pasakot, ka mīli šo cilvēku, Tu kļūsi pārāk ievainojama?
Man liekas, ka pareizi saka tie, kas dod padomu saņemties un pateikt - redzēsi, pasaule no tā nesabruks, būs tikai labāk :)
"Es tevi mīlu". Tas ir vārdu salikums, ko nekad nedrīkst ieslodzīt,ja Tu to jūti pret otru. Tas ir spēcīgs veids, kā pasaulē vairot prieku. Kā padarīt pasauli labāku.

Nikola, pat tad, ja zini, ka pretī nesaņemsi šos vārdus?

Vispār... varbūt pat būtu gatava viņam arī pateikt, ka mīlu. Bet kas no tā mainītos un kāds no tā būtu labums? Vienkārši tāpat? :)

ā, un vēl - vienīgais, ko es nožēloju, ir ka toreiz neatzinos mīlestībā. varbūt viss būtu izvērties citādi.

ja miil, kaapeec tad ir tik gruuti pateikt - es tevi miilu?! meeteeshanaas ar vaardiem - lol jums ir 15 gadu, kas shito saka?! ar paareejaam fraazeem gan nemeetaajas, tikai ar sho :D :D

tikai ne ar sho *

Vispār... varbūt pat būtu gatava viņam arī pateikt, ka mīlu. Bet kas no tā mainītos un kāds no tā būtu labums? Vienkārši tāpat?

Nu , sieviete. Apgalvo, ka mīli viņu, bet tagad jautā tādus jautājumus,kāpēc jēga kaut ko tādu teikt... Nu nesaki. Parādi savu mīlestību darbos

Bet kas no tā mainītos un kāds no tā būtu labums? Vienkārši tāpat?

Ja tev ir karsti/auksti tu to nepasaki? Manuprāt, šis kaut kādā ziņā ir līdzīgi. Ja tev ir tā sajūta un tu vēlies ar viņu dalīties, uz priekšu! Tev zaudēt nav ko! Reizēm lietas ir jādara vienkārši tāpat ;)

Nē, es vienkārši domāju no tāda skatu punkta, vai tas viņam neliks justies neērti, ka nevar atbildēt ar to pašu. Un tas vēl atstās kādu iespaidu uz attiecībām... negatīvā plāksnē... varbūt padomās, ka izdaru spiedienu vai ko tādu. Ja nu es viņu vēl aizbiedēju :D


And then I go and spoil it all by saying something stupid like "I love you"

Man grūti iedomāties, kā var pastāvēt mīlestība, kas nekad netiek noformulēta verbāli. Katram cilvēkam, protams, ir savs "slieksnis", kas jāpārkāpj, lai pateiktu šos vārdus, arī izpratne par to nozīmi un svarīgumu mēdz būt dažāda, bet... es ilgtermiņā negribētu būt kopā ar vīrieti, kurš vai nu nevar saņemt drosmi, lai izteiktu šo atzīšanos, vai joprojām ir tik nenobriedis, ka nespēj formulēt savas jūtas. Nav gluži tā, ka sēdētu un visu laiku prātotu, vai ta nu mīl, vai tomēr nē, bet šaubu brīži uznāk katram neatkarīgi no pašvērtējuma. Un izteiktam vārdam ir spēks.

piedod, bet tev nav ne 15, ne 20, ne vairs 25 gadi, padomā labi, vai tu tiešām esi gatava tērēt savu laiku uz vīrieti, kuru tava atzīšanās mīlestībā aizbiedēs un sabojās jūsu attiecības? gadu ok, divus, nu varbūt trīs, ja attiecības tiešām ir tik perfektas, ka nenožēlo nevienu kopā ar viņu pavadīto mirkli, bet, ja tu par to domā jau tagad, tad varbūt tiešām šīs attiecības iet pretrunā ar taviem pašreizējiem dzīves mērķiem.

Nē, es vienkārši domāju no tāda skatu punkta, vai tas viņam neliks justies neērti, ka nevar atbildēt ar to pašu. Un tas vēl atstās kādu iespaidu uz attiecībām... negatīvā plāksnē... varbūt padomās, ka izdaru spiedienu vai ko tādu. Ja nu es viņu vēl aizbiedēju

tak izlasi vēlreiz ko tu raksti. kā tāda tīne.
izklausās ka esi gatava paciest visu, lai tikai šīs "attiecības" nepajuktu. bet piedod man, ja viņam nav tās mīlestības un nebūs, tad tur viss pajuks vienalga, agrāk vai vēlāk. un ir liela iespēja ka tu tikai savu laiku tērē, jo pirmkārt, gads randiņošanas ir ilgi, ja kautkas ietu uz priekšu, tad tas "es tevi mīlu" vēl nebūtu tik svarīgi. bet nu reāli...domāju nekas tur nebūs, viņš tikai bauda mirkli. labāk tā, nekā būt vienam.

un ja tu tiešām kādu mīli, tad vārdi "es tevi mīlu" nav vienkārša mētāšanās ar vārdiem, kā te dažas uzskata.
varu tikai atkārtoties, bet tiešām, nespēja noformulēt savas jūtas vārdos, ir nenobrieduša cilvēka garā.

vispār, dīvainas tādas attiecības, liekas ka patiesībā, tur ir ne šis ne tas.

Vai tu tiešām domā, ka ir tik viegli uzdot šos jautājumus? Ir taču bail saņemt noraidošu atbildi. Labāk vispār neko nezināt, dzīvot, baudīt attiecības (ja jau viņas ir tiešām labas), nevis saņemt negribētu atbildēt un tad stulbi justies un nezināt, ko darīt

Nē, es neko nedomāju, priekš kam man domāt cita cilvēka vietā? Manis pēc Tu, kreimene, vari dzīvot ilūzijās un baidīties no nezināmā, manis pēc. Tāpēc arī saku - ja viņa BAUDA attiecības, tad diez vai tādas domas prātā šaudītos. Turklāt pati minēja, ka grib ģimeni, bērnus, ka pašai 27 gadi (nē, nesaku, ka tas ir slikts vecums), bet, ja vecis arī tagad, it kā baudot atticības, neko neplāno 'par nākotni, tad diez vai kaut kas pēkšņi vienā dienā izmainīsies. Un te nu tikai autorei jālemj, ko darīt un kādas ir viņas prioritātes. Bieži vien cilvēki paši nezina, ko grib.

Laikam man vienkārši pārāk spilgti atmiņā iespiedies stāsts no O. Hepbernas biogrāfijas. Viņa bija precējusies, ļoti mīlēja savu vīru, bet uzzinot, ka viņš ir neauglīgs, šķīrās, jo vēl vairāk viņa mīlēja bērnus un gribēja kļūt par māti. Tāda maza viela pārdomām

Problēma varētu slēpties arī tajā, ka daļa cilvēku diemžēl ar šiem vārdiem tiešām tā mētājas, ka tie jau šķiet banāli. Manuprāt, svarīgāka ir rīcība nevis vārdi. Var viens otram neatzīties mīlestībā, taču visu parādīt ar skatienu, pieskārieniem, rūpēm vienam par otru...
Cita lieta - nevēlēšanās domāt par kopīgu nākotni varētu būt kā rādītājs attiecību nenopietnībai.
Lai gan... arī mans nu jau vīrs attiecību sākumā teica, ka nedomā par laulībām, jo tā tikai formalitāte un nav nekāda atšķirība precēties vai neprecēties utt..., taču, kad minēju, ka es tomēr redzu atšķirību, pēc kāda laika sekoja arī bildinājums. Tā kā viedoklis par attiecībām ir jāpauž, nevis jācer, ja mīl - nolasīs domas.

Bet nu nav tāda pareizo attiecību standarta. Mani šādās diskusijās pārsteidz pragmatisms - ja attiecības neveidojas, kā iedomāts (kāzas, bērni pāris tuvāko gadu laikā), tām nav nākotnes, jāmeklē cits partneris. Meitenes, kur tad paliek tā mīlestība? ;) Manuprāt, ja mīl, šādi jautājumi galvu nenomoka, bet, ja rodas jautājums, vai vērts attiecības turpināt, laikam tomēr mīlestības nav.