sapnis

Tiešām neviena vairs neko nerakstīs šajā diskusijā? :D Beidzot pati kaut ko piedzīvoju un gribētu dažus jautājumus uzdot, bet ņekā. ;(

.

Tik tikko esmu pamodusies, un jūtos ļoti jocīgi un mazliet sabījusies.
Pirmo reizi piecēlos septiņos no rīta, ap astoņiem aizgāju atkal gulēt! Bija apzinātais sapnis, pats no sevis! Forši! Ilgs viņš nebija, tikai kādas 3minūtes. Pēc tam es itkā pamodos! Un tagad esmu nesaprašanā, vai tomēr pamodos vai nē? Tātad, itkā pamodos, BET nevarēju pakustēties. Viss likās tā itkā būtu notirpis. Gulēju nekustīga un pie sevis domāju, vai es sapņoju vai arī esmu jau augšā? Dzirdēju balsis! Kā mamma runā ar brāli virtuvē. Bija smagi elpot. Tāda sajūta , ka deguns būtu ciet un kakls, kaut gan ne iesnu, ne kakla sāpju man nav! Pilnīgi vesela. Likās, ka itkā pieceļos kājās no gultas, bet nevaru paiet, rāva atpakaļ uz gultu kaut kas. Un tā atkal es attapos gultā. Un tā kaut kādas 5 reizes! Centos vērt acis vaļā, nevarēju bija grūti. Itkā izdevās vienu aci atvērt, bet bija smagi un tā atri aizvērās. Bet tāpat es ar acīm ciet redzēju visu istabu un vēl spēju ik pa mirklim piecelties kājās! Un atkal attapties gultā negustiga un ar nenormālu smaguma sajūtu! (domāju, ka halucinācijas) Un beigu beigās vienkārši atvēru acis vaļā un viss bija normāli! Tagad nesaprotu, vai tā bija miega paralīze , vai vienkārši šausmīgam izjūtām bagāts sapnis.!? Šī piedzīvojuma laikā, viss likās tik īsts. Fuij, tas bija baisi! Vēl tagad jocīgi jūtos.
Meitenes, kura var man pateikt, kas īsti tas bija?

Tā izskatās, ka pati piesaucu! :D

Rekur uztaisīju diskusiju:

http://cosmo.lv/forums/topic/162320-sapnojam-apzinatie-sapni/

Laba doma, [El Diablo! Tūlīt uztaisīšu diskusiju.

Hmm, varētu šo diskusiju (vai arī uzcept jaunu) uztaisīt par tādu kā publisku sapņu žurnālu priekš tām, kuras trenējas un interesējas par visu to, tā teikt, iedvesmai! :) Jo man, piemēram, ir interesanti lasīt citu sapņus, jo īpaši apzinātos, patīkami lasīt labas lietas kā arī ar saviem sapņiem iedvesmot citus. Ko sakat? :)

Internetā ir atrodami veseli apzinātās sapņošanas forumi, tie gan ir angļu valodā, tāpēc gribētos kaut ko līdzīgu arī mums, ja ne forumu, tad vismaz atsevišķu diskusiju kaut kam tādam. :D

Spīdola, izskatās, ka tieši šīs ''pie sevis domāju, kaut nu vēl sapnis nebeigtos, kaut nebeigtos'' domas noveda pie sapņa beigām. Lai gan tu gribēji, lai sapnis turpinātos, sanāca pretējais, ar to piesaukšanu izraisīji sapņa nojukšanu. Tāpēc vajag vienkārši nostabilizēties tādos sapņos, ik pa laikam atgādināt sev to, un nedomāt par mošanos. ;)

Lai vai kā, tas nebija vienkārši sapnis, kurā mirušais cilvēks ir vienkārši tēls. Tas tiešām šķita tik reāli, iespējams,tāpēc, ka tas bija apzinātais sapnis... Kā jums šķiet, vai ir iespējams, ka cilvēku gars/dvēsele šādā veidā var mēģināt komunicēt ar dzīvajiem? Tāpēc, ka šķita, ka viņa grib man kaut ko pateikt. Tas nebija sapnis, kurā ir pilns ar nevajadzīgām detaļām, es vienkārši atrados viņas mājā, viņa sēdēja savā gultā un es biju tik aizkustināta, ka viņa tur ir, manā priekšā, ka vienkārši apskāvu viņu...

Šonakt sapnī bija ļoti sirsnīga un nebijusi pieredze! Jau kādu nedēļu (kopš šī diskusija man atgādināja to darīt), sapņus pierakstu. Tas noveda pie tā, ka šonakt bija apzinātais sapnis. Un šajā sapnī es satiku savu pirms nu jau gandrīz 10 gadiem mirušo vecmāmiņu, kuru ļoti mīlēju. Godīgi sakot, tas bija fantastiski, gluži kā dzīvē, apķēru viņu, jutu siltumu, sirdspukstus, utt. Viņa bija tāda, kādu es viņu atcerējos. Diemžēl tad sapnis pārtrūka, tālāk neatceros, jo mani izmeta no šī apzinātā sapņa. Pirms viņu ieraudzīju, jau biju sapratusi, ka sapņoju, skatījos uz rokām, lai noturētos, tad satiku vecmammu, apķēru un atceros, ka pie sevis domāju, kaut nu vēl sapnis nebeigtos, kaut nebeigtos - tomēr beidzās. :( Būtu labprāt ar viņu aprunājusies!

Salasijos šito diskusiju, aizgāju gulēt pa dienu. Un vot tad es murgoju gan, es vispār nebiju pie apziņas, bet man bija jādara viskautkas lai tikai es pamostos, bet tas bija tikai sapnis, tomēr viens liels murgs :D

Ehh, es mēģinu jau gandrīz nedēļu, bet nejas nav sanācias ar to lucid dream.

bet šodien bija smieklīgs sapnis, kaut gan tēma tāda nepārāk. Man bija ģenerālmēģinājums savām bērēm. Un es uz skatos caur tādu kā spoguli vai bumbu (kā multfilmās ļaunā pamāte :D ) . Pasūtīju sev zārku, kurš bija stilizēts un uz kura biju attēlota es, manas draudzenes un citi tādā kā "Corpse bride" tematikā. Redzēju, ka draudzenes apspriež, ka viņām nepatīk mans zārks...un es padomāju- galvenais, ka man patīk. Vēlāk 3 manas draudzenes iet atvadīties no manis, un tā draudzene, par kuru vismazāk domāju, visvairāk raudāja, bet viena no tuvākajām paskatījās tieši caur to spoguli, kurā es skatoa šo sizetu, pasmejas un parāda īkšķi uz augšu... :D vēlāk viņas ierodas uz to istabu, kur visu to vēroju, un mēs apspriežam, kā viss pagāja. :D :D

tāds šizo- crazy sapnis. Izklausās baisa tēma, bet atceros, ka visu sapni man bija jautri....

Varbūt kāda var pastāstīt arī kādu spilgtu sapni ko redzējusi?

Es iedvesmojos, tagad gribēsies visu izpētīt kārtīgi.

Šonak viens moments sapnī bija ļoti jocīgs. Es slidinājos slidotavā, milzīgā, nepazīstamā vietā un tad es pēkšņi izsprāgu no planētas. Es atrados mazā bumbiņā ,es ļoti ātri lidoju no planētām turp šurp, bvet zemi neredzēju. Tad es domāju ''Tad redz kas ir tajā visumā'' tad es atkal pēc izsprāgšanas uz priekšu kritu lejā un ats sajūtas bija wow. Krītot es nonācu pie vislielākās planētas, es viņai ilgi kritu garām un dzirdēju draudzenes čukstus kautkur blakus :''tā ir tā nezināmā Viktoria Secret planēta'' - tad mani pamodināja brālis un es biju ļoti dusmīga :D

Nu, reizēm arī stress un citas ikdienas lietas ietekmē, to, ka miega paralīze ir biežāk. Atceros, ka studiju laikā, kad bija sesijas regulāri bija problēmas ar pamošanos. Vairāk fiziskas aktivitātes, pastaigas svaigā gaisā, mazāk stresa, tad domāju, ka nebūs vairs tas jāpiedzīvo kā ikdienas atmošanās no miega.

Galvenais ka es vispār iepriekš ne uz ko tādu netiecos, protams es zinaju ka kas tāds pastāv, bet pēdējā laikā tas notiek biežāku un es nesparotu kapēc, nav patīkami ka tu vienkārši nevari pakustēties un tev jālaužas ar visu spēku. Es pat nemēģinu neko tajā sapņu leitā darī, bet sapnī dažreiz saprotu ka esmu sapnī un tad daru ko gribu. Es nesaprotu..es pat to nedaru speciali

kaķenīte
Tā visticamāk ir miega paralīze. Man tā bieži ir gadījies. Pārsvarā tad, kad guļu pa dienu, ir ļoti dīvaini sapņi + grūti atmosties. Bieži vien nevar saprast vai tas viss notiek īstenībā vai sapnī. Un, lai pamostos un spētu pakustēties ir vajadzīgs ļooooti liels spēks. Sajūtas ir tiešām nepatīkamas. :/

Kāds varētu izskaidrot kas notiek ar mani.

Man jau kādu 4 reizi ir tā. Es sapņoju un tad kad itkā jau možos augšā es redzu sevi guļot gultā ar atvērtām acīm no guļoša skatu punkta. Es nevaru pakustināt rokas kājas un tad es ar visu gribasspēku no tā izlauzoš un atveru acis. Vismaz man liekas ka es reāli pamožos nevis sapņoju tālāk?

Vienu dienu man bija tas pats. Es gulēju, bet biju jau pusmodā. Es sapņoju par kautkādu onkuli kurs sapņa beigās teica es nelaidišu tavu roku vaļā. Un tad bija tas moments es pavisam, pavisam pavēru acis reālajā pasaulē, bet nevarēju pakustēties, tad es sapratu ka man jālaužas arā no tvēriena un es ar acs kaktiņu redzēju kā mana roka noraustās. Tad es pamodos.

Sveikas!
Salasījos šo diskusiju un sāku katru vakaru pirms miega mēģināt gulēt nekustīgi, līdz sajūtu, ka ķermenis atbrīvojas no apziņas. Vairākas dienas nekas nesanāca. Bet šonakt beidzot izdevās piedzīvot to momentu!!! Sākumā guļot ir tādas sajūtas, ka itkā slīdētu kaut kur, tad tās ik pa laikam pastiprinās, līdz vienā momentā paliek pavisam intensīvas un tad ir tas brīdis klāt, kad sajūti, ka apziņa paceļās virs ķermeņa! Tas viss notika tik viegli, pats no sevis! Piecēlos no gultas un devos pastaigāt pa dzīvokli (nu jau tikai kā apziņa). Sajūta bija faktiski gandrīz līdzvērtīga tam, kā īstais ķermenis, tikai pati sevi jutu citādi. Grūti aprakstīt, bet biju pārsteigta, ka man piemita tik daudz spēka, lai kustētos, spertu soļus. Es gan savu pastaigu diezgan ātri pārtraucu, jo man bija sajūta, ka pirmajā eksperimentā ilgi nedrīkst atrasties tādā stāvoklī. Atnākot atpakaļ līdz gultai, nebija problēma "pazaudēt sevi" uzreiz ieslīdēju atpakaļ ķermenī un tad uzmodos lielā eiforijā par to, ka man izdevās! Nebija miega paralīzes (kaut agrāk tādas esmu piedzīvojusi diezgan bieži).
Paldies meitenes par šo diskusiju, mēs patiesībā tik daudz ko varam darīt ar savu apziņu! Tas ir fantastiski un aizraujoši!

Bonecutie, varbūt efektu var sajust.:D Es, piemēram, esmu sapnī kritusi no liela augstuma, tādēļ pamostoties ir sāpējis pilnīgi viss.

Nedaudz nolazhoju peedeejaa teikuma, domaats bija ''efekts buus, bet kaiteejums organismam nebuus.''

Pacelju, varbuut veel kaadai ir kaut kas interesants sakaams. :)

Pashai atsaakot sho sapnjoshanu atminjaa ataust visas gruutiibas un kaitinoshaas lietas, taa nenotureeshanaas sapnii, miglainums un peekshnjaa pamoshanaas nenormaali kriit uz nerviem. :D Bet ko lai dara, jaastraadaa un jaatiista sevi. Vieniigais jaunums, pagaashnakt pirmo reizi sapnii piedzeeros. Tas gan bija interesanti, sapnii bija skaidri juutams viss tas reibonis, neliels ''karuselja efekts'' un arii mana runas veida izmainjas. :D Tagad saaku domaat, varbuut sapnii tieshi taapat intereses peec var izmeegjinaat narkotikas - efekta buus, bet kaiteejuma organismam nemaz. :D