sapnis

Lai vai kā to gribētos, bet vienkārši lasot sarakstītus notikumus nudien visas izjūtas nevar sajust un izbaudīt.

Nu es rakstu visu mūžu rakstu dienasgrāmatas. Un pavisam pirmās, šobrīd pārlasot, notiek brīnumi - es spēju atcerēties vissīkākas detaļas, ja vien vēlos tajā iedziļināties. Ar neseniem notikumiem nav tā, bet ar ļoti seniem gan.

Tāpat kā lasot interesantu grāmatu - mēs redzam gan bildi, gan tēlus, un citreiz tik ļoti iedziļinamies, ka spējam iztēloties arī sīkākas detaļas.

Labi, pieņemu, ka esmu rets ekzemplārs, kurš ir apveltīts ar spēcīgu fantāziju, ne tik dziļu un neaizsniedzamu zemapziņu un optimismu po žizņi. :D Daudzas lietas man šķiet ir tik ikdienišķas un elementāras, ka man grūti saprast, kāpēc man vēl būtu jāpiepūlas kontrolēt jau tā gana labas un spilgtas bildītes savos sapņos... :P

Un miega paralīzi es gribētu kādreiz izbaudīt! Tīri intereses pēc, kā tas ir! Saprast, kāpēc no tās tik ļoti visi baidās u.t.t.

Ir baigi viegli runāt, ja pats neesi piedzīvojis tādas problēmas. Jā, sapņu kontrolēšana spēj mainīt skatījumu uz dzīvi. Vismaz man palīdzēja. Kad bieži murgoju, nebija nemaz tik viegli to visu uzreiz izmainīt (dzīvē bija dažādas problēmas), un ko tad, vajadzēja vienkārši samierināties ar to visu? Nē. Ja reiz cilvēkam ir dotas šādas iespējas, tad to var izmantot.

Gribētos redzēt, ko Tu teiktu, ja bieži murgotu par nepatīkamām lietām, piedzīvotu miega paralīzes, un visu pārējo.

Nu, jā, visi nesapņo vienādi. Bet vai vajag?... Ja ir murgi un nepatīkamas lietas sapņos - es dotu 100% garantiju, ka vainīga ir ikdiena un pasaules uztvere - pārāk depresīva un destruktīva. Vai sapņu kontrolēšana spēj reāli mainīt skatījumu uz šo pasauli un savu dzīvi? Diez vai... Ja cilvēks nespēj lietas uztvert pozitīvi, tad sapņi to nemainīs, ja vien cilvēkam neuznāks kaut kāda apskaidrība, ka viss šajā dzīvē nav tik slikti kā vinš uz to skatās.

Nu tad vienkārši sāc rakstīt dienasgrāmatu un vēlāk pārlasot - viss tāpat atmiņā atausīs līdz pat sajūtām, smaržām un gāršām...

Lai vai kā to gribētos, bet vienkārši lasot sarakstītus notikumus nudien visas izjūtas nevar sajust un izbaudīt. :D

Tad jau to var teikt par jeb ko - kāpēc otrreiz nodarboties ar seksu, ja var vienkārši izlasīt dienasgrāmatas ierakstu, kurā pirmais sekss tika aprakstīts un atcerēties to. :D

Kā jau teicu, ne visi sapņo vienādi. Ir tādi, kuri no dabas kontrolē sapņus, ir tādi, kuriem ir spilgti un atmiņā paliekoši sapņi, ir tādi cilvēki, kuri nesapņo nemaz, un ir tādi, kuri drīzāk murgo. Prieks, ka Tev ar sapņiem pēc noklusējuma viss ir kārtībā, bet ir jāsaprot, ka ne visiem tā ir paveicies.
Gribētos redzēt, ko Tu teiktu, ja bieži murgotu par nepatīkamām lietām, piedzīvotu miega paralīzes, un visu pārējo.

Pirms es to visu sāku, man bija miglaini, bieži vien nepatīkami un neskaidri sapņi. Tagad man ir iespēja labāk izzināt sevi, atpūsties un papriecāties savādākā veidā, ne tā kā dzīvē. Vot tieši tā ir atpūta, pēc garas un vienmuļas darba dienas, sapnī nirt un peldēt kopā ar delfīniem pie kādas tropiskas salas, piemēram.

Un sapņošana nekādīgi netraucē smadzeņu vai ķermeņa atpūtai.

Ne viss nav realitāte. Daudzas lietas, vietas un cilvēki, pat notikumi ir reāli (vismaz man).

Kādā ziņā reāli? Pagātnes notikumi? Nu tad vienkārši sāc rakstīt dienasgrāmatu un vēlāk pārlasot - viss tāpat atmiņā atausīs līdz pat sajūtām, smaržām un gāršām...

Tāpēc, ka viss ko tu redzi sapnī - nav realitāte.

Ne viss nav realitāte. Daudzas lietas, vietas un cilvēki, pat notikumi ir reāli (vismaz man).

Kāpēc mānīšana?

Tāpēc, ka viss ko tu redzi sapnī - nav realitāte. Tu māni sevi - tu nemāki lidot un tu nekad nepeldēsies (te un tūlīt) ar Bredu Pitu okeānā, nekas no tā, ko tu tur sapnī dari vai nedari - nav pa īstam, taču tu apzināti, kaut ko liekot sev darīt, centies ieskaidrot savam prātam, ka tā ir savā ziņā realitāte.

Bez tam - es miegu un sapņus uztveru kā atpūtu un relaksāciju, nevis kā mācības un darbu. Smadzenes jau tāpat visu dienu aktīvi darbojas un ir veselīgi ļaut tām atslēgties un pavērot, kādas dienas notikumus tās atreferē dažādos sapņos pašas par sevi, nevis speciāli kontrolējot un regulējot savus sapņus.

Vienalga, ko tie mūki tur ir darījuši - viņiem ir pilnīgi cits dzīves ritms, cita ikdiena, cita filozofija un cits pasaules skatījums. Mēs tā nedzīvojam un nevar zināt cik veselīgi mūsu ķermenim, prātam un dvēselei ir izmantot tikai kaut kādu daļinu no viņu metodēm mūsdienu nenormālajā ritmā...
E
s tiešām neredzu jēgu apzinātam sapnim, jo es sapņus tāpat redzu katru dienu. Tie ir spilgti, krāsaini, bagāti ar visādiem notikumiem, bieži vien arī apzinos, ka es tikai sapņoju, bieži lidoju, peldu un satiekos ar dažādiem cilvēkiem u.t.t. Kāpēc vēl kaut kas būtu no tā visa jākontrolē? Manuprāt ir vienkārši jāiemācās būt godīgam pašam pret sevi un tad nevajadzēs sapnī jautāt sev pašam tādas lietas uz kurām atbilde ir zināma arī bez sapņošanas! :D

Kā jūs to īsti darat? Esmu sevi miegā pieķērusi,ka sapņoju un pat atceros sev atgādināt, ka jāmēģina šis sapnis no rīta atcerēties, bet diemžēl atceros tikai faktu, ka sev to atgādināju, bet sapni neatceros. :D

Kāpēc mānīšana? Sapņošana, kā tāda, taču visiem ir dota no dabas, tas nav nekas kaitīgs vai lieks. Kā jau savā rakstā minēju, šī te sapņošana nav nekāds jaunums, budistu mūki ar to nodarbojas jau tūkstošiem gadu, viņiem tas ir viens no meditācijas/sevis iepazīšanas galvenajiem veidiem. Mendeļejevs apzinātajā sapnī guva ideju par visiem zināmo tabulu, Einšteins sapņoja apzināti. Tas nav nekas obligāts vai uzspiežams, bet ir aplami to saukt par mānīšanu. :)

BeYourSelf, jā, tikai jāatceras, sapnis var kļūt trausls, tāpēc nedrīkst pārlieku sapriecāties un jau pašā sākumā skriet un gāzt kalnus (arī burtiski :D), ir jānostiprinas un tad palēnām jāsāk savs piedzīvojums. Un arī otrādāk, līdz ko sapņotājam kļūst garlaicīgi, sapnim vairs nepievērš uzmanību, tas arī sāk izjukt.

Jācer, ka visa šī lielā diskutēšana nesīs kādu labumu, un vismaz kādai šonakt būs jauki sapņi. :D

Tā sapņa pasaule ir neierobežota, kad apzinies, ka sapņo, tu vienkārši iegūsti spēju kontrolēt to pasauli.Vari būt jeb kas, vari darīt jeb ko un jeb kā. Tāda neliela iespēja aizbēgt no realitātes, izjust sajūtas, kuras nekad neizjustu dzīvē.

Izklausās vairāk pēc kārtējās sevis mānīšanas apzinātā līmenī... Un neko labu nespēju tajā saskatīt!

Vispār reizēm baigi gribas studēt psiholoģiju tieši dēļ šitā, lai visu labāk izprastu. Man īsti nav saprotams, kā sapnī es spēju sajust smaržu, garšu, un visu pārējo, ja jau sapnis ir tikai ilūzija, zemapziņas radīta ''filma''? Kāpēc es jūtu sāpes savā reālajā ķermenī kad mani sāpina sapnī? Vot to es nesaprotu. :D

El Diablo_ Ja tā lieta aiziet, es tiešām redzu HD izšķirtspējā,un varu darīt visu, visu?:D Hehe.

El Diablo_ Milzīgs Paldies .:)) Es zinu, ka šonakt viss izdosies.
Meitenes, redziet ,man tas ir no dabas, bet jums galvenais, ko ieteiktu ir nebaidīties, un būt 100% pārliecinātam, ka viss izdosies. Es dzīvē eju tikai ar domu,ka VISS ir labi, ka VISS izdosies, ka VISS notiksies ,un ,ziniet ,dāmas, notiek ar! Vienmēr! Tik daudz piemēri,ka viss,ko domāju realizējas.

Ne fiziski, ne psihiski nepastāv nekādu risku. Apzinātā sapņošana zinātniski ir krustu šķērsu pārbaudīta, pat loģiski padomājot, nu kas tur varētu būt bīstams? Varbūt ar to astrālo ceļošanu un tamlīdzīgām lietām neiet tik gludi, bet par to neko daudz nezinu. Lai vai kā, reāli nav nekādu risku.

Tas nav bīstami? Vienmēr atturējusi baile nepamošanās

Tās ir pilnīgas muļķības, ir cilvēki, kuri ieciklējas uz tām bailēm un tad...turpina baidīties.

Tātad viss ir 100% drošs? Risks nulle? :D Apsveru domu izpētīt kā tas darāms, vienmēr interesējis, bet raustos. :D

Tas nav bīstami? Vienmēr atturējusi baile nepamošanās

Pilnīgas muļķības.

Tas nav bīstami? Vienmēr atturējusi baile nepamošanās :D