sapnis

Varbūt kāda var pastāstīt arī kādu spilgtu sapni ko redzējusi?

Ehh, es mēģinu jau gandrīz nedēļu, bet nejas nav sanācias ar to lucid dream.

bet šodien bija smieklīgs sapnis, kaut gan tēma tāda nepārāk. Man bija ģenerālmēģinājums savām bērēm. Un es uz skatos caur tādu kā spoguli vai bumbu (kā multfilmās ļaunā pamāte :D ) . Pasūtīju sev zārku, kurš bija stilizēts un uz kura biju attēlota es, manas draudzenes un citi tādā kā "Corpse bride" tematikā. Redzēju, ka draudzenes apspriež, ka viņām nepatīk mans zārks...un es padomāju- galvenais, ka man patīk. Vēlāk 3 manas draudzenes iet atvadīties no manis, un tā draudzene, par kuru vismazāk domāju, visvairāk raudāja, bet viena no tuvākajām paskatījās tieši caur to spoguli, kurā es skatoa šo sizetu, pasmejas un parāda īkšķi uz augšu... :D vēlāk viņas ierodas uz to istabu, kur visu to vēroju, un mēs apspriežam, kā viss pagāja. :D :D

tāds šizo- crazy sapnis. Izklausās baisa tēma, bet atceros, ka visu sapni man bija jautri....

Salasijos šito diskusiju, aizgāju gulēt pa dienu. Un vot tad es murgoju gan, es vispār nebiju pie apziņas, bet man bija jādara viskautkas lai tikai es pamostos, bet tas bija tikai sapnis, tomēr viens liels murgs :D

Šonakt sapnī bija ļoti sirsnīga un nebijusi pieredze! Jau kādu nedēļu (kopš šī diskusija man atgādināja to darīt), sapņus pierakstu. Tas noveda pie tā, ka šonakt bija apzinātais sapnis. Un šajā sapnī es satiku savu pirms nu jau gandrīz 10 gadiem mirušo vecmāmiņu, kuru ļoti mīlēju. Godīgi sakot, tas bija fantastiski, gluži kā dzīvē, apķēru viņu, jutu siltumu, sirdspukstus, utt. Viņa bija tāda, kādu es viņu atcerējos. Diemžēl tad sapnis pārtrūka, tālāk neatceros, jo mani izmeta no šī apzinātā sapņa. Pirms viņu ieraudzīju, jau biju sapratusi, ka sapņoju, skatījos uz rokām, lai noturētos, tad satiku vecmammu, apķēru un atceros, ka pie sevis domāju, kaut nu vēl sapnis nebeigtos, kaut nebeigtos - tomēr beidzās. :( Būtu labprāt ar viņu aprunājusies!

Lai vai kā, tas nebija vienkārši sapnis, kurā mirušais cilvēks ir vienkārši tēls. Tas tiešām šķita tik reāli, iespējams,tāpēc, ka tas bija apzinātais sapnis... Kā jums šķiet, vai ir iespējams, ka cilvēku gars/dvēsele šādā veidā var mēģināt komunicēt ar dzīvajiem? Tāpēc, ka šķita, ka viņa grib man kaut ko pateikt. Tas nebija sapnis, kurā ir pilns ar nevajadzīgām detaļām, es vienkārši atrados viņas mājā, viņa sēdēja savā gultā un es biju tik aizkustināta, ka viņa tur ir, manā priekšā, ka vienkārši apskāvu viņu...

Hmm, varētu šo diskusiju (vai arī uzcept jaunu) uztaisīt par tādu kā publisku sapņu žurnālu priekš tām, kuras trenējas un interesējas par visu to, tā teikt, iedvesmai! :) Jo man, piemēram, ir interesanti lasīt citu sapņus, jo īpaši apzinātos, patīkami lasīt labas lietas kā arī ar saviem sapņiem iedvesmot citus. Ko sakat? :)

Internetā ir atrodami veseli apzinātās sapņošanas forumi, tie gan ir angļu valodā, tāpēc gribētos kaut ko līdzīgu arī mums, ja ne forumu, tad vismaz atsevišķu diskusiju kaut kam tādam. :D

Spīdola, izskatās, ka tieši šīs ''pie sevis domāju, kaut nu vēl sapnis nebeigtos, kaut nebeigtos'' domas noveda pie sapņa beigām. Lai gan tu gribēji, lai sapnis turpinātos, sanāca pretējais, ar to piesaukšanu izraisīji sapņa nojukšanu. Tāpēc vajag vienkārši nostabilizēties tādos sapņos, ik pa laikam atgādināt sev to, un nedomāt par mošanos. ;)

Laba doma, [El Diablo! Tūlīt uztaisīšu diskusiju.

Tā izskatās, ka pati piesaucu! :D

Rekur uztaisīju diskusiju:

http://cosmo.lv/forums/topic/162320-sapnojam-apzinatie-sapni/

Tik tikko esmu pamodusies, un jūtos ļoti jocīgi un mazliet sabījusies.
Pirmo reizi piecēlos septiņos no rīta, ap astoņiem aizgāju atkal gulēt! Bija apzinātais sapnis, pats no sevis! Forši! Ilgs viņš nebija, tikai kādas 3minūtes. Pēc tam es itkā pamodos! Un tagad esmu nesaprašanā, vai tomēr pamodos vai nē? Tātad, itkā pamodos, BET nevarēju pakustēties. Viss likās tā itkā būtu notirpis. Gulēju nekustīga un pie sevis domāju, vai es sapņoju vai arī esmu jau augšā? Dzirdēju balsis! Kā mamma runā ar brāli virtuvē. Bija smagi elpot. Tāda sajūta , ka deguns būtu ciet un kakls, kaut gan ne iesnu, ne kakla sāpju man nav! Pilnīgi vesela. Likās, ka itkā pieceļos kājās no gultas, bet nevaru paiet, rāva atpakaļ uz gultu kaut kas. Un tā atkal es attapos gultā. Un tā kaut kādas 5 reizes! Centos vērt acis vaļā, nevarēju bija grūti. Itkā izdevās vienu aci atvērt, bet bija smagi un tā atri aizvērās. Bet tāpat es ar acīm ciet redzēju visu istabu un vēl spēju ik pa mirklim piecelties kājās! Un atkal attapties gultā negustiga un ar nenormālu smaguma sajūtu! (domāju, ka halucinācijas) Un beigu beigās vienkārši atvēru acis vaļā un viss bija normāli! Tagad nesaprotu, vai tā bija miega paralīze , vai vienkārši šausmīgam izjūtām bagāts sapnis.!? Šī piedzīvojuma laikā, viss likās tik īsts. Fuij, tas bija baisi! Vēl tagad jocīgi jūtos.
Meitenes, kura var man pateikt, kas īsti tas bija?

.

Tiešām neviena vairs neko nerakstīs šajā diskusijā? :D Beidzot pati kaut ko piedzīvoju un gribētu dažus jautājumus uzdot, bet ņekā. ;(