Es tā sēdēju un domāju par Dziesmu svētkiem un vēlējos pajautāt jums, kas ir tas ar ko Jūs visvairāk lepojaties Latvijā? Pilnīgi vienalga vai tas ir kāds cilvēks, pasākums,vieta,utt. :)
Latvijā lepojos ar mūsu mežiem, skaisto dabu, visāda veida seno laiku pieminekļiem, celtnēm un noteikti ar Dziesmu un deju svētkiem. Jo uz tiem brauc piedalīties arī no citām valstīm.
Vispār jālepojās arī par svešiem darbiem. tas ierakstīts mums gēnos. Tāpat kā treneris lepojās pār macekli, tēvs par dēlu un arī tas vis virza progresu. Reāli tas asinīs, hormonos (dopomīns seratonīns... neesmu ārsts).
nevajag būt tādai, kas savai meitai pateiks: "fu, pupus ataudzējusi bļeģ, lbnāk poģīti izslauki!".
arī lepnums par nācīju, nacijas tradīcijām ir apsveicama lieta, kaut arī ne pirktu neesi piedūris savas nācijas vērtībām.
Hehe, Zīles otrajā linkā pamanīju Santu. Pirms dažiem gadiem šeit bija uzcepta diskusija, Vudmena kastinga video; daudzas meitenes žēloja naivo jumpravu, kuru izdupsējis robustais neglītenis. Re, iepatikās. :D
Es arī nevaru teikt, ka attieciba uz savu valsti ar kaut ko lepotos. Lepoties ar to, kas nav no tevis atkarīgs, muļķīgi. (Bez apvainojumiem)
Visvairāk Latvijā man patīk-Baltija jūra un Jūrmala, Rīga, gadalaiki, mierīgā dzīve.
p.s. Nu, ja būtu, kāds jānosauc, tad tā būtu E.Garanča, esmu sajūsmā, ka viņa ieies vēsturē savā sfērā, bet tas vnk ir man kaut kas tuvs..
244
