Draugs un viņa ģimene

Pārspīlē! Ir jāpriecājas par to, ka ģimenisks :)

Eh laikam jau, bet gribasbūt tai pirmajai un vienīgajai sievietei viņa dzīvē..

undīne, piedod, bet tādas pirmās un vienīgas vīrieša dzīvē var būt virkne, bet māsa un mamma viņam ir viena un uz mūžu

ģimeniskums ir brīnišķīgs, bet ja tik bieži tā braukāšana sanāk, tad arī mani sāktu kaitināt. Varu iedomāties autores izjūtas

Manējais strādā piecas dienas nedēļā un sestdienu velta savai ģimenei - vecākiem un māsai. Man paliek darba dienu vakari, kuros viņš arī itin bieži pamanās vēl viņiem ko piepalīdzēt un būt noguris, un svētdienas. Neredzu tajā neko traģisku. Varbūt Tu vienkārši nespēj pati sevi pietiekami izklaidēt un tāpēc slimo ar uzmanības trūkumu? Kā hobijiem, interešu izglītību un tādām lietām?
Būtu priecājusies, ka veido attiecības ar cilvēku, kam ģimene ir vērtība. Ja uzskati šīs attiecības par nopietnām, nākotnē jums būs pašiem sava ģimene un Tev vismaz nebūs jāsatraucas par ģimenisku vērtību mācīšanu savam vīrietim.

Būtu priecājusies, ka veido attiecības ar cilvēku, kam ģimene ir vērtība.

+++ Zelta vārdi. Mūsdienās reti kurš to uzskata par patiesu vērtību.

it kā jāpriecājas,ka ģimenisks,bet ja šādas braukāšanas un palīdzēšana par visādiem sīkumiem turpināsies,kad Jūs dzīvosiet kopā un būs bērni,tad diez vai Tu būsi laimīga,ka vispirms izvēlēsies aizbraukt pārbīdīt māsai mēbeles neviss salabot salūzušās durvis

kad Jūs dzīvosiet kopā un būs bērni,tad diez vai Tu būsi laimīga,ka vispirms izvēlēsies aizbraukt pārbīdīt māsai mēbeles neviss salabot salūzušās durvis

Nu sākumā ir jākļust par sievu, jo atkārto;sos - tādu "vienīgo" var būt virkne, bet mamma ir un paliek mamma.

Kādas tev pašai attiecības ar drauga ģimeni? Tu kādreiz arī apciemo drauga radiniekus, vai arī viņš to dara viens pats, tev pat nepajutājot, vai arī tu nevēlies apciemot viņa ģimeni?

manam vīram arī mAamma ir svarīga ,un māsa arī ....
vienmēr bija palidzejis un palidzam arī viņām tagad.....
kadreiz mani māsa nepieņēma ,jo aizvedu vinjas brāli prom ,atnāca pie manis dzivot , redz taisijis visu ,naudu devis vinjam visu , bijis stiprais plecss , a tagad dzivo pie manis ,un vinjam vienām jadzivo......

bet nu taga attiecibas labakas ,ka sakuma...mazak runaju pretim , zvaniju katrus svetkus i mammai , i māsai ,,,, un braucot ciemos pielabijnājos ar dāvānām , a tā man butu gruta dzive...tagad abas prasa ,kad mums bus berni ,,saku šo gadu pei tā strādāsim ....

intresanta ir tā dzive, bet labak palidzet , nekkā nelikties ne zinis un nepalidzet ,.....

It kā būtu jāpriecājas par to ģimeniskumu, bet man konkrētajā gadījumā liekas, ka ir par daudz. Kāpēc viņam vispār ir vajadzīga draudzene, ja viņš viņai pat laiku nespēj atvēlēt, jo visu laiku jāskrien pie mammītes vai citiem radiem? Pie māmiņas skriet nav noguris, bet kad ar draudzeni laiks jāpavada, tad pēkšņi uzmācas lielais nogurums.
Kādā brīdī vīrietim ir jāpārrauj tā nabassaite, jo citādi - kā viņš varēs pats savu ģimeni veidot ar sievieti un bērniem, ja visu laiku viņam pirmajā vietā būs māte un māsa. Kurā mirklī tad paša draudzene vai sieva un bērni iegūs to uzmanību? Manuprāt, ir labi, ja vīrietim ir normālas attiecības ar radiem, bet brīdī, kad viņam pašam ir attiecības, pirmajā vietā tomēr vajadzētu izvirzīt šīs attiecības, jo tās(ja ir nopietnas un ilgstošas) ir pamats paša ģimenei.
Es, piemēram, nevēlētos būt attiecībās, kurās brīvā laika 100% ir sadalīti tā: 95% viņa māmiņai un citiem radiem un 5% tikai man un mūsu bērniem(ja tādi būtu).
Ko darīt? Tu vari paciest un samierināties ar to, ka nekad nebūsi gana nozīmīga, lai tev laiku atvēlētu vai aiziet.
Manam vīrietim māte un radi ir svarīgi, taču primāri viņš vienmēr parūpēsies par mums abiem. Viņš palīdzēs savējiem ja būs vajadzīgs, bet vispirms palīdzēs man, jo mēs dzīvojam kopā un veidojam savu dzīvi, būvējam savu nākotni, kuru viņš nebūvē ar savu māti.

Njā piekrītu tam ka vajag āri pavadit laiku kopā ar savu sievu labāk ,tas būtu pirmajā vietā......

Ar mammu viņš sazvanās vismaz divas reizes dienā ar māsu tāpat.

Ģimeniskums ir tad ja jaunais cilvēks sāk rūpēties par savu jauno ģimeni. Tāda regulāra sazvanīšanās un ciemošanās tikai parāda to ka "nabas saite" ar māti nav pārrauta.
Padzīvot kādu nedēļu (vismaz) bez kontaktiem ar māti un māsu nāktu tikai par labu.
Jāsāk taču kļūt patstāvīgam.

Uzskatu, ka ģimeniskums ir vērtība. Tā kā vīrs izturas tagad pret savu ģimeni, kaut cik tomēr arī parāda, cik svarīga viņam būtu jūsu ģimene.
TOMĒR, vari tevi saprast. Man arī bija tāds draugs. Visus tos trīs gadus, kad bijām kopā, bieži tiku nostādīta neērtā situācijā, kad mūsu plāni tika atcelti viņu ģimenes locekļu dēļ. Vajadzēja palīdzēt. Saprast jau sapratu, bet bija sajūta, ka netiku pietiekami cienīta, jo tā nebija viena vienīga reize. Un dienā viņš ar savu ģimeni runāja krietni vairāk kā divas reizes

Varbūt viņš pie savas ģimenes rod miera ostu, kura nav jūsu attiecībās? ;)

Un dienā viņš ar savu ģimeni runāja krietni vairāk kā divas reizes

Pieaudzis cilvēks !!!!!!!!!!!!!!!!!
Es saprotu 10-15 gadīgs pusaudzis - tad vēl tā.

Uzskatu, ka ģimeniskums ir vērtība. Tā kā vīrs izturas tagad pret savu ģimeni, kaut cik tomēr arī parāda, cik svarīga viņam būtu jūsu ģimene.
TOMĒR, vari tevi saprast. Man arī bija tāds draugs. Visus tos trīs gadus, kad bijām kopā, bieži tiku nostādīta neērtā situācijā, kad mūsu plāni tika atcelti viņu ģimenes locekļu dēļ. Vajadzēja palīdzēt. Saprast jau sapratu, bet bija sajūta, ka netiku pietiekami cienīta, jo tā nebija viena vienīga reize. Un dienā viņš ar savu ģimeni runāja krietni vairāk kā divas reizes

būtu jau labi,ja viņš tikpat nopietni izvirzītu Jūsu ģimeni pirmajā vietā ,kad būs Jums būs pavisam stabīlas, nopietnas attiecības, bet es nepiekrītu ,ka šāds ģimenes modelis var 100% pāriet uz Jūsu ģimeni. var gadīties,ka māsa, māte visu laiku būs pirmajā vietā...Es pati to esmu piedzīvojusi būdama bērns un noteikti nenovēlētu nevienam šādu ģimenes modeli, jo tas man atgādina-tēvs ieķēries vēl mammas svārkos. tik daudz atceltu pasākumu ,darīšanu dēļ tā,ka mamma izdomā pēdējā brīdi ,kaut kādu struntu ,ko viņai ir nepieciešams veikt tieši tajā dienā, tieši tajā laikā,kad bērnu tēvam ir paredzēts pavadīt laiku kopā ar bērnu....,kaut gan to visu var veikt katru dienu un jebkurā laikā. manuprāt, vīrietim vienmēr ir jābūt sievai ,bērniem pirmajā vietā un pēc tam nāk visi pārējie. māte ir pieaugusi un viņai ir jārēķinās,ka dēlam ir jauni pienākumi un atbildība pret jauno ģimeni un nevar tā dēļ sīkumiem traucēt. protams,kamēr nav nopietnas attiecības, bērni-tikmēr varbūt vēl tas viss ir pieļaujams,bet citādāk-nē, nē un nē.

Paldies par pardomam meitenes. Ceresu ka tad, kad mums bus gimene (to planojam) tas modelis un gimeniskums paries uz mums. Jamacas savaldities pagaidam :)

kapec gan tu pati nebrauc vinjam lidzi ari ? ari varbūt iepatiksies tur pabūt .

Cik saprotu, tad māsai ir bērni. Tātad noteikti, ka kāds vīrietis māsai arī ir. Nedomāju, ka viņam par katru sīkumu būtu jāskrien palīdzēt. Ok nav runa par kkādām nopietnām lietāv vai kartupeļu talkām. Bet bērnus var pieskatīt arī vecmāmiņas, un bērnu tēvs. ok ar mammu ir jāsazvanās un jāpalīdz, bet nu ne jau katru dienu divreiz dienā. kkāds nepatstāvīgs viņš tev. Man noteikti ar besītu šitāds. Viss ir labs, kas ar mēru. Ja jau tāds memļaks, tad tava kašķēšanās panāks tikai to, ka viņš novērsīsies no tevis. Jārod kkādi kompromisi. Piemēram, ka aizbrauksiet sestdienā pie mammas palīdzēsiet, bet pēc tam aiziesiet uz kino. Vai arī svētdienu veltīsiet tikai sev diviem.

tādas pirmās un vienīgas vīrieša dzīvē var būt virkne, bet māsa un mamma viņam ir viena un uz mūžu

Nepiekrītu.
Ja attiecības ir randiņu fāzē, tad pašsaprotami, ka māte, māsa svarīgākas.
Bet, ja attiecības ir nopietnas, cilvēki dzīvo kopā, plāno visu mūžu pavadīt viens ar otru - tad šai jaunajai savienībai jābūt pirmajā vietā. (Protams, ne tā, ka par pārējiem neliktos ne zinis). Tā tas būtu pareizi.