LATVIETES masveidā izvēlas ĀRZEMNIEKUS.

Kubiete, Tev ir dzīve arī ārpus šī foruma? :)

Es gan nekad neesmu tēmējusi uz ārzemniekiem. Man vienmēr gribējies savas kultūras cilvēku blakus, ar kuru varu sarunāties savā valodā.

Un kas tie par stulbiem stereotipiem, ka latviešu vīrieši nevar nopelnīt. Un tepat Latvijā. Un kā vēl var! Ir te arī latviešu vīrieši, kas ir uzņēmēji, pelna vairākas štukas mēnesī, ir dzīvokļi, auto un viss kā pieklājas.

Vajag tikties ar tādiem. Kas jums liek izvēlēties apsargus vai studentus.

Drostala, bet padomā loģiski-1. šādi vīrieši Latvijā ir mazākuma un tici man, viņiem arī ir savi standarti, kuros parasta vidusmēra meitene neiekļaujas. 2. Šādiem vīriešiem ir ļoti maz brīvā laika un satikt viņus pēc nejaušības principa ir diez gan nereali - viņus tā vienkārši nevar satikt sabiedriskajā transportā, uz ielas vai klubā, viņiem ir pašiem sava ''sabiedrība'', kuras ietvaros viņi ''tusē'' ar līdzīgiem/līdzīgām, kur arī meklē sev partneri. Nu un kur Tu iesaki viņus ''koļīt''? Stāvēt pie viņu biroja no rītiem un vakaros, kad viņi dodas no/uz savu šiko automobili, lai brauktu uz savu šiko dzīvokli? Viņi pat virsū neskatās tadām ''vidusmēra'' meitenēm.

neatbalstu, tā pīšanās ar ārzemniekiem tāda padomju laiku trauma vien ir.

Tu to tā no rases tīrības aspekta, vai kā domā?

Iepazinos salidzinosi nesen ar savu arzemnieku! :) Iepazinos kluba caur kopigiem draugiem valsti,kura stradaju. Man patik labak,jo ir daudz atvertaks,nebaidas runat,ja kaut kas nepatik,mak aplidot. Tulinj gan atgriezhos majas,tadelj nezinu,kadas shis attiecibas paliks. Varbut bus kaut kas nopietns,varbut ne,bet shkjirsimies ar smaidu un "redzees,ka bus" attieksmi.

Un diezgan daudz manam pazinjam ir arzemnieki. Ja,galvenokart,vinjas apprecas un paliek viriesha valsti,tas gan mazliet liek domat,ka butu,ja ari es butu kopa ar so virrieti ilgi.. Vai paliktu te vai tomer brauktu uz majam un njemtu vinju lidz?

Es izvēlos latviešus. Ārzemniekus neredzu kā vīriešus. Laikam tā ir asinsbalss, negribas izšķīst pasaulē.

neatbalstu, tā pīšanās ar ārzemniekiem tāda padomju laiku trauma vien ir.

Vo vo kā sāka vecmāmiņas pist_es ar imigrantiem no tuvajiem austrumiem tā maisam gals vaļā :D tagad p_šās ar tālo austrumu imigrantiem :D
Un visos laikos vairāk vai mazāk pamanījās nolikt latviešus par (lēnīgiem, nespējīgiem, neglītiem) :D

Ja kāda latviete noliek latviešus, tad jautājums - ko viņa noliek vairāk - vīriešus vai pati sevi?

man pāri 30 un nav jau ilgi nekādu attiecību. māte vislaik borē, lai meklēju darbu ārzemēs un ka tur arī atradīšu sakarīgu vīrieti ģimenei, jo LV ne darbs normāls, ne vīrieši :D

Droši ka māte ar sež bez normāla "krāna" ja tā izsakās :D

Nu paga, uzskatīt, ka arī "ārzemnieki" ir cilvēki, kuros kādai var gadīties iemīlēties, tas tagad skaitas - nolikt latviešus?

Man radu un draugu lokā ir daži apprecēti "arzemnieki", pilnīgi normāli vīrieši, ne labāki, ne sliktāki par tiem māsu, draudzeņu un māsīcu vīriem, kas ir latvieši. Celt "ārzemniekus" debesīs? Stulbi. "Asiņu" dēļ nespēt viņos saskatīt vīrieti - manuprāt, tikpat stulbi. Bez apvainojumiem, tikai tā, viedokļu apmaiņas pēc :)

Nu es neteikšu, ka Latvijā nav labu vīriešu. Ir! :) Es tikai nesaprotu, kāpēc daudzas sievietes vienkārši sēž un gaida, ka nu uzradīsies tas labi pelnošais, izskatīgais, izglītotais princis, kas uzburs pasaku zemes virsū, bet pašai tik ir jāprot skropstas skaisti plivināt.
Sievietei ar skaistumu vien nepietiks, lai cik ļoti to nevēlētos atzīt (protams, protams, ir izņēmumi).

Man pašai gadījās, sastapt savu ārzemnieku, kurš brīdī, kad tikāmies bija students. Kas mani tik ļoti patiesībā tur pie šīm attiecībām ir tas, ka mums ir paredzēta kopīga izaugsme. Patīk tā apziņa, ka neierados uz visu gatavu. Šis ir arī pirmais cilvēks, kuru es no sirds iemīlēju un mīlu, lai gan šīs ir manas trešās attiecības.

57days, kas tur stulbs? Mēs izmirstam. Varbūt tevi tas neuztrauc, bet es gan gribu latvisku ģimeni, nevis sarunāties ar mazbērniem svešvalodā.

bet padomā loģiski-1. šādi vīrieši Latvijā ir mazākuma un tici man, viņiem arī ir savi standarti, kuros parasta vidusmēra meitene neiekļaujas. 2. Šādiem vīriešiem ir ļoti maz brīvā laika un satikt viņus pēc nejaušības principa ir diez gan nereali - viņus tā vienkārši nevar satikt sabiedriskajā transportā, uz ielas vai klubā, viņiem ir pašiem sava ''sabiedrība'', kuras ietvaros viņi ''tusē'' ar līdzīgiem/līdzīgām, kur arī meklē sev partneri. Nu un kur Tu iesaki viņus ''koļīt''? Stāvēt pie viņu biroja no rītiem un vakaros, kad viņi dodas no/uz savu šiko automobili, lai brauktu uz savu šiko dzīvokli? Viņi pat virsū neskatās tadām ''vidusmēra'' meitenēm.

exactly ir reti gadījumi, bet tā vnk nemētājas pie vidusmēra, jo negrib, lai uzsēžas uz kakla, jo tomēr ir pārāk liela algas/dzīves atšķirība.

es piekrītu viedoklim, ka mums jākopj savas saknes, jādara viss, lai saglabātu to latvisko, kas vēl ir. Arī kara laiku bēgļi, kas aizbraukuši uz Ameriku, Austrāliju, vismaz sākumā tomēr centās precēties ar saviem tautiešiem.
Prātā nāk viens gadījums ar vienu lietuvieti, kura apprecējusies ar cittautieti un runāja ar bērnu svešvalodā. Pēc laika, kad sāka runāt lietuviski, bērns viņai atbildēja: "es tavā suņu valodā nerunāšu". Nekad mūžā negribētu piedzīvot ko tādu.

Nerea
piemeram, mani berni runaa ari latvieshu valoda(un vel 3 valodas) un ir Latvijas pilsoni. domaju, ka tas, ka tevs nav latvietis, nepadara vinus sliktakus.

bet es gan gribu latvisku ģimeni, nevis sarunāties ar mazbērniem svešvalodā.
Nerea, kāda vaina bērnam mācīt to pašu latviešu valodu paralēli vēl kādai? Kāpēc gan šķiet, ka ārzemnieks nevarētu iedzīvoties Latvijā?

Piemērs no manas puses. Meita gan vēl maza, bet mēs ģimenē izmantojam ļoti aktīvi 3 valodas (viena no tām ir latviešu) + mazāk aktīvi vēl 3 valodas. Uzskatām, ka valodas ir bagātība.
Vīram, kurš ir ārzemnieks tiek piedāvāti darbi/ iespējas Latvijā. Viss ir iespējams!
Nevajag būt tik noslēgtam cilvēkam un pašam dzīve kļūs par drusciņu vieglāka.

tip_tip, malacis. Bet ir daudzi gadījumi, kad bērni pāriet tajā otrajā tautībā un latviskuma tur nav ne miņas. Parasti tas notiek ar tiem, kas dzīvo ārzemēs. Tie, kas dzīvo Latvijā, ir cerīgāki.

Ak! Mana komentāra pirmā rindkopa bija domāts kā citāts!
Piedošanu! :)

Vispirms, mani izmiršana tiešām neuztrauc.

Otrkārt, tu kā māte vari iemācīt bērnam mīlēt mūsu valsti un valodu arī tad, ja tavs vīrs ir igaunis, soms vai japānis. Tu kā sieviete vari izvēlēties ar savu vīru igauni, somu vai japāni dzīvot un audzināt bērnus Latvijā, ja tas tev ir tik svarīgi. Latvijā dzimis un audzis un latviešu skolā gājis un Latvijā strādājošs bērns nozīmē, ka arī tavi mazbērni visticamāk runās latviski.

Ja Anna Auziņa un Andris Auziņš dzīvo UK, bet viņu meita Kerolaina Auzina mācas UK skolā ar UK klasesbiedriem, tad varbūtība, ka Anna un Andris ar mazbērniem runās angliski ir daudz lielāka.

Tā ka, nejau "asinīs" tur tā lieta. Bet takal - MANUPRĀT. Uz absolūtu patiesību nepretendēju.