Nokristīties

paldies, Ellicia! :)

Visus komentārus nelasīju, bet, pārskrienot ar acīm, manīju, ka tu pati raksti, ka tomēr vēlies kristīties, bet vēl īsti neesi izlēmusi, kur, kas, kā utt. Es ieteiktu nestrebt karstu, nokristīties paspēsi arī vēlāk. :) Kad jau skaidri izlemsi visu, tad vienmēr var to izdarīt. Un tiešām dari to tikai tad, ja pamatā to vēlies tu.
Piekrītu šeit pamanītai domai, ka vecāki, vēlēdamies nokristīt bērnus, neko sliktu ar to, protams, necenšas panākt. Tieši otrādāk - vēlas dot svētību, aizsardzību dzīvē. BET es tāpat vairāk neatbalstu nekā atbalstu kristīšanu pavisam mazā vecumā, kad bērns neko vēl īsti nespēj saprast un kur nu vēl ietekmēt. Uzskatu, ka viss, kas jebkādā veidā saistīts ar reliģiju, noteikti drīkst tikt lemts tikai paša cilvēka prātā, jebkāda ietekme no malas ir absolūti lieka. Bet es nez, varbūt man viegli runāt, jo, lai arī esmu kristīta, savos uzskatos neesmu kristiete. Tiem, kas it kā vēlas nokristīties, bet īsti nezina visu visās detaļās vai vienkārši nav pārliecināti, laikam ir grūtāk. Ķeksīša pēc (ja nebūtu agrā bērnībā nokristīta) es nekad mūžā to nedarītu. Bet tas man ir arī pašcieņas un izvēles jautājums. Man nevienā jomā nepatīk pārmērīga uzspiešana un "darīšana tā, kā obligāti vajadzētu, jo tā it kā dara visi un visi domā, ka tā vajag". :D
Bet veiksmi tev ar izvēles izdarīšanu, jo tas ir nozīmīgs solis! :)

Es uz baznīcu eju diezgan bieži,dažreiz pat sanāk katru svētdienu.Esmu katole.Nokristīja mani uzreiz pēc dzimšanas ,varbūt 2 mēnešu vecumā.Tad kad saku iet skolā,gaju uz svētdienas skolu (viss pateicoties vecmāmiņai)7 gados iesvētīja.Bībeli izlasījusi neesmu.Bet reizēm palasu svētos rakstus.

Esmu katoļu ticībā. Uz baznīcu aizeju Ziemassvētkos un Lieldienās, nav obligāti jāiet katru svētdienu, aizeju dažreiz pati, kad vēlos dzirdēt kādus vārdus iedvesmai, vai vienkārši padomāt un paklausīties. Bībeli ne reizi nēesmu lasījusi. Nokristījos bērnībā, bet iesvētījos pirms dažiem gadiem, lai iesvētītos, jāiziet "svētdienas skola" , kuru apmeklē parasti 2 mēnešus svētdienās kādu stundu vai divas iet diskusijas un šo to par ticību stāsta.

šīsnedēļas IEVA žurnālā par šo tēmu esot raksts! par visām konfesijām. :) wuhu

Sliktākajā gadījumā var veikt konfesijas maiņu, bet arī ne visi mācītāji to atbalsta un tas ir liels čakars. Atkarīgs no tā, kāds mācītājs trāpās ceļā un kuras konfesijas pārstāvji esat.

P.S. Atvainojos par mazpieturzīmju domu plūsmu...

Cik zinu, mūsdienās nav īpašu problēmu baznīcā salaulāties arī katolim ar luterāni, lai gan ar sajūsmu katoļu baznīca to neuztver un daudz var būt atkarīgs no mācītāja un kāds var atteikties to darīt kādu savu principu pēc. Vēl papildus nosacījumi, ka bērni jāaudzina katoļticībā un ceremonija veltīta katoļticīgajai laulību pusei un arī laulību zvērests pilnībā attieksies tikai uz katoļticīgo pusi, t.i., ja luterānis izdomās, laulību varēšot šķirt, bet katolis palikšot laulāts tā kā tā un tieši tāpēc ieteicamas ir laulības vienas konfesijas pārstāvju starpā. Par to daudz stāstīja, kad pati lielā vecumā un ne savas idejas dēļ gatavojos kristīties.
Ne visai spēju iedomāties, kā tas juridiski darbojas, bet pieņemu, ka, šķirt laulību civilajā reģistrā var visi, taču katoļi no baznīcas viedokļa paliks laulāti un baznīcā atkārtoti laulāties nevar. Sarakstīties dzimstsarakstu nodaļā, lūdzu, bet baznīca to neatzīs un būsi mūžīgais grēcinieks.

Baldones un Mežaparka.

Ramona, viņš ir Baldones draudzē?

Un, manuprāt, svarīgāk ir atrast savu baznīcu, kurā vēlies sevi reizi pa reizei salikt pa plauktiņiem. Konfesijas it tikai veids kā pielūgt, Dievs tomēr ir viens. Vienā baznīcā Tu jutīsies kā ''savējais'', otrā jutīsies svešs, lai gan abas ir Luterāņu baznīcas. Protams arī savu konfesiju jāizvēlas ar prātu.
Kad jūtos pagrimusi, smeļos spēku baznīcā. Varu kaut vai uz minūti iegriezties, laukā iznākšu jau citādāka kā pirms ienākšanas,jo baznīcas aura ir tik spēcīga lieta, kura ietekmē vairāk nekā pašam var šķist, lai gan neesmu audzināta kristīgā ceļā un lielākoties Dievkalpojumi mani iemidzina, tad pie Eimaņa kunga uz Dievkalpojumiem esmu gatava griesties pēc iespējas biežāk.

Esmu luterāne.Savā draudzē mamma sarunāja mūs ar māsu kristīt.Kaut kāda naudiņa baznīcai jāiemaksā.Tas arī viss,ko zinu.

Nu kāda vēl zaimošana, ir 21. gadsimts - baznīca var būt arī tikai ēka, un reliģija iedomu draugi. Ja jau grib kādam izpatikt vai kāda iemesla dēļ jūt vēlmi kristīties, jums no tā gabals nenokritīs, ne tā?

Izskatās vertīgs. labā veidā, izskatās, ka palīdz salikt domāšanu un vērtības pa plauktiņiem. :) būšu LV vasarā, mēgināšu aiziet pakalusīties klātienē.

Ramona, paldies! Izklausās pēc tā, kas ir vajadzīgs. :)
p.s. Līdz šim nebiju iedomājusies, ka te ir tik daudz (!) pareizticīgo.

Zvērs, prieks, ka aizķera! Mīlu gan saukt viņu par skolotāju, ne mācītāju, jo nekad, neviens mani nav tik garīgi pacēlis kā šis cilvēks. :)

Ramona! Fantastiski! Paldies, ka padalījies ar saiti. Nezināju par šo mācītāju. Ir labs!

ļoti iesaku aiziet pēc padoma pie Mācītāja (Luterānis gan) Rolanda Eimaņa.
Esmu Pareizticīgo konfesijai piederīga, bet mācītājs man ir pazīstams, tādēļ bieži dodos uz viņa sniegtajiem Dievkalpojumiem, jo viņš ne tikai garlaicīgi kuļ un atkārto Dieva vārdu, kā liela daļa, bet savā ziņā pat psiholoģiski palīdz, jo ved kristietību caur dzīves piemēriem.
https://www.youtube.com/watch?v=89iQRDi1zfw Neliels ieskats viņa būtībā. :D

purveniec, es tak jau uzrakstīju, ka skatīšos un domāšu, ko beigās gribu. :D ne velti tapa šī diskusija.
Donata, paldies par komentāru.

kristīn, tu pati zini ko vispār beigās gribi ?