Visus komentārus nelasīju, bet, pārskrienot ar acīm, manīju, ka tu pati raksti, ka tomēr vēlies kristīties, bet vēl īsti neesi izlēmusi, kur, kas, kā utt. Es ieteiktu nestrebt karstu, nokristīties paspēsi arī vēlāk. :) Kad jau skaidri izlemsi visu, tad vienmēr var to izdarīt. Un tiešām dari to tikai tad, ja pamatā to vēlies tu.
Piekrītu šeit pamanītai domai, ka vecāki, vēlēdamies nokristīt bērnus, neko sliktu ar to, protams, necenšas panākt. Tieši otrādāk - vēlas dot svētību, aizsardzību dzīvē. BET es tāpat vairāk neatbalstu nekā atbalstu kristīšanu pavisam mazā vecumā, kad bērns neko vēl īsti nespēj saprast un kur nu vēl ietekmēt. Uzskatu, ka viss, kas jebkādā veidā saistīts ar reliģiju, noteikti drīkst tikt lemts tikai paša cilvēka prātā, jebkāda ietekme no malas ir absolūti lieka. Bet es nez, varbūt man viegli runāt, jo, lai arī esmu kristīta, savos uzskatos neesmu kristiete. Tiem, kas it kā vēlas nokristīties, bet īsti nezina visu visās detaļās vai vienkārši nav pārliecināti, laikam ir grūtāk. Ķeksīša pēc (ja nebūtu agrā bērnībā nokristīta) es nekad mūžā to nedarītu. Bet tas man ir arī pašcieņas un izvēles jautājums. Man nevienā jomā nepatīk pārmērīga uzspiešana un "darīšana tā, kā obligāti vajadzētu, jo tā it kā dara visi un visi domā, ka tā vajag". :D
Bet veiksmi tev ar izvēles izdarīšanu, jo tas ir nozīmīgs solis! :)
10604
