Nokristīties

vai man būs jālasa bībele?
Katolisms man ir galīgi svešs un nepieņemams, vairāk sliecos uz pareizticību (ja jāizvēlas no šiem 3)
Cik gados jūs kristīja?

Es nokristījos un iesvētījos samaksājot naudu :D bizness :D svinīgi draudzes priekšā izsniedza apliecību :D

smuks kaķis :)


priekš kam tev kristīties un iet baznīcā ja esi neticīgā??( pieņemu, jo rakstīji ka baznīca tev ir sveša) Manuprāt tu tur jutīsies neomulīgi un neiederīgi ja neesi tā pilnīgi nodevusies ticībai.

Laikam kaut kāda iesvētes mācība jāiet vai kaut kas tāds. Katrai baznīcai jau savādāk.

ej tādā ticībā kādā tev ģimene ir (mamma , drauga mamma)

Kristījos dēļ laulībām pareizticīgo baznīcā, nebija jāiet kursos, jāmācās Bībele, katoļi un luterāņi to prasa, bet svarīgs faktors ir tas, vai grasies kļūt par krustmāti kādu dienu piemēram.. Patīk arī tas, ka nav jākrīt ceļos, brīva atmosfēra. Plusā kristīgas vārds.

Mani kristīja kādos 12, 13 gados, tieši pareizticībā, mamma izdomāja, ka jāmaina reliģija (iepriekš biju kristīja pie luterāņiem). Cik atceros, tā ceremonija bija nedaudz kaitinoša, apkārt brēca mazi bērni, bija ilgi jāstāv, bet tā nekā nepaciešama. Izsniedza tādu kā apliecību, un bija jāizvēlas savs parezticīgais vārds, to gan es īsti neizpratu, bet nu nekas īpaši nemainījās.

jutīsies neomulīgi un neiederīgi ja neesi tā pilnīgi nodevusies ticībai.

tur tā lieta.. Man tāds priekšstats radies, ka apkārtējie grib, lai esmu kristīta, jo tad es nebūšu sātans, bet būšu jauka un pūkaina, un svēta :D
Var jau būt , man tieši to vajag, lai pamainītos dzīves uztvere.. Hmm..
Viens no iemesliem, kāpēc es gribētu, tas, ka varēšu būt krustmāte un varēšu precēties baznīcā, nevis zagsā (kas zin, ko man dzīve nākotnē piespēlēs)

Vismaz definē, kura konfesija tā būs.

Kristījos dēļ laulībām pareizticīgo baznīcā, nebija jāiet kursos, jāmācās Bībele, katoļi un luterāņi to prasa, bet svarīgs faktors ir tas, vai grasies kļūt par krustmāti kādu dienu piemēram.. Patīk arī tas, ka nav jākrīt ceļos, brīva atmosfēra. Plusā kristīgas vārds.

Šis komentārs man tuvs. Man arī nepatīk tās Bībeles padarīšanas, ceļos krišanas, utt.
Kā domāts tas - "plusā kristīgais vārds"? Tu domā, otrs vārds?

Annie, tas ir kā? Pats tač var izvēlēties, kurā grib būt, vai ne? Nu manā gadījumā, kā jau rakstīju, tā būtu pareizticība. Ja varētu izvēlēties budismu, izvēlētos to :D

Man arī baznīcas ir svešas, kopš tā laika brīvprātīgi nekad neesmu gājusi un nemaz nav bijusi tāda vēlēšanās. Vispār, tādam vienam vecītim ar garu baltu bārdu, kurš ir visvarens, īsti neticu, man par to ir sava teorija, un uzskatu, ka, ja cilvēks patiešām grib lūgt palīdzību no augšas, nav jāiet uz baznīcu, to var darīt domās.

Tad Tev jāizvairās tā konfesija, kurā būs Tavs vīrs vai bērns, kura krustmāte vēlies būt. Pareizticīgais nevar būt krustvecaks luteranim. Tāpat ka luteranis nevar precēt pareizticīgo. Ar retiem izņēmumiem gan.

Esmu pareizticīgā, cik atceros, nekadu lielo sarežģījumu nebija.
Savukārt, katoļiem bija nepieciešams, lai abi vecāki ir vienas konfesijas, man ir no dažādām, tāpec vajadzēja, lai tas, kurš ir nekatolis, pāriet katoļticībā..
Tapēc izvēlējāmies pareizticību..

Jāizvairās ne, jāizvēlas. :D ja, jāizvēlas sev tīkams otra vārds.

Pareizticīgajiem ir otrs vārds vienmēr?

Viņiem ir konkrēti vārdi, ja tavs sakrīt, tad var tajā pašā (piem., tadi kā Anna, Marija utt.), bet, ja nav, tad var vnk izvēlēties ko līdzīgu vai, kas vienkārši patīk.

Annalise, tas nozīmē, ka es drīkstēšu precēties tikai ar pareizticīgo, vai?
Nu mans draugs ir luterānis (lai gan precēties mēs neplānojam)

Pastaigā uz baznīcu. Vairākām:
1) pareizticīgie (gan laiviešu, gan krievu baznīca)
2) luterāņi
3) baptisti
4) kaoļi
Megini 'sajust', kas ir tavs, ja vispār ir.
Kad meklēju Dievu, devos uz latviešu pareizticīgo baznīcu, jo arī man pareizticība likās tuvāka. Bet sapratu, ka ticību no baznīcas atraut bībeles izpratnē ir grūti. Nesajutos tur iederīga, un nekada prieka nebija nedz uz baznīcu iet, nedz draudze iederēties.
Savu atradu, sekojot intuīcijai un aizejot uz luterāņu baznīcu.

negribu moralizēt, bet vai ir jākristās, jo citi grib? Tev ir jāpieņem ticība, Kristus. Tā lieta nav uzspiežama un tas nav ķeksis. Tas ir jādara tad, kad Tu zini, ka vēlies.

Krustmātes statuss ir svarīgs, protams, kādam prestižs. Bet, ja tu būsi nokristījsuies un baznīcā pati neiesi, kā tu savus pienākumus izpildīsi? Tādēļ jāatrod sava īstā konfesija un baznīca, kur piederēsi un dosies ar prieku.

Kristīgais vārds Tev būs tikai uz papīra, dokumentos tas protams, nav jāmin.
Ja līgavainis ir luterānis, iesaku izvēlēties to pašu konfesiju drošības labad. Ja nu gadījumā precaties kādu jauku dienu. Bet luterāņiem ir jāiet kursi, jāmācās viss par Dievu, kas ir ilgu moku process. Māsīcai tas aizņēma aptuveni pus gadu. Pareizticigo kristības mācību neprasa, piesakies, norunā dienu nopērc krustiņu kristīto, izvēlies baznīcas vārdu un voilā.

Neesmu ticīga, bet piekrītu zvēram, katram komentāra vārdam. Šie tavi spriedelējumi par to, bez maz no "kura klaita labāk piestāvētu manai somiņai" sērijas, šķiet pat zaimojoši. Pastaigā kādu gadu pa baznīcām un atrodi to, kur jūties labi. Ne jau nokristies, jo tā tante domā, ka vajag. Tas ir tizli, atvaino.