oj .. viss kas bijis - pirdieni, gaiss "man tur", krišana no gultas utt..
BET..kad bija kauns no svešiem cilvēkiem:
mēs visu laiku ar mašīnu, tāpēc patīk iegriezties kādā meža celiņā, pļaviņā, pat alfas autostāvvietas 3. stāvā... galvenais, lai netraucējam citiem un tiekam nepamanīti sveikā cauri :D
patīk "paelpot svaigu gaisu", bet gadījās vienreiz, braucot uz jūru.., kkāda seksīga krievu dziesma sāka skanēt no mūsu fleškas autiņā, un panesās.... nu vairs nevarēja gaidīt, un sākās (braucot cauri mežam - neviena cilvēka, nevienas mašīnas)....nonācām tālākajā nostūrī.. un tā iekarsām uz mašīnas priekšas, ka nepamanījām kādu pāri, kas TIEŠĀM lasīja mellenes, jo viņiem rokās bija tādas sarkanas "ogu vāceles" nu tad mēs tēlojām ka lasām saujā mellenes, kaut arī tur tādu nebija, un viņi visu laiku smējās un māja ar roku un teica, lai turpinām, viņi iešot tad prom, ka esot bijis labs. Nu vnk FAIL tēlot kaut ko, kad citi redz - KO tu patiesībā dari :D nu vajadzēja turpināt, nevis "lasīt pēkšņi abiem saujā mellenes" :D
Vēl atcerējos.
Manam mīļajam liela garāža uz diviem. Viņš, un vēl vin vecis kaut kāds, nu paziņa. Tad nu manējais saka - kaimiņš dzīs iekšā mašīnu tik rīt, mēs varētu ko sadomāt. Man acis iemirdzas. Nu ok, vasara, bet jau vēls vakars un tumšs un vēss, braucam iekšā ar visu mašīnu. Sakumā viss notiek mašīnā un tad izdomājām, ka iesim ārā,ieslēdzām gaismu, apsēdos uz liela, balta galda un turpinājām, nemaz nedzirdējām, ka kaimiņš attaisa garāžas durvis un iebrāžas iekšā (50.gadīgs vecis) bez mašīnas, to atstājot ārpusē. Nu un mēs pliki - oj un aj - visā savā krāšņumā :D nu baaaaaac,kaa taa..un jo vairāk rakstu, jo vairāk atceros.. :D labāk stop :D