ievēroju vīrieti seminārā, kuram vēl nedēlu vajadzēja turpināties, tā kā man bija organizācijas loma un skaitījos pie šefiem, plus mums tur biaj maza cilvēku grupa, plus viņš it kā nebija ierdies viens, bet tur attiecību status bija neskaidrs, tad es kategoriski izvairījos no viņai, lai neaiziet nekas vairāk.
Pēdējā seminārā diena, pēc vakariņām paliekam vieni pie kamīna, sākam runāt un flirtēt, ilgi runājamies, tad jau velk uz kopā sildīšanos, masāžam uttt. beigās saprotam, ka jaatrod istaba, jo es savā istabā nebiju viena, viņš teica, ka ir viens, ok, ejam uz viņa istabu. bija jau kādi pieci no rīta, viss jauki sākm ņemties un... abi iemiegam, zinu, ak es toči biju iemigusi, jo kaut kā pamodos un viņš vēl mani, gribēju ta kā izlīst ārā, lai varam gulēt un miers, bet viņš arī pēkšni pamostas un jautā vai drīkst beigt. ? saku, ka protams, ka drīkst... jautājumu vispār nesapratu, trīs grūdieni un viss. guļam. tad pēkšni izdzirdu balsis, izrādās visi mani meklē, jo ir jau rīts un visi par kuriem biju atbildīga brauc prom, jāatvadās. bet tā negribas, ak kāds redz, ka no viņa istabas izlienu- visi prasa kur biju, saku ka tepatās, nedzirdēju. ah, šitā melojusi sen nebiju, bet leikas, ka neviens tā arī nesaprata.
pēc tam čalis visu dienu smaida un mēģina mani nobučot, kad redz, es atkal mēģinu izvairīties un telot, ka nekas nav noticis, jo darbs toreiz tur man bija svarīgāks. to visu atceroties, liekas tāds bezsakars, bet smieklīgi arī, kā mēs meklējām kur gulēt, kā es lavījos ārā no istabas un meloju, ak tepat jau biju. :D