Pārnācām ar draugu no ballītes, abi diezgan iereibuši, sākām mīlēties, viņš virspusē. Pēkšņi jūtu, ka viņa ķermenis paliek tāds slābans un 90kg otra cilvēka mani iespiež gultas matracī. Domāju, ka ākstās, grib mani izāzēt un tēlo, ka aizmidzis, lai gan ar galvu jau saprotu, ka mirklis nebija tāds, kurā iederētos tamlīdzīgi jociņi. Saucu vārdā, mēģinu, cik nu varu, papurināt, nekādas reakcijas, pie tam sāk vēl krākt... tad jau sapratu, ka tiešām aizmidzis ''īstajā'' brīdī. Nezināju smieties vai raudāt. Bet pats trakākais īstenībā bija tas mirklis, kad apjautu, ka netieku ārā un pamodināt viņu tādā kondīcijā ir neiespējamā misija. Vāks, es kādu pusstundu mēģināju viņu nogrūst no sevis, tā kā abi bijām iesvīduši, tad nevarēju no apakšas vienkārši izslīdēt ārā- viņa mitrā āda pret manu ādu neslīdēja, bet gan šausmīgi sāpīgi plēsa, ja mēģināju izkustēties. Rokas arī bija man tā aplicis apkārt, ka nesapratu kā izķepuroties, biju kaut kādā pilnīgi nejēdzīgā pozā, tā, ka gandrīz vispār nespēju pakustēties, vai pakustināt savas rokas, pilnībā iesprostota zem viņa masas. Tāda bezizejas situācija, un nebija neviena, kas man varētu palīdzēt, tad vēl ik pa laikam sāka uzmākties klaustrafobiskas domas, ka smoku, ka nomiršu tur apakšā, ka nekad netikšu ārā... :D
Tagad jau smieklīgi, bet tad bija tāds- WTF kā viņš uzdrošinājās aizmigt tādā brīdī?