Sveikas! Lieta tāda,ka nu jau otro reizi gatavojos kļūt par olšūnu donoru. Pirmo reiz viss noritēja gludi,nebija pilnīgi nekādu komplikāciju ne dēļ zālēm,ne arī pēc pašas punkcijas. Bet ir viens BET! Tā kā esmu par šo visu lasījusi daudz informācijas un tikpat daudz jautājumus uzdevusi pašiem dakteriem,esmu neizpratnē par to,vai tas patiešām,patiešām nekādi neietekmē nākotnē sagādāt pēcnācējus arī sev pašai! Jo dakteris jau saka,ka tas pilnīgi neko neietekmē(arī līgumā tas ir rakstīts,plus vēl tas,ka klīnika atbild par manu veselību),bet forumos palasot-šausmas(nerunājot nemaz par katra indivīda uzskatiem šajā sakarā),kādai draugs ir ārsts,kas saka,ka nekas labs jau tas nav,cita saka,ka viņa izlēmusi spert šādu soli tikai pēc sava bērna dzemdēšanas,citai atkal doki tai pat klīnikā ir uzstādījuši noteikumu,ka ir jābūt vismaz vienam bērnam. Man šāda noteikuma nebija. Negribētos jau dēļ šāda sīkuma nākotnē pašai izmantot donora pakapojumus. Tagad seko mans jautājums bijušajām olšūnu donorēm vai vismaz tām,kas tādu pazīst-vai pēc tam ir izdevies dzemdēt pašām savus bērnus veiksmīgi un tikpat ''auglīgi'',kā ziedojot savu olšūnu citai sievietei? Priecāšos par visām atbildēm.
375
