bērnu nav, varu tikai dalīties savā pieredzē un nākotnes ilūzijās.
kopš bērnudārza mācījos papildus visam angļu valodu, sākumskolā mani spieda braukt uz angļu valodas nodarbībām skolā pus8 no rīta (tā gan bija elle), taču pateicoties tam visam daļu pamatskolas un visu vidusskolu praktiski angļu valodu vilku uz savām zināšanām.
pati izrādīju sākumskolā interesi par dejošanu - show dance un hip hops. padevās ļoti, domāju, ka, ja būtu palikusi ilgāk, šobrīd kaut kur profesionāli dancotu.
hobijus un pulciņus nedalu dzimumos, jo man tas šķiet absolūti muļķīgi, tādēļ, ja kādreiz dzīvē pienāks mirklis uzņemties vecāka lomu, ļaušu atvasei pašai izvēlēties, ko gribas darīt. tā vietā, lai uzspiestu stereotipus un borētu smadzenes par kaut ko, ļaušu provēt, ko tik vien sirds kāro, kamēr atradīs to īsto nodarbi, ar norunu, ka, ja izlemj pārtraukt, atpakaļ neatgriežas. ceru, ka pie šādām situācijām, nekad nekas netrūks un būšu spējīga nodrošināt gan futbola bumbu, gan karatē jostu, gan dejošanas kurpes, gan labu vokālo pasniedzēju.
54
