Bērnu aktivitātes

Man skiet, ka sapratigas devas dejosana, sportiskas aktivitates, kada muzikas instrumenta spele, dazas valodas, sis tas no radosam lietam, butu tads mazais komplektins, kas ikvienam bernam butu nepieciesams visparigai attistibai. Pec tam jau var skatities ar ko aizraujas vairak vai uz ko lielaks talants.

Ance, kā tagad atceros, kā 7.klasē izdomāju, ka vēlos būt mākslas vingrotāja, taču bija daudz par vēlu.. Protams, dzīva vēl esmu, taču laikam sava situācija mani spiedīs ar savu bērnu rīkoties pretēji. Kaut kādai disciplīnai tomēr ir jābūt un kad tad vēl tev būs tik daudz enerģijas, ja ne bērnībā? Bet tas tikai mans viedoklis un kurš nu zin, kā būs, kad tiešām būs savs bērniņš.

zili_rudzi, normālā daudzumā un piemērotā laikā pie sabalansētas slodzes - jā, it viss attīsta. Bet man nepatīk tas, ka bērni, kas jau tā tik ļoti tiek noslogoti skolā, vēl tiek sūtīti uz 3 pulciņiem, no kuriem nereti pārrodas mājās ar tumsu 7 UN 8 GADU VECUMĀ. Kur paliek āras dauzīšanās? Kur paliek bērnība? Man 2. klasē nācās apmeklēt klavierstundas un tās jau bija mocības, nespēju iedomāties, kas būtu, ja man vēl kaut kādas dejošanas un keramikas pulciņi būtu, kā lielai daļai manu klasesbiedru. Ar visām savām klavierēm nācu mājās vēlā pēcpusdienā

Man ir draudzene, kurai 4 gadu vecumā iedeva rokās vijoli un tā joprojām viņa spēlē to vijoli, nu, jau profesionāli, bet viņai riebjas tas, ko viņa dara, tomēr neko citu nemāk, nopelnīt savādāk neprot un ir nemitīgā konfliktā ar saviem vecākiem-mūziķiem, jo nespēj viņiem piedot to, ka viņi jau bērnībā izlēma viņas likteni.

Jā, es arī pamatskolā attapos, ka gribu būt balerīna, padies Dievam, ka es nekļuvu. Pamatskolā daudziem interesantas idejas nāk prātā, ne visi pēcāk dzīvē savus nepiepildītos "sapņus" nožēlo. Tāpat arī ar pieklājīgu uzcītību tos var realizēt arī tad, kad "ir par vēlu".

Tā jau ir mūsdienās, ka maza ķipara diena reizēm ir tikpat noslogota ka pieauguša cilvēka. Tas ir šausmīgi. Neatbalstu bērna pārslogošanu ar entajiem pulciņiem, bērns tapēc ir bērns, ka tajā visvarīgakā ir bērnība. Un jebkurai nodarbei jābut pārdomātai. Kur nu vel trakās vecāku idejas par savu neizdzīvoto sapņu realizešanu; bērna nodarbināšanu, jo citur viņu nav, kur likt/kam atstāt utt. Un tas notiek ar lielu daļu bērbiem diemžēl.
Cik gan daudzi bērni nav atzinušies, ka bēg no skolas, jo netīk izvēlēties novirziens, bet vecāki liek iet.. Vai es par to pateiktos vecakiem? Es nezinu.
Man bija koris, dejas.. Būtu gribējusi vairak, daudz vairāk, bet savu bērnu nespiestu.

Stingra disciplina un absoluta noslodze ir loti laba metode vesanai pie prata.

uzskatu, ka obligati bernam ir ar kaut ko janodarbojas ne tikai lai attistitos, bet ari lai izliktu lieko energiju, nedaritu mulkibas, kuras parasti nak prata no bezdarbibas.
pati nevestu uz makslas vingrosanu. ta ir parak liela slodze un berna deformesana.

Vai makslas vingrosana ir tas pats, kas mana laika korigejosa vingrosana?

Stingra disciplina un absoluta noslodze ir loti laba metode vesanai pie prata.

par kādu vešanu pie prāta ir runa?

Kad mans bērns būs apzinīgā vecumā un sāks apjaust, ko viņš gribētu darīt, tad arī kaut kur vedīšu. Man pašai gribētos, lai viņš darītu kaut ko sportisku.

Bērnu nav, bet pati kopš bērna kājas dziedāju popgrupā, dejoju tautu dejas, pecāk mūzikas skola. Viss patika, interesēja.
Draugs no bērna kājas spēlējis futbolu, volejbolu. Ja būtu dēls, noteikti gribētu,lai spēlē futbolu. Gan puikam, gan meitenei būtu okej tautu dejas. Meitenes aktīvas būtu, mazāk svara problemu un kreņķu par to, bet puikām- iemācīs dejot un izkopj stāju.

Vai makslas vingrosana ir tas pats, kas mana laika korigejosa vingrosana?

Tās ir divas pilnīgi dažādas lietas.

Manam bērnam tūlīt būs 5 gadi. Iet dārziņā, bet papildus tam apmeklē arī dažādas nodarbības. Jau otro gadu dejo tautiskās dejas. Šogad vēl uzsāka dziedāt ansamblī un spēlēt futbolu. Visu dara labprātīgi un ir priecīgs. Labprāt parāda, ko ir iemācījies, dzied dziesmas, māca mums ar tēti dejas. :) Gadās arī čīkstēšanas dienas, kad neko negrib darīt, taču tādas ir visiem - arī mums, pieaugušajiem. Neuzskatu, ka bērns būtu pārāk nodarbināts. Kad sāks iet skolā, tad, lai pats izvēlas, ko gribēs turpināt - ja varēs apvienot un gribēs, lai turpina visu.

Par to, ka dejot tautu dejas nav vīrišķīgi. Tas nu, manuprāt, ir ļoti stereotipisks un muļķīgs apgalvojums, kas neiztur nekādu kritiku.

Lūk, variants vecākiem, kuri savu atvasi labprāt vēlētos iesaist't kādā lietderīgā un patīkamā aktivitātē ;)

Pašlaik sporta deju centrs "Vecrīga" uzņem deju grupā bērnus vecumā no 4-7 gadiem. Iepriekšējas iemaņas nav obligātas, bērniem nodarbību procesā radoši un jautri tiks iemācīta kustēšanās mūzikas pavadībā, kā arī pirmie deju soļi. Tas attīsta un uzlabo bērna fizisko formu, uzlabo stāju un gaitu, ļauj atvērties, iegūt jaunus draugus.

Nodarbības paredzēts uzsākt rudenī, 2 reizes nedēļā (otrdienās un ceturdienās) plkst. 18:00-19:00. Nodarbības notiek pašā Rīgas centrā, Spīķeru ielā 5. Vairāk par sporta deju centru "Vecrīga" var uzzināt Facebook lapā pēc meklējuma sdcvecriga un rakstot uz e-pastu [email protected] Pierakstītties var, zvanot pa tālr. +371 26431149 vai rakstot uz iepriekš minēto e-pasta adresi.

+++Morgan

Var sākt darīt visu ko no 4-5 gadu vecuma,bet pirms uzsākt "mammas pašapziņas programmu", padomājiet vai tas mazais ķipars trijos beidzot skolu nebūs noguris.

zili rudzi

ance, grūti iedomāties tādu ārpusskolas aktivitāti, kas neattīsta bērnu.

Bērnu neattīsta visas tās aktivitātes, kas viņam riebjas. Ja bērns sakostiem zobiem gaida, kad "kārtējais izglītojošais pulciņš" beigsies, tad vairāk sabojās bērnam nervu sistēmu (starp citu, jau tagad ir daudz bērnu ar dažādām neirozēm un psihosomatiskām saslimšanām) nekā kaut ko iemācīs.
Ja tevi tagad pieaugušā vecumā vecāki sūtītu 5 reizes nedēļā uz kaut kādu elektornikas pulciņu (vai kas nu tevi neinteresē), diez vai tu būsi laimīga, ar dzīvi apmierināta un novērtēsi vecāku labos nodomus izglītot tevi šajā virzienā.
Pulciņu jēga ir nevis kaut ko baigi iemācīt, bet dot iespēju bērnam jauki pavadīt laiku, izpaužoties radoši. Pulciņu mērķis- atrast bērnam hobiju, kaut ko, kas nākotnē pieauguša cilvēka dzīvē varētu būt prieka avots. No visiem tiem, kas iet uz pulciņiem, reāli savu karjeru saista ar pulciņu vien pāris procenti. Pārējiem tas paliek kā hobijs (ja bērns gājis ar prieku) vai nīstama lieta uz mūžu (ja vecāki spiež).

Vīrs grib meitu laist mākslas vingrošanā ... Es audzināšu patriotismu ar dziesmām un dejām ... Man tas ir primāri , vispār neesmu sporta fans un ceru , ka meita arī par tādu nekļūs

Mans deels shogad saaks iet skolaa un divreiz nedeeljaa apmeklee peldbaseinu, skumji, ka tas jaadara vasaraa, parasti baseins bija alternatiiva gada aukstaakajiem meeneshiem, bet shogad vasara nav tik silta, lai peldeetos juuraa. Peldeet vinjam ljoti patiik jau no 4 gadu vecuma, interese izveidojaas dabiski, pats veeleejaas. Ziemaas biezhi apmekleejam slidotavas, abi ar teevu slido, es seezhu malinjaa.

Vispaar uzskatu, ka fiziskaas nodarbiibas beernam ir noderiigaakas par citaam, iipashi muusdienu nekustiigajaa datorseergas laikmetaa.

Ir gaajis tautas un sporta dejaas, dziedaajis korii, bet uzreiz pateica, ka nepatiik un mees nespiedaam.

vēl man ļoti gribētos lai meita māk spēlēt bungas , mūzika vinai patīk, bēbīšu mūzikas skolā bija stāvā sajūsmā

Mēs ar draugu nolēmām, ka mūsu bērnus radināsim pie tenisa jau no bērnības - pašiem patīk, tad nu bērniem arī nāksies ar mums laiku tā kopā pavadīt :D