Vai juusupraat, vecaakiem ir jaapaarbauda un jaapaliidz beerniem maajasdarbos?

Mājas barbs ir viņa vienīgais pienākums ... :D , ļoti daudz, kas ir atkarīgs no paša bērna un viņa attieksmes un izpratnes par lietām

Nu,citiem bērniem tas nav vis vienīgais pienākums,ir bērni,kuriem jāpiedalās mājas uzkopšanā,dārza darbos-redeņos un pavasarī,kad vēl ir skolas laiks,trauki jāmazgā. Varbūt ne pirmāš klases skolēniem,bet 5,6 gan.. Un tad var paskatīies uz bērna dienas režīmu-7(citi ātrāk)ceļās,8 skola,16 beidzās, skrien uz kādu pulciņu,18 nāc mājās,līdz 20 pildi m/d,pēc tam vēl-jānomazgā trauki vai vēl kāds darbiņš..Beigu beigās,bērns ir vairāk noslogots,kā tās mātes,kas darbu beidz 17 vai tuvu tam.

Nu ja bērnu TĀ noslogo, tad protams , bet cik atceros sevi un spriežu balstoties uz savu pieredzi , man laika pietika visam un vēl pāri palika... Nezinu, kā tagad, cik daudz uzdod un tā ... , bet es mājas darbiem veltīju ne vairāk, kā stundu un to ne katru dienu ... Privātskolā vispār nebija mājas darbu ( ņemamu uz mājām ). Stundas bija līdz 14:00 un 16:00 no skolas uz mājām veda busiņš , līdz tam laikam skolā pildījām visu uzdoto , pat grāmatas mājās nebija :D
Traukus mazgāju tikai brīvdienās un tikai tad, lai pielīstu vecākiem :D , mana atbildība bija mana istaba, to vajadzēja kārtot pašai .
Pati savu bērnu arī neapgrūtināšu, gan paspēs savā dzīvē vēl traukus samazgāt un grīdas izberst ... Manā skatījumā bērna pienākumi ir apmeklēt skolu, pildīt mājas darbus un saturīgi pavadīt laiku ( pulciņi, draugi, teātris, kino ).

Es runaaju no savas pieredzes,bet man ir arii draudzenu pieredze un arii seit redzeeju ,kaa saakas skolas gaitas meiteniitei un puisiitim!Beerni ir loti dazaadi.Viena lieta ir prasiit padomu, otra lieta ,vecaakiem seedeet blakus un kontroleet!
Es par so teemu vakar runaaju ar viiru un tiesi prasiiju par taadiem prieksmetiem ,ka fizika ,matemaatika uttVai vins ir paliidzeejis savam deelam?Vins teica-ja deels prasiija ,paskaidroja,bet nekad nav seedeejis blakus...Tad mazaa meiteniite(sarkanmatiite,kaa es vinu te saucu)-tiesi tad ,kad vinai atklaaja disleksiju-maate sakeera galvu un teica-sausmas,netiks koledzaa uttMeiteniiti visu laiku uzmaniija,seedeeja blakus uttTad meiteniite saaka veel vairaak ierauties sevii un negribeeja vispaar maaciities!Es teicu mammai ,lai vina lauj meiteniitei pasai kaut ko uzrakstiit,kaut nepareizi,bet pasai.Nebaazt arii visu laiku aciis to disleksiju!Es nezinu ,kaa tas notika ,kaa nee-meiteniite lasa vienu graamatu peec otras , loti miil lasiit.Aarsts veel esot teicis,ka loti talantiiga ,inteligenta meitene...Es biju tik prieciiga to dzirdot!:)
Kaadreiz beerns savus vecaakus saak neciest-tiesi taa to var teikt ,par to ,ka seez un baksta ar pirkstu ,kas jaadara.Vini beeg no taa kontroleetaaja.
Veejaa piemeers ir loti interesants-liekas kaa "pamestais beerns"(joks),bet te var redzeet,ka iznaakusi taada loti pamatiiga sieviete beigaas !
Es gaaju uz sapulceem -man loti patika ,jo loti biezi tiesi maneejo lielija-loti laba sajuuta:)

dan_dan - jēziņ, kā tad es augstskolu pabeidzu, ja jau no pirmās klases man mācīja atbildību. nevajag sava sīkā vietā darīt. Jāpaskaidro kā un lai pats mēģina.

skola asocēsies tikai ar pazemojumu,jo viņš nebūs darbu izpildījis,pārējie būs,un,kā novērots,bieži tiek kārts pie "kauna staba"
Tāpēc tiešām,nav ko gudri spriedelēt.

Nu, kāds sakars? Kādi stabi, kādi pazemojumi?? Mani neviens nepazemoja, nekādos stabos nekarināja un vēl sazin ko darīja? Es vnk ļoti ātri saskatīju sakarību starp mēnestiņu dienasgrāmatā un neizpildītu mājasdarbu. Mēnestiņu dabūju ES, jo ES neizpildīju. Un mani par to neviens neskaldīja ne fiziski, ne morāli.

Nu vecākiem ir jāatrod tas zelta vidusceļš starp nenormālu kontroli (sēžot blakus un nepārtraukti bakstot un pārbaudot) un pārlieku lielu paļaušanos uz bērna patstāvību un godaprātu. Ne viens no variantiem nav labs. Bērnam ir jāpalīdz, jo viņš vēl ir bērns. Tāpat kā mēs kādreiz palīdzējām viņam ar karotīti ēst, apģērbties un dupsi slaucīt. Tāpat arī ar mājas darbiem - ir jāiemāca mācīties, uzņemties atbildību u.tml. un tad ļaut, lai dara to pats, bet klusi tomēr kādu brīdi vēl pieskatīt.

Ja bērns prasa - palīdzi. Ja bērnam ir koncentrēšanās grūtības, atpalicības un citas problēmas, tad ar šādu bērnu ir papildus jāstrādā. Zinu es, kā bērni 1. klasēs uzvedas. Pati esmu raudājusi, jo nemāku L burtu rakstīto vienādi savilkt, bet raudāju nevis tāpēc, ka man par to kaut kas būs, bet gan tāpēc, ka MAN nesanāk.. A tā nevar būt. Un to es pati sev nolēmu. Nevar tā būt, ka man nesanāk.. Ir tādi, kas paši tiek galā, un ir tādi, kuriem vienmēr būs grūti, un cits vainīgs, ka nepalīdz..Šeit cosmo tādu daudz, kas ne ar ko galā netiek bez citu palīdzības. Ir patstāvīgi cilvēki, un ir atkarīgi no citiem.. Domājiet paši, kādus savus bērnus vēlaties redzēt..

piekrītu, ka IR kkas jādara. Es iemācījos patstāvību, jo zināju, ka man pašai ir jābūt atbildīgai par to, kā darbs ir izpildīts. Ja es nesapratu, vienmēr varēju lūgt mammas palīdzību, bet mamma nebija atbildīga par to, lai man visi mājasdarbi ir sadarīti laikā. Ja nesadarīju, tā bija mana problēma. Tā es arī tagad uzskatu. Mans uzdevums - mana atbildība.

No pirmās klases, ja? Visu saprati, kas jādara, mācēji teicami lasīt, izprati uzdoto?
Ja tā, tad super, BET mūsdienās bērni pat kārtīgi lasīt nemāk, kaut arī bērnudārzā tas pamats jau ir ielikts, kur nu vēl līdz galam izprast uzdoto, un ja neviens nepalīdzēs, un kā saki pats mācīsies, tad pēc tam būs dieva zīmes. Un vēlāk labot to būs ļoti grūti. Iedzīvosies jaukos mācīšanās traucējumos.
Jā, man vecāki līdz 4. klasei palīdzēja mācībās, gan tētis, gan mamma, un tikai pēc 4 gadiem es iemācījos to patstāvību.
Bērni netiek līdz mācībām, jo vecāki neinteresējas par bērnu mājas darbiem...
Arī apķērīgajiem bērniem ir jāseko līdz.Nevis vecākiem ir vienalga vai pilda vai nepilda. Pēc sekmēm redzēs, bet bērns jau būs iemācījies nepildīt mājas darbus, jo neviens jau nepārbauda.
Varbūt tiešām bērnu arī uz skolu nemodināt, jo ir taču pastāvīgs.

ati esmu raudājusi, jo nemāku L burtu rakstīto vienādi savilkt, bet raudāju nevis tāpēc, ka man par to kaut kas būs, bet gan tāpēc, ka MAN nesanāk..

Ja būtu tevi mamma pamācījusi mājās kaut 10 minūtes, būtu viss sanācis.

Ja tā, tad super, BET mūsdienās bērni pat kārtīgi lasīt nemāk

Bērns mācēs lasīt, ja grāmatu būs redzējis ne tikai dārziņā vai skolā , ja bērnam lasa priekšā un ja bērns redz, ka vecāki lasa arī viņš pats ātrāk apgūs šīs prasmes :)

Toties mūsdienu bērni lieliski prot apieties ar planšeti pirms vēl ,savu pakaļu iemācījušies noslaucīt, lūk arī digitalizācijas sekas ....

Mademoiselle-loti gaidiju ,ko teiksi.
Es domaaju,ka tomeer ir leenaa garaa jaaradina pie patstaaviibas.Te-Cosmo biezi redzam to nemaaceesanu dziivot patstaaviigi(attieciibas izjuuk iisti nesaakusaas)-beerniibaa vecaaki loti daudz darija beerna vietaa,veelaak noteikti ar naudu,veel veelaak-tur pat nav saubu ,jaaauklee mazbeerni utt.Liekas ,vecaakiem vinu dziive ir beigusies ar beernu piedzimsanu...!Man liekas-visaa ir jaabuut liidzsvaram!

Bērns mācēs lasīt, ja grāmatu būs redzējis ne tikai dārziņā vai skolā , ja bērnam lasa priekšā un ja bērns redz, ka vecāki lasa arī viņš pats ātrāk apgūs šīs prasmes

Ja bērnam ir problēmas no pašiem pamatiem, tad tas nedarbosies, un pēdējā laikā tādu bērnu ir aizvien vairāk...
Es nesaku, ka visi tādi ir, bet ir, un ar to ir jārēķinās, un šīs problēmas var izlekt tikai skolas gaitas uzsākot, un ja vecāks nepasēdēs blakus un nepalīdzēs, tad tas var būt nebeidzams riņķa dancis.

Nu kurš bērns pats patstāvīgi var sagatavot kaut ko tādu, kas būtu vizuāli un tehniski normāli funkcionējošs?..

Izdomāt var jebkurš, palīdzēt var vecāki, bet mēs jau vairs diemžēl neredzam pasauli tā, kā to redz bērni. Daudz kas liktos neiespējams!

Riry Ja TEV kaut kas ir bijis citādāk,tas nenozīmē,ka VISIEM ir bijis tā kā Tev. Es zinu gana daudz gadījumus,kad bērns visas klases priekšā tiek nostrostēts par to,ka nav pildījis mājas darbu.
Un tas,ka tu zini kādi ir pirmklasnieki,nenozīmē,ka Tu zini,kā ir par viņu rūpēties un audzināt,jo tas ir TAVS bērns,kura nākotne ir atkarīga no tā kā Tu spēsi vai nespēsi tīri intuitīvi just kas viņam ir nepieciešams. Stingrāka kontrole-pārbaudot VAI ir izpildījis,vienkārši-palīdzība,ja palūdz,vai pilnīga paļaušanās uz paša bērna spēkiem.

Emmanuelle, jā, protams, es nesaku, ka bērnam ar siksnu jāsēž klāt un jākontrolē, bet vecākam ir jāatrod pieeja kā panākt, lai bērns mājas darbus izpilda.
Un, kas tos patstāvības pamatus ieliks? Pats bērns? Nē, vecāki to ieliek.

Jūs uzskatāt savus esošo vai topošos bērnus par stulbiem? Skolas mācību sistēma nav izdomāta vakar. Tā ir izveidota pa līmeņiem atbilstoši bērna attīstībai un kognitīvajām spējām. Ar ko lūgums aiziet savākt izmētātās mantas kastē ir citādāks no skolotājas lūgumu aiziet un uzrakstīt, cik ir 1+1? Ja bērns nesaprot, ka viņam vērstie lūgumi viņam ir jāizpilda, tad ir jautājums par to, vai šāds bērns ir gatavs skolai? Ja sūtat savas 6gadīgās atvases, tad domājiet par to, vai bērns ir gatavs kko darīt. ja jūs uzskatāt, ka bērns pirmajā klasē nav spējīgs uzņemties atbildību (apzināties, ka ir jāizpilda m.d., jo skolotāja tā teica), tad varbūt jūsu bērns nav gatavs kolai? Ja uzskatāt, ka tā nav bērna atbildība 1. klasē saprast, ka mājasdarbs ir jāpilda, bet gan vecākam ir jāstāv līdz kaut kādam mistiskajam vecumam vienmēr blakus un tas jāatgādina, tad neiedomājieties no viņa pieprasīt dajebko, ko viņš savos 6 vai 7 gados ir spējīgs izdarīt, jo tad jūs nabaga bērnu mocīsiet. Labāk darat pašas.

Ja būtu tevi mamma pamācījusi mājās kaut 10 minūtes, būtu viss sanācis.

Man šķiet, ka tieši ar tevi ir pārāk maz strādāts, ja atļaujies kaut ar vienu vārdu norādīt, ka mana mamma ir kaut ko darījusi nepareizi. Izaudz līdz viņas līmenim gan vecuma, gan izglītības, gan dzīves pieredzes un sasniegumu ziņā, un tad pieskaries klaviatūrai, lai kaut ko par viņu rakstītu. Nožēlojami...

Cik nav dzirdēti gadījumi, ka vecāki saviem bērniem neseko līdz, ne mājas darbi izpildīti, ne tīras drēbes uzģērbtas, ne skolas soma salikta, kāds cēlies, tāds vēlies un atnācis uz skolu.
Tādas lietas bērnam IR jāiemāca, jāparāda un nevar paļauties uz to, ka 7 gadīgs bērns ir pietiekami saprātīgs, lai sevi izkontrolētu.

Man šķiet, ka tieši ar tevi ir pārāk maz strādāts, ja atļaujies kaut ar vienu vārdu norādīt, ka mana mamma ir kaut ko darījusi nepareizi.

.
Sviests, neņem visu tik personiski. bet domā plašāk.

Riry Ja tu būtu vairāk painteresējusies par šo tēmu,tad tu zinātu,ka izglītības sitēma Latvijā ir jau sen ir novecojusi. Tā nav piemērot mūsdienu bērniem,bet gan padomju
laiku-visi vienā rindiņā-bērniem.
Lieki necepies,sagaidi savu bērnu skolas gaitas,un tad izsaki tik kategoriskus viedokļus.

Es uzskatu, ka noteikti nedrīkst bērnam visu rēķināt priekšā. Tā viņš pieradīs, ka kāds jau vienmēr palīdzēs. Ar ko noteikti ir jāpalīdz, ir veids, kā domāt, kā rēķināt, jāpasēž ar bērnu kopā, jāseko līdzi atzīmēm (bet nu veidā, kas neliktu pašam bērnam justies kontrolētam vai ne īpaši veiksmīgam), ja jūt, ka kāds priekšmets neiet tik viegli, tad tajā ir jāparāda veids, kā domāt, jo iespējams, ka skolotāja neveltīs katram individuāli tik daudz laika.
Un vispār, jāaudzina gudrs un zinātkārs bērns jau no pašiem pirmajiem gadiņiem. Ar bērnu ir jāstrādā.
Man māsai ir divi bērni, pirmais auga, kad māsa bija ļoti aizņemta, bet bērns bieži tika atstāts vecmammai, man vai brāļa sievai. Un kad bērns palika ar mums, mēs mācījām, lasījām priekšā, uzdevām jautājumus, motivējām viņu domāt, zīmējām, spēlējāmies, veltījām viņam kvalitatīvu laiku, bet arī ne tā, ka viņš bija pasaules centrs, un bērns žigli sāka lasīt, rēķināja kā lielais jau ļoti ātri, izauga ļoti komunikabls, jauks un gudrs bērns. Un par skolu šobrīd ir absolūtā sajūsmā.
Otram iet grūtāk, šobrīd ar viņu paliek tēvs, kurš ir aizņemts ar savām lietām, un no kurienes tad bērns smelsies visas gudrības. Ne jau bērnā ir vaina.. Bet ļoti iespējams, ka, sākot iet skolā, viņam būs grūtāk, būs jāmācās daudz, būs grūtāk tikt līdzi pārējiem.. Un tas nedos prieku mācīties, un līdz ar to, var rasties problēmas.
Tāpēc es uzskatu, ka ļooti svarīgs ir laiks tieši pirms skolas. Tie tik svarīgi pamati bērna raksturā un nākotnē.