Ārzemes, Latvija, darbs, nauda ?

Es domaju, ka ja atgrieztos LV darbu atrastu vesaa miera un zinu, ka mani mil un gaida vecaja darbinja, kur ir chetrciparu alga. Man loti pietrukst LV, gimene, draugi, partika utt. Bet man nepietrukst valsts iestade, nepietrukst negativi noskanoti cilveki, parak augsti nodokli (ja, ja ari te ir augsti nodokli, tomer pilseta ir loti savesta kartiba un var redzet, kur ta nauda aiziet). Tapat seit man ir iespejas vairak (letak) celot un paplashinat savu redzesloku. Man ir iespeja pirkt letakas drebes, karjeras izaugsmes iespejas, studiju iespejas, naudas pelnisanas iespejas.

Nesaku, ka nekad neatgriezisos LV, jo tieshi tagad, kad 1.5 gadu neesmu bijusi majas man uznaca reals homesick un es domaju, ka butu, ja es atgrieztos.
Bet dazreiz mani naktis moka murgi, ka es atlidoju uz LV un es vairs netieku atpakal uz Kanadu ....

Es kaut kā arī nesaprotu līdz galam tos cilvēkus, kuri tik traki ilgojas pēc LV... Un nav runa par primitīvu naudas pelnšanu! Kādas gan Latvijai perspektīvas? Ko valsts spēs dod man vecumdienās, ko dos maniem bērniem, kādas izaugsmes iespējas, kādas attīstības iespējas, kāds izglītības līmenis, sociālās garantijas, bērnudārzi, drošība? Nu pēc visiem parametriem - ļoti švaka valsts. Jā, sava kultūra, savas tradīcijas, sava valoda - tas viss ir jauki, bet ar to vien ir krietni par maz, lai justos cilvēks laimīgs, nodrošināts un būtu pārliecināts par savu nākotni un pēcnācēju nākotni. Un man ir svarīgi visi šie aspekti! Ne tikai algas līmenis...

Protams, tā neiedziļinoties, domājot tikai "vienas dienas" ietvaros ilgošanās pēc valsts var būt saprotama. Bet - es nevaru nedomāt par savu nākotni un par savu bērnu nākotni. Latvijā nekad nav bijuši labi laiki ilgstoši. Tik vien pāris desmitgades un tad atkal - "pakaļa".

Es mīlu Latviju kā savu dzimteni, kurā es piedzimu, bet izvēlos dzīvot un attīstīties citā valstī, kas spēj pienācīgi nodrošināt visus dzīves apstākļus, izaugsmi un attīstību un nākotni ilgstoši.

Noteikti ir grūti iedzīvoties svešā valstī, sevišķi, ja visu sāc darīt viens. Saprotu, ka mājās ir vieglāk un saprotamāk viss, kas apkārt notiek. Bet tas ir ļoti vājš arguments, lai izvēlētos atkal dzīvot bailēs par nākamo dienu... Pienāks diena, kad vecmāmiņas un vectētiņi, un vecāki aizies aizsaulē un mums vairs nebūs tās "aizmugures", kura mūs var pabalstīt. Mēs kļūsim par to "aizmuguri" mūsu pēcnācējiem. Tajā dienā var pēkšņi nākt apjausma, cik patiesībā viss ir traģiski valstī un vairs nebūs neviena, kas spēs palīdzēt (pieņemsim, ka bērni vēl nebūs spējīgi to darīt).
Nē, piedodiet, bet no racionālā viedokļa - ir prātigāk savu nākotni veidot kādā attīstītā stabilā valstī, nevis atgriezties pie sasistās siles.
Ir jau noteikts procents, kuri spēj izsisties un dzīvo gana normāli LV - prieks par tādiem. Bet tādu nav daudz! Un tāpat paliek jautājums, kas ar viņiem notiks vecumdienās - kādas būs pensijas, kāda veselības aprūpe, pabalsti u.t.t.

Vēl jau varētu daudz ko piebilst, bet nu tāpat jau palagu te sarakstīju... Ceru, ka mana doma apmēram ir skaidra!

Neons
man jau ir mazais, un man bija iespēja viņu palaist pus gadu bērnudārzā Latvijā. Un viņš vienmēr saka ka viņam tur patika daudz labāk kā UK. Neko nemāku pagaidām teikt par šejienes skolām, bet nu mazajiem šeit tā bērnudārzu sistēma ir diezgan sāpīga.. neteiktu ka šeit baigi domā par bērniem..
Lai palaistu bērnu dārziņā līdz 3 gadu vecumam ir jāmaksā 800 mārciņas mēnesī. Tāpēc nebrīnos, ka daudzi te sēž uz pabalstiem, jo ja strādā par minimālo algu, tā taču gandrīz visa alga..
Pagaidām domājam par otr bērniņu, bet kā lai es uz ko tādu parakstos, ja šeit bērna kopšanas pabalstu var saņemt tiki 8 mēnešus, un savu darbu es noteikti negribu pazaudēt..
Tā ka Lv tomēr ir arī savi plusi..

Man liekaas, ka daudz ko nosaka tas, ka lv pagaidaam veel nav atkopusies no komunisma atstaatajaam peedaam (un diez vai tas tuvaakajaa laikaa notiks pateicoties 100 nesapraatiigajaam galvaam) un ekonomiskajaa zinjaa ir veel 2. kategorijas valsts, nevis 1. kategorijas. Tas, kas rietumeiropaa skaitaas truuciigais, tad lv ir vidusslaanis (ar to pashu pirktspeeju) un vinju vidusslaanis ir latvieshu kreejums un bagaatnieki. Liimenis, kaadaa atrodaas lv uz pusslodzi straadaajoshais students, ir pieliidzinaams Sveices vai Skandinaavijas bezpajumtnieka liimenim. Lv ciitiigi skataas uz paareejo EU un taapeec arii students grib pelniit tos 500 latus, lai vinjam buutu taadas pashas iespeejas kaa studentiem citaas valstiis. Es neuzskatu par neko nosodaamu gribeet normaalu samaksu un normaalu dziivi, nevis eksisteeshanu pusbadaa jauniibas skaistaakajos gados, jo kaada jeega ir no lielaas naudas ap gadiem 45, kad no smagaa darba un nocenotajiem pusfabrikaatiem ir taa sabojaata veseliiba, ka viss aiziet aarstiem.

Esmu 22 gadus pavadījusi augot ģimenē, kāda ir aprakstīta tvnet, ja runā par algām. Daudzus gadus esam pārtikusi 4 cilvēku ģimene ar viena vecāka nopelnīto minimālo algu. Un es zinu, ka es neesmu tik apķērīga, ar sakariem utt, lai Latvijā es pelnītu augstāk par minimālo, kaut arī drīz būs bakalaurs. Viena pati kaut kā dzīvot ar minimālo varētu, jo ir taču pierasts minimālo algu dalīt uz četriem. Bet man tik ļoti žēl ir manu vecāku, kā viņi ir dzīvojuši, ka es gribu viņiem nodrošināt skaistas vecumdienas ar skaistu mašīnu (domāts kāda 2000.gada), ārzemju ceļojumiem, tādēļ pavisam noteikti es strādāšu ārzemēs, vecāku dēļ :)

nu nav gan tā, ka Latvijā nevar darbu par normālu algu dabūt - jau kuru reizi to te atkārtoju. Darba ir ļoti daudz, betr labu darbinieku nav. Kāpēc lai sliktam darbiniekam, kas peļņu īpaši nenes, darba devējs maksātu 1000 LVL?!

Lancaster - veelreiz atkaartoshos. Visi nevar buut menedzeri, uznjeemeeji un vadiitaaji. Ko dariit tiem nabaga cilveekiem, kuriem vienkaarshi nav uz to talants, bet ir savukaart citi talanti? Tikai luudzu nesaki, ka medmaasas, skolotaaji, policisti un veel kaudziites profesiju ir bars stulbenju, kuri ir pelniijushi dziivot pusbadaa un ka pashi ir vainiigi pie taa, ka nav talants tirznieciibaa vai jurispodencee. Lielaakajai daljai ir vairaak laika ieguldiits izgliitiibaa nekaa brenda veikala paardeveejai.

Wow, vakaros laikam uzrodas līdzigi domājošās. Teorētiski, viss ir teikumos izteikts, kādēļ Latvija nav tā spīdošākā nākotnei. Nav tas pesimisms, tā ir realitāte. Paldies krista un neon, ka nelikāt sajusties kā outsiderim.

jau teicu : mana mamma ir skolotāja un pelna krietni virs 1000 LVL. par talantu jebkurā jomā maksā, ja daudz pacenšas :)

es nesaku, ka tie, kas pelna 200 LVL ir stulbi. bet tie, kas pelna 200 LVL un čīkst, ka nav naudas, bet neko nemēģina mainīt - tos gan necienu.

ja nedaudz pacenšas tb

krista, arī skolotāji un ārsti var pelnīt ļoti sakarīgas algas, ja vien ir uzņēmība. Protams, ja aiziet uz darbu, atsēž savas stundas, iet mājās, tad jau nekāda super alga nebūs. Skolotājiem lielas iespējas ir strādājot ar privātskolniekiem, ārstiem - praktizējoties privātpraksēs, nevis valsts slimnīcā. Bet tieši tāpat jau ir visās citās profesijās - jo vairāk esi gatavs ielikt sevi iekšā, jo lielāka atdeve būs salīdzinājumā ar citiem, kas 17:00 iziet no biroja un par darbu aizmirst līdz 9:00 rītā.

Darbu var savienot ar mācībām, var taču mācīties vakaros.
Es nezinu, neviens mans paziņa, kuram ir augstākā izglītība nesēž bez darba, neviens! Kādam maksā ap 300, bet pieredze jau kaut kā ir jāgūst.
Ja ir galva uz pleciem, nopelnīt var.

Protams, ir dusmas par skolotāju, mediicīnas darbinieku utt. algām, bet nu parasti veicas tiem, kas nesūdzas.

Lielākās algas, manuprāt, ir eksakto zinātņu darboņiem.

Visi nevar buut menedzeri, uznjeemeeji un vadiitaaji. (..)Tikai luudzu nesaki, ka medmaasas, skolotaaji, policisti un veel kaudziites profesiju ir bars stulbenju, kuri ir pelniijushi dziivot pusbadaa un ka pashi ir vainiigi pie taa, ka nav talants tirznieciibaa vai jurispodencee.

++++
Un, paturpinot domu no manas puses, - vai tad arī tai pašai pārdevējai ar vidusskolas izglītību nav tiesību par savu algu spēt īrēt vismaz pieticīgāko dzīvoklīti un nopirkt pārtiku mēnesim? Nemaz nerunājot par regulāru apģērba pirkšanu, bērnu plānošanu, ceļošanu utml lietām, kas nav prioritāras.. Tad kādā darvinistu sabiedrībā mēs dzīvojam - izdzīvo stiprākais? Tiem, kas nav talanti, ģēniji un ambiciozi karjeristi varbūt uzreiz jau bērnībā mesties no tilta?

Par mani - esmu bijusi ārzemēs vairākas reizes (tieši nesen atgriezos) un nevienu reizi dzīves Latvijā man nepietrūka. Pietrūka varbūt mazliet pašas Latvijas, bet ne tik daudz, lai ar racionālu prātu gribētu šeit dzīvot ilgstoši. Tāpēc plānos ir aizbraukt atkal, kad radīsies iespēja.

Es kaut kā arī nesaprotu līdz galam tos cilvēkus, kuri tik traki ilgojas pēc LV... Un nav runa par primitīvu naudas pelnšanu! Kādas gan Latvijai perspektīvas? Ko valsts spēs dod man vecumdienās, ko dos maniem bērniem, kādas izaugsmes iespējas, kādas attīstības iespējas, kāds izglītības līmenis, sociālās garantijas, bērnudārzi, drošība? Nu pēc visiem parametriem - ļoti švaka valsts. Jā, sava kultūra, savas tradīcijas, sava valoda - tas viss ir jauki, bet ar to vien ir krietni par maz, lai justos cilvēks laimīgs, nodrošināts un būtu pārliecināts par savu nākotni un pēcnācēju nākotni. Un man ir svarīgi visi šie aspekti! Ne tikai algas līmenis...

Ir tāda lieta - jo vairāk cilvēki šādi domās un rīkosies saskaņā ar savām domām, jo vairāk tā izrādīsies taisnība. Protams, ja katrs tagad brauks uz ārvalstīm, nebūs nekādu labo sociālo garantiju, jo nebūs cilvēku, kas maksās nodokļus. Pirms prasīt "ko man var sniegt valsts?" būtu noderīgi pajautāt "ko es varu sniegt valstij?".

Es īsti negaidu nekādus komentārus uz savām atbildēm, jo saprotu, ka diskusija izvērtīsies bezjēdzīga. Man vispār liekas, ka šī braukšana prom un sapņi par to, ka tur - TUR būs labāk ir ļoti daudziem modes lieta kaut vai tajā ziņā, ka tie, kuri patiesi aizbrauca prom sevis dēļ, neklāsta to visur un neraksta diskusijās, cik viss Latvijā ir slikti.

krista, arī skolotāji un ārsti var pelnīt ļoti sakarīgas algas, ja vien ir uzņēmība. Protams, ja aiziet uz darbu, atsēž savas stundas, iet mājās, tad jau nekāda super alga nebūs. Skolotājiem lielas iespējas ir strādājot ar privātskolniekiem, ārstiem - praktizējoties privātpraksēs, nevis valsts slimnīcā. Bet tieši tāpat jau ir visās citās profesijās - jo vairāk esi gatavs ielikt sevi iekšā, jo lielāka atdeve būs salīdzinājumā ar citiem, kas 17:00 iziet no biroja un par darbu aizmirst līdz 9:00 rītā.

To, ko lv sauc par uznjeemiibu, citviet sauc par neveseliigiem, negodiigiem darba apstaakljiem, darbinieka izmantoshanu un arodbiedriibas pret to ciinaas ar zobiem un nagiem. Atdeve ir svariiga, bet tai nevajadzeetu izpausties kaa nenormaalas virsstundas, straadaashana bez briivdienaam un darba njemshanaa uz maajaam. Atdevei ir jaabuut darba stundu laikaa un paareejaa laikaa cilveekam ir no darba jaatpuushaas, lai buutu speejiigs naakamajaa dienaa visu darba laiku razjiigi nostraadaat.

Aljaushos buut ljauna, bet nu katru reizi, kad sanaak dzirdeet par slikto medikju/medmaasu/skolotaaju/kasieru attieksmi no cilveeku muteem, kuri tik bljauj, ka mazo algu sanjeemeeji pashi pie taa ir vainiigi, es nopriecaajos un ceru, ka katra naakamaa reize vinjiem buus veel briesmiigaaka.

Nu esmu pāris gadus strādājusi Zviedrijā, biju ģimenē auklīte, labi pelnīju, iemācījos valodu, atgriezos Latvijā sāku strādāt Austrumu restorānā, biju viesmīle, labi strādāju un mani paaugstināja par maiņas vadītāju, alga bija no 400Ls, labākā alga bija 870Ls, bet tajā mēnesī strādāju 240h jo otra maiņas vadītāja bija izbraukusi no valsts un ieguvusi traumu uzkāpjot uz jūras eža :D
Tagad aizgāju no darba.

Sveika,mees arii domaajam paarcelties atpakall uz latviju..vecaaki censaas attureet,ka nav ko tur mekleet utt,bet mums vng velk uz maajaam...cerams viss izdosies un ies labi :)

Man pietruukst gjimene,kura dziivo Latvijaa. (Mamma,braaliitis,ome utjp.) tachu uz Latviju atpakalj paarcelties neveelos-vismaz tuvaakajaa laikaa to nespeeju iedomaaties!
Man sheit Londonaa nav pats labaakais amats,tachu straadaaju lidostaa un alga jaunajaa darbaa ir pat loti iepriecinosha!

smirnoff,ne pa teemu,bet Tu uz PV iesi?:) tikai nesaki,ka Tu ari nezini,ka uzstajas Londonaa :D