Veģetatīva dispozija.

Tiešām ceru, ka vides maiņa man liks justies labāk, jo tagad ir sajūta, ka es nevis dzīvoju, bet vienkārši mēģinu izdzīvot, katru manu bezjēdzīgo dzīves dienu... Nekam īpaši neredzu vairs jēgu.

Arī man ir veģetatīvā distonija. Šādu diagnozi man uzstādīja, kad vēl biju pusaudžu gados. Mammai nebija laika nākt ar mani pie ārsta un man ārsts neuzskatīja par nepieciešamību neko skaidrot, tāpēc par šo savu diagnozi uzzināju tikai nesen, kas mainīju ģimenes ārstu :D Un ziniet - tā pat labāk. Salasās te visi brīnumus internetā un tad rādās visādas pazīmes :D

Es ieteiktu izmantot to, ka drīz mainīsi vidi. Arī man skolas laikā bija vienmēr drūms noskaņojums, draugi bija tikai tāpēc, ka skolā ar kādu vajadzēja komunicēt. Bet uz universitāti es gāju ar domu, ka dzīve mainīsies. Jau pirmajās dienās parādīju sevi tādu, kādus gribētu redzēt cilvēkus sev apkārt. Neviens pirms tam mani nezināja un tā bija milzīga priekšrocība. Pat esot kautrīga, es ar savu attieksmi piesaistīju cilvēkus un tagadējie draugi paši atrada mani :) Nu jau pagājuši 6 gadi kopš sāku jaunu dzīvi un tā ir lieliska! :) Tikai, kad braucu apciemot vecākus, joprojām ir nejauka sajūta iekšā.. Tā it kā vecā dzīve stāvētu aiz muguras, nevaru atvērties un ir pat nepatīkami iet vecajā dzīvesvietā pa ielu.

jā es ar esmu jūsu bariņā , saskārsos ar šo nepatīkamo sajūtu ;/

http://vdist.join.lv
http://vegdist.lv

palasot, sák likties, ka arí man ir veg.distonija.... bet pie árstiem gan neesmu bijusi, vakaros biezhi nevaru aizmigt pat visu nakti, sirds dauzás ká nenormála, kaut gan kardiogramma ir normá, bet júsu aprakstítás sajútas pazístamas, diemzhél

Nazīc - ne tikai jaunu klubiņu, bet cosmo varētu jaunu sadaļu forumā uztaisīt :D

Extice - noteikti palasīšu šo blogu :)

Sākotnēji domāju autorei privāti uzrakstīt, bet, palasot komentārus, nospriedu, ka varbūt viņai un arī citām, kam tas ir aktuāli, paliks, iespējams, labāk, ja izlasīs manu pieredzi ar depresiju..

pilnigstuksums.wordpress.com (es ieteiktu lasīt no sākuma, pirmajiem rakstiem, nevis no otra gala- beidzamajiem rakstiem)

Ceru, ka nebūšu jau apnicis ar to savu "reklamēšanos", tomēr mani mierina cerība, ka varbūt mana pieredze kādai arī te var palīdzēt..

Un, jāsaka, ka, lielā mērā tieši mans dvēseles stavoklis bija pie vainas, kāpēc es atradu un sāku lasīt šo sieviešu pasauli.

Jāveido slimo klubiņš,tāpat kā AA :D

zili_rudzi panikas lēkmes man sākumā nebija, bet tad noslimoju 3 nedēļas mājās, izgāju uz ielas un viss - vienkārši tāda panika sākās no visa skaļā, no tā ka cilvēku daudz (biju veikalā iegājusi), kāds vēl pieskarās.. auksti sviedri, sāka galva bišķiņ reibt.. Vispār traki, bet tagad kādu laiku vairs nav bijis. Bet nu kaut kā jācenšas cīnīties :) Ja kādai jautājumi vai vienkārši vēlme parunāties par šo tēmu, man arī droši var rakstīt :)

manam ex bija distonija. man bija viņa tik ļoti žēl :( pats stulbākais, ka ir tā sajūta, ka tu neko nevari izdarīt, lai kā centies mierināt un radīt mieru vispakārt, braukt kopā pie ārstiem, dzert zāles. nekas nelīdzēja :( vienīgais, kad viņam tā nebija, bija kad bijām rozā briļļu periodā, iemīlējušies un laimīgi. daudzi pārdzīvojumi viņam saistījās ar bijušajām attiecībām un tas vilkās līdzi. un arī stress uz skatuves. daudziem ekspresīviem cilvēkiem ir šī kaite.

man tās lēkmes uznāk, esot sabiedrībā. tad tāda sajūta, it kā gribētu nežēlīgi kliegt, bēgt prom, bet nevaru. nenormālas bailes un auksti sviedri. esmu gandrīz uzveikusi. tā neiroze jau ir saglabājusies. man katru nakti ir murgi. uztraukumi par neko. emocionāla nestabilitāte, bet vismaz tās lēkmes, sajūta, ka nevaru izkāpt no gultas un bailes ir aiz muguras.

Jā, arī man tas viss pazīstams nu jau kādu 3. gadu. Pēdējios 7-8 mēnešus gan jūtos nesalīdzināmi labāk, bet pilnībā saprotu visas tavas sajūtas, jo man arī viņas nav pilnībā pazudušas.
Arī man ir bijušas šīs depresijas iezīmes un tas laikam ir visgrūtākais, jo, kad es sapratu, ka fiziskās panikas lēkmes neko ļaunu man nevar nodarīt, tad kaut kā varēju viņas daudz maz kontrolēt, bet, ja vienkārši nāk raudiens par visu + vēl pilnīgs motivācijas zudums, tad ir traki.
Bet galvenais, ka tev ir vēlme ar to cīnīties un neesi padevusies, tā turpini. Bet ja nesanāk, tad gan vajag meklēt ārstu un nevajag baidīties no psihiatriem/psihologiem. Tas uzreiz nenozīmē, ka tu esi traka. Tie tik tādi sabiedrības steriotipi.
Bet Noofen nav slikts, arī varu ieteikt. Un arī man vari rakstīt privāti, man daudz sakāmā par šo tēmu.

bekilu ja pareizi atceros, ārste rakstīja recepti :) bet tās tu tiešām vari dabūt pie sava ģimenes ārsta, nav nekur speciāli ne pie viena jārakstās vai jāiet

Ģimenes ārsts - aizgāju, teicu ka baigais satraukums un tā un viņa izrakstīja noofen, tad pēc tam lekcijās (mācos psiholoģiju) pasniedzēja teica,ka viņas tiešām baigi veiksmīgi darbojoties ne tikai mazinot tos simptomus labi, bet arī nedaudz stiprinot nervu sistēmu.. Vēl ieteica dzert B grupas vitamīnus, kuri stiprina nervu sistēmu un uzlabo tās darbību - pagaidām vispār kopējais efekts priekš manis diezgan labs :)

Honeybuu - tās zāles ir bezrecepšu?

Stulbie vakari :D
Honeybuu tev ģimenes ārsts izrakstīja zāles vai gāji pie cita ārsta?

jā, Nazīc man tā visbiežāk bija uz vakaru, nakts pusi, kad sākās nežēlīga trauksme, bailes - auksti sviedri pa visu muguru un drebuļi -vienkārši tik pretīga sajūta..

Nazīc- drebuļi man 100% ir :( tāda sajūta, tāda kā saspiestā telpā, drebuļi, rokas trīc, gribas sarauties čokurā un vienkārši...

Nē, noofen ir iespējams dabūt tepat latvijā :) Noofen® ir zāles, kas mazina trauksmi, nemieru, bailes; uzlabo miegu, utt. - šie visi simptomi man bija vienlaicīgi - ārprātīga trauksme, nemiers, paniskas bailes, bezmiegs - viss ''ne no kā'', domāju ka tiešām sajukšu prātā vienu brīdi, bet izdzēru vienu kursu un palika labāk :) Tagad ik pa laikam, kad jūtu nākam virsū, izdzeru vienu kūri šīs vai glicīnu

Jums ir tā,ka satraukuma ne gluži kulminācijā,bet iespējams kulminācijā,liekas ka tāda kā strāva iet caur ķermeni,auksti sviedri it kā lītu,drebuļi...nu apm tā.???