Dzīvokļu izsoles.

Un kas attiecās uz bankām - pirmkārt, bankas meitas uzņēmumi pašas vēlās nopirkt tos dzīvokļus sev, lai vēlāk pārdotu par lielākām summām vai izīrētu- sava veida bizness :p

otrkārt, bankas meitas uzņēmuma pārstāvis var nākt arī ar domu, ka tik pacelt cenu augstāk, lai nav tā ka ir viens solītājs, kas nopirks dzīvokli par zemu cenu un atstās banku ar mazu summu...

Lāsma ir taču pašsaprotami, ka par pakalpojumu ir jāmaksā tai personai, kas to pieprasa un izmanto. Un kāpēc tev kā jaunajam ieguvējam būtu jaapmaksā parādi, no iepriekšējā īpašnieka, kas šo pakalpojumu ir izmantojis līdz brīdim, kamēr tu kļūsti par jauno īpašnieku? Turklāt neizlaid 9 pantu, pēc tā ieskatiem tu iegūsti šīs visas tiesības tikai, ja esi kļuvis par fizisku valdītāju. Bet saskaņā ar civilprocesu, valdījuma brīdi ir elementāri nofiksēt. Turklāt izsolē vinnētājs vēl neskaitās par ieguvējs šī likuma izpratnē, bet gan nekustamā īpašuma ieguvējs tikai attiecībā pret pārējiem solītājiem. Viņa tiesības uz īpašumu tiek vēl izskatītas tiesā un apstiprinātas ar izsoles akta apstiprināšanas brīdi. Turklāt lai pārslēgtu līgumus ar apsaimniekotājiem ir vajadzīgs zemesgrāmatas apliecība.

enjgjeliic___ bankām šajā gadījumā ir cita politika kā privātpersonām, kas iegādājas šos dzīvokļus ar īres līgumiem, piekritīsi taču? bankas visām darbībām ir nepieciešami apstiprinoši dokumenti un tām ir jārīkojas likuma robežās, jo nedod dievs, kāds pazvanīs no īrniekiem uz bez tabu un bankai nebūs ko likt pretī kā attaisnojošu elementu. Nekur neesmu teikusi, ka jaunajam īpašniekam ir tiesības lauzt līgumus vai izmest īrniekus uz ielas, rakstīju, ka privātpersonām ir jābūt kreatīvām jāmēģina vienoties ar īrniekiem par īres līguma lauzšanu vai noteikumu maiņu.

Enjgjeliic un Krishala

Nekur neesmu teikusi, ka jaunajam īpašniekam ir tiesības lauzt līgumus vai izmest īrniekus uz ielas, rakstīju, ka privātpersonām ir jābūt kreatīvām jāmēģina vienoties ar īrniekiem par īres līguma lauzšanu vai noteikumu maiņu.

Cik tad bieži ir šādi gadījumi , kad noteiktos dzīvokļos ir īrnieki? īsti nesapratu - sanāk ka solīšanas brīdī Tu vari pat nezināt ,ka Tur kāds dzīvo.

Pārāk bieži ir gadījies nopirkt dzīvokļus ar visiem īrniekiem, par kuriem ne mēs, ne tiesu izpildītājs nezināja. Bankām nav nekādas intereses iegādāties dzīvokļus ar veciem beztermiņa īres līgumiem, kur īrniekam ir tiesības maksāt salīdzinoši zemu īres maksu, kas neatbilst tirgus cenai. Taču diemžēl tādu gadījumu bija daudz. Un ar vienošanos neko nevarēja panākt, jo tas viss tika bieži darīts speciāli no veco īpašnieku puses, lai pačakarētu dzīvi un atriebtos par "lielo netaisnību", ka viņu dzīvokli izsola un met ārā kredīta neatmaksas dēļ. Tā kā- veiksmes spēle.
Pie tam bankas ir salīdzinoši izdevīgākā stāvoklī kā privātpersona, jo ir visi iespējamie resursi- gan finanšu, gan personāla un juridiskās palīdzības ziņā, lai visiem spēkiem censtos īrniekus dabūt laukā, kas privātpersonai visbiežāk nav un nav arī laika un pacietības gaidīt, kad īrnieks izvāksies.

Mani arī šis jautājums interesē, tādēļ paturpinot tēmu...
Cik vidēji cena, par kuru īpašums tiek iegādāts, atšķiras no izoles sākumcenas... interesē dzīvokli Rīgas centrā.. attēlu, protams, nav.
Sākumcena ir 18 000 Ls.. pieļaujot, ka piesakos ne tikai es, cik ļoti īpašuma cena vidēji varētu uzkāpt - 2 reizes? par 20%?
Un ja piesakās banka/bankas meitas uzņēmums - tad nav jēga iet? vai tiešām viņi nopērk par turgus cenu un tad mēģina pārot vēl dārgāk?

Dāmas, paceļu, lai atrastu kādu, kas ir REĀLI nopirkusi īpašumu, vai varu lūdzu dabūt PM, man ir pāris jautājumi :-)