Varbūt pasit pa macinju tā barošana ar pudelīti, bet emocionāli tas daudz vieglāk bija! Es pārtraucu, jo gluži vienkārši nespēju, katru dienu raudāju, jo mans piens bija visur, no rīta pieceljos un visa gulta pilna ar pienu, smird nezhēlīgi, iziet nekur nevareeju, jo tecēja nemitīgi! Un kad baroju ar vienu krūti, tad pie otras bija jātur pudelīte, jo reāli šļācās ārā! Tagad to atceros kā murgu, tpc pārtraucu! Un uztaisīt maisījumu ir tik vienkārši!Ok, vēlāk, kad bebis lielāks, tad jātaisa jau dārzenīši, jāspaida..jāsilda, tad ir sarežģītāk! Bet es labāk šito visu daru nekā piedzīvoju to ko tad!