Es neko traku nesaskatu, ja sieviete nevēlas barot bērnu ar krūti. Katras pašas izvēle. Un esmu pārliecināta, ka tas nekādu tuvību neietekmē. Mana māte mani baroja ar krūti līdz piens beidzās, bet tāpat tuvas neesam, kas, manuprāt, ir jau saprātīgāka vecuma sekas, kad viņa nebija ar mani kopā, bet ne jau zīdaiņu vecuma. Tāpat neko neatceros - ne to, kā mana māte mocījās (nezinu) dzemdību laikā, ne to, kā naktīs cēlās, ne kā mani baroja. Un šaubos, ka kāds to atceras.
Galvenais ir gaidīt, mīlēt un rūpēties par bērniņu, nevis analizēt, ka kaut kāda saikne pazudīs, ja būs ķeizars vai arī ja ar pudelīti baros.