barot bērnu ar krūti?

Tēma veca, bet iegriežos saistībā ar savu problēmu - pazemināto asinsspiedienu barojot bērnu ar krūti. Bet gribu pateikt gan - stulbas tās sievietes, kas "negrib" barot bērnu ar krūti. Tas nav jautājums, ka mēs drīkstam izlemt, ko mēs darām ar saviem ķermeņiem. Tas ir jautājums, ko tādas duras nodara saviem bērniem, maziem neaizsargatiem kunkulisiem - nafig sevi nesterilizejiet un taisiet bērnus, jā NEGRIBAS par viņiem rūpēties???? Krūtis vispār tieši tam ir domātas... Briesmīgi žēl to mazo bērniņu, kam tādas mātes!!! Nerunāju par tām dažām, kas nedrīkst barot ar kruti, tas ir cits stāsts un es ticu, ka viņas to ļoti pārdzīvo. :( biju skarba, bet nu jautājums arī diži stulbs.

Medne, tagad butu tev pazemigi jaatvainojas un japrasa atlauja , kad un vai dzemdet !? :DDDDDDDDDDDDDDDDD

Man ari tas neskiet nekas patikams. Tada sajuta ka nograuztu krutsgalus.

Tēma veca kā zeme..bet nu paskatoties jau uz to, kas ir autore, viss paliek skaidrs. :-D

Un vispar nav taa galvenaa sievietes misija radit pecnaacejus. Bernus ir jarada prieks sevis nevis kaut kaadu vispaarejo standartu del. Labaak tiesam tad nedzemdet un aizsargaties nekaa dzemdet bernu par kuru nav velme pat rupeties.

MADasaHATTER, tu pati vēl neesi nemaz barojusi bērnu, bet zini kādas ir sajūtas :D

Mr,penguin..pec nostastiem.

nu es teiktu , laikam, jau lielakajai dalai sis process nav diez ko patikams , reti kura ir sajusma ... tikai risinajumus katra izvelas pec savas sirdsapzinas un saprasanas par to ka ir labi un slikti .... :)))

Es savu bērnu baroju ar krūti, bet tas ir reāli tikai tāpēc, ka es a)ļoti gribēju ; b)nopirku krūtsgalu aizstājējus (nezinu kā pareizi latviski, tādi uzliekami krūsgali), jo man var teikt nav krūtsgalu un slimnīcā visiem bija pie kājas, neviens man negribēja ne rādīt, ne ko un pirmās dienas bija vien jābaro ar maisījumu, jo bēbis nemācēja zīst un nevarēja ar mutīti sagrābt manu neesošo krūtsgalu. Bet šeit vesela čupa izvēlās barot ar maisījumiem dažādu iemeslu pēc un tā taču, godīgi, sakot ir viņu izvēle, citreiz pat nepieciešamība.

Man nav vēl bērnu, bet es jau ļoti ilgu laiku domāju, ka bērnu nebarošu ar krūti. Neuzskatu, ka tas būtu kaut kas slikts un nosodāms, pazīstu pāris sievietes, kuras nebaro ar krūti un viņu dzīvesvietā tas ir normāli, tikai Latvijā viņas sastapās ar nosodošiem komentāriem. Par to gan es nebrīnos, jo Latvijā cilvēki daudz ko nosoda, tāds hobijs laikam.

Medne

Par mani: Mīļa mamma, skaista sieva, gudra sarunu biedre (māku arī gudri paklusēt) un patiesa būtne.
Intereses: Daudz un dažādas. Bet galvenais - cenšos iemācīties būt laba, tā lai Jēzum prieks. :)

Iekopēju tavu profila informāciju. Būtu labāk gudri paklusējusi, citādāk esi nenormāla divkose. Atrodi, un ievieto linku, kur Jēzus nopeļ ar krūti nebarotājas! Cik man zināms, tad pats galvenais ir par bērnu rūpēties un to mīlēt. Mātes mīlestību nevar izmērīt pēc krūtsbarošanas ilguma. Par labu cilvēku Tevi šāda citu zākāšana nu noteikti nepadara. Labs cilvēks ir morāli nobriedis, kurš raugās ārpus kastes, citus nenosodot, bet sniedzot tiem atbalstu un palīdzīgu roku, ja nepieciešams. Tu esi viena no tām, kura sniedz morālo vardarbību to sieviešu virzienā, kuru motīvus un situāciju ne zini, ne vēlies pat iedziļināties, lai uzznātu.
Kā jau teicu, būtu labāk paklusējusi...

Jāpiekrīt Favel.
Ja es izdomāšu, ka ap 6 mēn beigšu barot ar krūti, vai tas mani padarīs par sliktu mammu?
Lai gan, ja par ilgi novelk to barošanu ar krūti, tad arī slikti, tas jau esot pretīgi utt. :-D

Eloisa, tā sabiedrības daļa, kura par visām varītēm cenšas ielīst cita "pusdienu šķīvja paradumos" neaicināta izteikt viedokli (maza zīdaiņa, vai pieaugušā) ir vienkārši ar lieliem putniem galvā. Latvijā, jo īpaši, ir iespēja novērto gudrās galvas dalāmies savos pārmetumos pa labi pa kreisi, kamēr paši ne tuvu nav sasnieguši pat 1/100 daļu, sfērā, par kuru spriež kā gudrie, mētājot citātus no apšaubāmiem rakstiem.
Man tas nešķiet normāli, ieraugot mazuli mazpazīstamas māmiņas rokās pirmo 5 uzdoto jautājumu viņas virzienā iekļaut par to vai viņa baro ar krūti (jā, reāla mana pieredze, viesojoties Latvijā vien 3 nedēļas, bet uz abām rokām vairs pat nespēju saskaitīt šādus gadījumus). Un lokācijas vietas ;siem gadījumiem bijušas pat absolūti citādas- gan Zoodārza apmeklējuma laikā, gan Rīgas restorāna apmeklējuma laikā, gan Spicē, gan dziļākos laukos, gan pludmalē pastaigas laikā, gan internetā u.c. vietās, kur pabijām.

Man tas nešķiet normāli, ieraugot mazuli mazpazīstamas māmiņas rokās pirmo 5 uzdoto jautājumu viņas virzienā iekļaut par to vai viņa baro ar krūti (jā, reāla mana pieredze, viesojoties Latvijā vien 3 nedēļas, bet uz abām rokām vairs pat nespēju saskaitīt šādus gadījumus).

Ar man zināmajām sievietēm saskarē ar Latvijas iedzīvotājiem tāpat bija un nākamais jautājums pēc atbildes "nē" bija, kādas tad veselības problēmas ir, ka nebaro, vai piens neesot utt. Tā it kā visi gribētu dalīties ar savām problēmām un tā it kā nevarētu šādu izvēli vienkārši veikt bez kādām problēmām.
Bet tā tiešām ir visos jautājumos, arī, nezinu, veģetārismā, apprecēšanās ar citas rases vīrieti vai jebkādu citu tādu jautājumu, kas vidusmēra latvietim šķiet nesaprotams.

Fuj Medne, kā tā var!? :-D:-D

KitijaK, tie ir personas kompleksi padarīt sevi baltāku un labāku uz citu cilvēku fona norādot uz sabiedrībā pieņamtajām standartiem. Kurš gan sunim asti cels, ja ne pats? :D

Jess, krūtsbarošana ir topa jautājums. Vispirms uzprasa, vai dodu savu pienu. Kad apstiprinu, ka jā, tad uzprasa vai ar krūti. Tā kā man atbildes ir pozitīvas uz abiem jautājumiem, tad daudzi man liek justies bez maz vai kā mātei varonei, kaut gan man ne silts, ne auksts kā citas baro un nešķiet ka es nezin kādu varoņdarbu būtu izdarījusi :-D. Mums ar bebi tā ir ērtāk. Nekas nesāp, nav pudeles entās reizes dienā jāmazgā un jāsilda, kad vajag, tad ēd arī no pudeles.

Pirms man piedzima meitiņa, es arī negribēju barot pati. Biju domājusi atslaukt un dot caur pudelīti. Doma par bērna likšanu pie krūts mani šķebināja. Kad pēc dzemdībām to mazo kunkulīti paņēmu sev blakus, visas dīvainās domas pagaisa un barošana pašai bija dabiskākais, kas vien var būt! (l)
Tā kā mammām, kurām ir līdzīgas pārdomas PIRMS dzimst mazais, iesaku nesatraukties, viss būs kā vajag. :)

Dēlu baroju lidz 1,4g, līdz pašam vairs neprasījās. Un nevarētu iedomāties savādāk. Lieki teikt, cik daudz emocionāli pozitīva tas mums abiem deva, nerunājot par veselību ( pa to laiku -1x temp un 1x iesnas) un tādiem atvieglojumiem kā miers lidmašīnā (mazina diskomfortu, ir ar ko salīdzināt), ātra un viegla "pagatavošana". Es arī nevaru iedomāties kā katras cik tur stundas menedžet maisījuma sagatavošanu, siltu ūdeni, tīru vidi. Nerunājot par nakts čakariem.

es meitu praktiski nebaroju ar krūti un viņa tik un tā neslimo ... slimošanai ar mātes pienu nav nekāda sakara !