Princis-varde... :)

 
Reitings 256
Reģ: 16.12.2009
Čau, Jaukās :)

Sen neesmu neko rakstījusi, nav sanācis laika, bet šodien man prātā haoss..

Lieta tāda- iepazinos ar puisi, ļoti jauks, izpalīdzīgs, sirsnīgs, nu kā no grāmatas! Dāvināja ziedus, dāvaniņas, arī zeltu, un tas laikam man aizvēra acis, jo tā lutināta nebiju nekad...Viņš kardināli mainīja manu dzīves uztveri un izvilka mani no depresijas, kurā biju iestigusi pēc iepriekšējām attiecībām. Protams, samīlējos. Sākumā bija daudz nesaskaņu, kamēr viens pie otra tā teikt pieradām. Viņš man nemaz neuzticējās, jo iepriekšējas attiecībās ticis krāpts. Divus gadus izrādās pirms manis dzīvojis gadījuma sakaros... Pirms pāris mēnešiem man tika nolikti priekšā visi mani e-pasti ar parolēm, sociālo tīklu lapas, kurās esmu reģistrējusies, jo labs draugs- hakeris, palīdzējis tajos iekļūt... Toreiz zem rozā brillēm tas nelikās traki, pati nesaprotu kāpēc...

Sākām dzīvot kopā... šobrīd ir pus gads, kā dzīvojam manā dzīvoklī, un tikai tagad es sāku apjaust, ka neesmu pārliecināta, ka tas ir tas, ko vēlos...

Liels šoks man bija uzzināt, ka viņam nav pat vidējā izglītība, kas lieliski tika tā teikt, noklusēts un īpaši nepieminēts. Kad uzzināju, likās, ka nekas īpašs... Bet šobrīd, kad man pašai ir daudz dažādas lietas nostabilizējušās, un sāku domāt, ka vēlētos ģimeni, lielāku dzīvokli un bērnus, saprotu, ka kopā ar viņu to nevarēšu- viņš nekad nav strādājis oficiālu darbu, viņš nelasa grāmatas, un jau sen esmu ievērojusi, ka arī gramatika pieklibo, tā pat kā vārdu krājums. Viņš neatbalsta vakariņas restorānos, kuri ir mani vismīļākie, kopīgu interešu praktiski nav...
Pat par tādu sīkumu, ka naktī neesmu ļāvusi sevi apķert (droši vien pa sapņiem, vai arī zemapziņa uzdarbojas), viņš no rīta saceļ tādu brēku, it kā tas būtu pasaules gals! Ja kaut kas nenotiek kā viņš ir iedomājies, kā vajadzētu notikt- jauns strīds gatavs!!!
Tagad nesaprotu, esmu teikusi miljoniem reižu, lai uztver lietas mierīgāk, lai saprot, ka ir sīkumi, par kuriem nav vērts uztraukties, bet nekas nemainās! Plus visam, viņa ģimene uzskata, ka tikai izmantoju viņu, kaut arī tā nebūt nav! Neesmu lūgusi viņam nekad neko! Visas dāvanas, kas sākumā tika dāvinātas ir viņa paša idejas! Esmu pat lūgusi sev neko nedāvināt... Tagad, ja nolemšu šķirties, viņam jāmeklē sev dzīvoklis, jo nav kur iet. (ar savu ģimeni viņam nav īpaši labas attiecības) Es palikšu tā sliktā, kas ir it kā izmantojusi un pametusi cilvēku uz ielas. Nezinu ko lai dara. Ar savām mūžīgajām scēnām un neapmierinātību viņš jau ir nokāvis manas jūtas... Tagad nesaprotu, kā pareizāk izsķirties...
08.11.2012 09:56 |
 
Reitings 222
Reģ: 10.08.2012
Šajā situācijā piekrītu Sany.
Pie attiecībām ir jastrādā. Jārunā, jāizrunā...Cits jautājums ir,ja nav jūtu, tad jau nevajag sevi mocīt.
Manai draudzenei ir ļoti līdzīgas attiecības (pamatizglītība,vecāki,kuri nedzīvo pilsētā,greizsirdība no puiša puses,bet tas ir saprotami,ja meitene nepasaka savus plānus) un viņi ir iemācījušies saprast viens otru. Puisis joprojām ir greizsirdīgs, bet viņa viņu ir "izaudzinājusi" mierīgāku. Draudzene nav nekāds eņģelītis, jo ir šerpa un aša, bet viņš mierīgs. Ja ir jūtas, tad var kopt kopā būšanu. Bet ja vēlas savās attiecībās neko nedarīt un gaidīt, ka parādīsies ideālais komplekts..nu tad jāsapņo tālāk...Pirmām kārtām priekš sevis jāsaprot kas ir tas, kas patī un kas nē. Tā teikt, saraksti plusisņus un mīnusiņus. Un nevajag no cilvēka (puiša) uztaisīt monstru. Viņš ir sāpināts vairākas reizes un nemāk saprast kā rīkoties jaunās attiecībās...tāpēc diemžēl ar šo kontroli un scēnām atgrūž. Bet tāpēc jau jāiemācās strādāt pie attiecībām.
09.11.2012 11:16 |
 
Reitings 2552
Reģ: 11.04.2011
Visas uzreiz brēc, ka jāpamet. Protams, tas jau ir vieglākais variants. Un kāda, pie velna, atswķirībai vai viņam ir vai nav vidējā izglītība? Siktāks un muļķāks uzreiz?

Manās acīs pavisam noteikti!
09.11.2012 11:33 |
 
Reitings 256
Reģ: 16.12.2009
Aaaak, kungs :) kāda diskusija :)

Sany- viņam tika darīts zināms, ka aiziešu līdz draudzenei, jau pāris dienas pirms tam. Es nemēdzu pret cilvēku izturēties kā pret mājdzīvnieku. Apkārtējos es cienu. Un vāca ārā viņš savas mantas, nevis manas. Tika sarīkota tāda histērija, it kā es būtu uz divām dienām pazudusi, un pa klubiem iztusējusies.

Jā, es pilnībā piekrītu, ka pie attiecībām ir jāstrādā, un daudz, un smagi, lai panāktu kādu rezultātu.

Vakar mums bija gara un smaga saruna par šīm tēmām. Par visu- skolu, vecākiem, atpūtu atsevišķi utt. Lai arī solīts tika viss un vēl vairāk, man ir viela pārdomām. (jā es zinu, kāpēc viņam nav pabeigta izglītība, bet nesaprotu kā septiņu gadu laikā tas nav licies pietiekoši svarīgi to nokārtot). Var jau būt, ka esmu pārāk stereotipaina vai aizspriedumaina, bet man šķiet, ka vidējā/vidējā profesionālā izglītība ir pamats. Nevis pamatizglītība. Tā gan ir katra paša izvēle, bet tomēr- lai cik muļķīgi tas varbūt neizklausās, ir tomēr atšķirība starp cilvēkiem (piekritīšu- ne visiem, negribu izsaukt uguni uz sevi), kas ir izglītojušies, un jā, arī tā pati vidusskola daudz tomēr iedod. īpaši, ja ir iesākts, un nepabeigts- kāpēc palaist vējā izmantoto laiku- kāpēc neizdarīt līdz galam...

Bet ko vairs par to. Paldies par Jūsu ieteikumiem un viedokļiem. Esmu nolēmusi pa brīvdienām izdarīt galīgo lēmumu. īsti gaidīt uz "varbūt mainīsies" man negribas, bet redzēs. Šoreiz es klausīšu (lai cik banāli neizklausītos) savai sirdij, nevis prātam. Pēdējos septiņus gadus pārāk daudz analizējot un domājot piedzīvoju pietiekoši lielu fiasko ar iepriekšējām attiecībām.
09.11.2012 11:56 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits