Izbeidz _paris, es tiešām jūtos kā kaut kāda mīkstā:D
man jau reizēm sēžot mājās, sāk šķist,ka man ir nepieciešama palīdzība. Ka vajag kādu,kas ielauzīsies manā galvā un sakārtos tur visu tā,lai man nav tik...sūdīgi.
Itkā jau sapratoms,ka -gribi tievē, ja šķiet par grūtu, netievē..iemācies pieņemt sevi, bet man zb atkal un atkal aplauzties ar to,ka es gaidu mistisku rezultātu momentā. cenšos saskatīt kaut kādas izmaiņas utt...ja nesanāk - nolaižus rokas.. bieži raudu par šito tievēšanas tēmu. man liekas,ka vienreiz mani draugs paņems un iepļaukās. :D viss mans garīgais ir atkarīgs no tā,kā es šodien jūtos savā ķermenī. ja visu dienu esmu domājusi un strostējusi par apēsto, tas nozīmē,ka vakarā es neesmu runājama. :D tizli, bet fakts..atnāku mājās, ķekša pēc piesēstos pie galda, tikpat ātri noeju nost un ielienu gultā, kur pavadu visu vakaru.ja mums ar draugu kaut kas ir ieplānots, tad tas tiek atlikts šādās dienās.
protams, viegli ir čīkstēt, bet man tiešām tā ir kā huiņa galvā...