buuu
paskatīšos ko ieteicu kā nākamo pēc shreda.
Esmu iegājusi laikam nedaudz slimīgā azartā, man pat paliek nedaudz bailīgi. Jau laikam otra galējiba, sportot, sportot un vēlreiz sportot. Es to nedaru līdz spēku izsīkumam un nedaru ko tādu ko nespēju, bet visu laiku trīnos kā driģenes apēdusi. Ar draudzenēm nobraicam 15 km ar divriteni, vel nav gana, spēlējam fteni mājas pagalmā. Vel man nepietiek, kūdu visus braukt līdz jūrai...11 vakarā :D :/
Es tak pēdējos gadus 5 ar sportu biju uz jūs. Nesaprotu kas noticis, bet pēc tādām aktivitātēm jūtu tāādu pozitīvisma lādiņu.
Šodien plānā sporta zāle, baseins, sauna(relaksācijai), pēc tam ar ričuku uz jūru un vakarā shreds. Jāmin, ka pie šādas slodzes mana apetīte aug ģeometriskā progresijā. :/