Par pirmo reizi debesīs!

Kad es pirmo reizi lidoju, lidoju viena pati. Sākumā vairāk baidījos par to, ko darīšu, kad izkāpšu no lidmašīnas, vai mani kāds sagaidīs vai nē, jo lidoju pie svešiem cilvēkiem un uz ilgu laiku :D
Bet šīs bailes pārņēma bailes par pašu lidojumu, jo reiss aizkavējās par apmēram 3 stundām lidmašīnas tehnisko ķibeļu dēļ :D Kad pēc tām 3 stundām sakāpām visi lidmašīnā, paziņoja, ka vēl nedaudz būs jāpagaida. Tā nu līdz pacelšanās brīdim pagāja vēl apmēram divas stundas, kuru laikā pilots izskaidroja, ka lidmašīnai ir problēmas ar dzesēšanas iekārtu. Man likās, ka es tūlīt ņemšu un kāpšu ārā :D Bet beigās viss bija kārtībā. Aizlidoju veiksmīgi un pats lidojuma process būtu paticis, ja nebūtu nobesījusies no tās trakās gaidīšanas. :) Un otrā galā diezgan vienkārši atradu to, kur jānokļūst, pat bagāžu atradu :D Visur ir norādes un ja nu kas, taču var kādam no lidostas darbiniekiem uzjautāt. :)

Vienmēr ir paticis lidot, ļoti patīk sēdēt pie loga un skatīties uz mākoņiem. (l) Pēdējā reizē gan pakratīja pa "gaisa bedrēm" tā, ka sirds sāka lēkāt, bet bij ok. :D Lidoju viena.

Rīgas lidostā nav tik traki,nevar apmaldīties.
Bet zinu Vācijā vienā lidostā radinieki apmaldījās,nokavēja lidmašīnu un vēl visu nakti un dienu tur nodzīvoja kopā ar nēģeriem,kuri arī bija apmaldījušies :D Pēc tā stāsta vien es negribētu braukt no kaut kādām lielām lidostām, jo citām tie izmēri ir iespaidīgi :D

Lidošanā man ļoti patīk tas aizkustinošais brīdis, kad paceļamies. Visu laiku, kopš ieiešanas lidostā, domāju: "Man vēl ir ceļš atpakaļ" Tā turpinu domāt līdz tam brīdim, kad lidmašīna sāk savu ieskrējienu uz pacelšanos. Un tad es es tā emocināli atst'ju visu negatīvo uz zemes, no kuras paceļos, paņemu līdzi tikai labo..
Man patiesībā ir bail no augstuma, līdz ar to no lidošanas arī, bet tur, augšā, nevar jau īsti saprast, ka esi augstu, jo nevar saredzēt tos "priekšmetus" uz kā sasities krītot.
Bet jā, man lidošana saistās tomēr ar pozitīvām lietām, jo nelidoju daudz, bet, ja lidoju, tad vienmēr uz vai no vietas, kur mani kāds vienmēr gaida. Patīkami.
Iesaku neskatīties katastrofu filmas pirms lidošanas. :D

Pirmo reizi lidoju pirms vairākiem gadiem, kad man bija 17. Viena pati Rīga - Stambula (milzīga lidosta). Jau pirmstam biju internetā izpētījusi lidostas bildes, tad varēju iztēloties kā tur ir.
Lidot ļoti patika un visu ātri atradu, pēc atmiņas - fotogrāfijām.

Es pirmo reizi lidoju aptuveni 10 gadu vecumā un viena pati. Protams, man kaklā bija uzkarināts airbaltic maciņš ar visām biļetēm un atļaujām un mani līdz lidmašīnai pavadīja stjuarte, galamērķi (Beļģijā) mani sagaidīja tās valsts stjuarte. Kā par brīnumu man patika un nebija bail :D
Tagad nesanāk lidot īpaši bieži, bet nebūtu nekas pret, ja vajadzētu lidot biežāk. Lidostā orientēties ir viegli, jo visur ir tie TV, kur var paskatīties informāciju un arī izkārtnes, apmaldīties nevar.

Kad pirmo reizi grasījos lidot, pirms kāpšans lidmašīnā visiem mīļajiem aizsūtīju sms, ka viņus ļoti mīlu. :D Likās, ka cauri ar mani būs, bet lidot man ļoti patika.

Man ir paniskas bailes no lidošanas vienmēr,
pirmajā reizē iekāpjot lidmašīnā kā apsēdos sāku raudāt
kamēr vēl pat nekustējās viņa, zinu, ka tizli, bet neko nevarēju padarīt
asaras pašas gāzās straumēm. Nezinu, ko domāja pārējie pašazieri,
tas tad īsti neintreēja.
Atpakaļceļā man blakus sēdēja vīrietis, kā lai pasaka -
ne īpaši smalks un viņam rokā bija viskijs. Paņēmu no viņa un vienā rāvienā daudz izdzēru,
ikdienā man pat nepatīk no vīra krūzes dzert (mana dīvainība) tajā brīdī bija vienalga. Tad palika mazāk bailīgi:D Sākās gaisa bedres atkal uzcienājos un tad vairs nemaz nebija bailīgi.

nu jāsaka,ka es otro riezi vairs nelidošu

man nāksies lidot arī 2., vai arī paliek opcija-iet kājām.

Par to pārkrustīšanos, domāju, ka pazīstams sižets, nu lūk, atcerējos. Braucu ar trolejbusu, iekāpu tajā pieturā, kas pie tirgus. Nu neko, piepīkstinu savu talonu, domāju, lai gan pieturu maz, ko braukt- apsēdīšos, tāpat vietu daudz. Eju tur, kur tās četras vietas, sēdēja tur jau 2 cilvēki. Un, kā es sēžos, tā šie abi pārmet krustus! Tik nepatīkami sajutos, kā tāds mošķis, kuram tūlīt mietu sirdī durs! Nepārsēdos gan uz citu vietu, bet arī blakussēdētāji nepatiku pret mani neizrādīja. Jā, tā nodzīvoju pusi dienas līdz attapos, ka ticīgie ejot/braucot garām baznīcai pārkrustās. :)

Es esmu lidojusi neskaitāmas reizes, pat vairs neatceros, kad tieši bija pirmā reize, katrā ziņā vismaz pirms 8 gadiem. Lidojumos, kas ilgāki par pusotru stundu, noteikti jāņem līdzi kāda izklaide - grāmata, krustvārdu mīklas vai kāda filma. Parasti man jālido uz tuvākiem galamērķiem, tad lidojuma laikā palasu Baltic Outlook vai nočiepju avīzi no biznesa klases :D
Vērts paņemt līdzi ledenes un vispār kaut ko uzēdamu, jo, piemēram, airBaltic, kur par velti ēst nedod, līdz ar sviestmaižu uzsildīšanu izdalās smarža, kas liek sajusties izsalkušam.
Lidostās jāskatās monitoros, lai zinātu, kādu gate meklēt, tad jātur acis augšā un jāseko bultiņām. Ielidojot savukārt skaties Exit un agrāk vai vēlāk nonāksi pie bagāžas. Pēc tam atkal jāzina, kā tikt prom no lidostas - tur gan es vienmēr iepriekš visu noskaidroju, no kurienes, cikos atiet man vajadzīgais transports. Nepatīk man, ja svešā zemē nevaru atrast vajadzīgo.

Man ļooooti patīk lidot!
Pirmajā reizē arī nebija īsti bail, drīzāk bija tāds patīkams satraukums. Ļoti patīk pacelšanās, kad lidmašīna sāk braukt arvien ātrāk un ātrāk un iespiež tevi sēdeklī. :D
Vienīgais nepatīkamais gadījums bija, kad vienreiz pirms nolaišanās mums neizdalīja ledenes, un man vispār ļoti krīt ausis ciet, tā nu es sēdēju un uz galvu bija tāds spiediens, likās, ka pilnīgi raudāt sākšu, pēc tam vēl kādas 30min pēc nolaišanās es biju tikpat kā kurla, tāpēc tagad vienmēr somā iemetu pāris končas, ja nu kas. :D

Nu šī pirmā reize tev būs interesants, jo tas ir kas jauns un nepiedzīvots. Nākošās reizes jau viss būs vienalga :D
Nu vienīgais, kad vēl varētu būt aizaujoši - ja tev izdotos palidot biznesa klasē kādā starpkontinetālajā reisā :DD

Jāatzīst,ka man bijusi tā laime braukt,gan ar ļoteni, gan heli, gan kuģi,gan braukusi 5diennaktis uz dažādām valstīm, bet ļotenē mani iekšā nedabūt.

Lolita -esmu lidojusi arii ar helikopteri Hawaii-skatiijos vulkaanus!:)Tas bija kaut kas neaizmirstams,nemot veeraa ,ka veel man bailes no augstuma un saaka liit utt!Tas viss pasaakums mums maksaaja kaut kur pie 900$!Atceros ,ka peec kaadaam 15min.pilots teica-jaalido atpakal ,jo negaiss!Atceros veel,kaa sodien-taa priecaajaamies,jo naudu atdeva atpakal:)!Pusi noeedaam daargaa restoraanaa!:D

nu jāsaka,ka es otro riezi vairs nelidošu.
Lidojām cauri negaisa mākonim un tā pacel\sanās, nolaišanās...omg...
nē...braukšu ar mašīnu,kaut 4 dienas, bet nelidošu.
Esmu lidojusi arī ar helikopteri, bet salīdzinoši ar lidmasīnu - tas bija kā iet ar kājām, ļoti lielā troksnī..

Aij, meitenes, ārkārtīgi pateicos par uzmundrinājumiem! :) Šī ir tēma, kur man atbalsts ir dikti vajadzīgs! Laikapstākļu dievs savu atbalstu, maigi sakot, nesniedz.

biistamas tualetes(ja patraapies uz poda gaisa bedres laikaa,tas var beigties diezgan pretiigi)

- labi, laikam mana ieplānotā kaste ar rumu atkrīt

tiklīdz lidmašīna nolaidās es nezināju, kā atsprādzēties

- ok, es pat nezinu, kā piesprādzeties(savā blondīnismā, ceru, ka būs līdzīgi kā mašīnā) :D

Bet zinot sevi, es tur noteikti apmaldītos trīs priedēs! Un prasītu visiem pēc kārtas, kur jāiet/kas jādara utt.
Sasmīdināja šis:
paluudz,lai ljauj tev sekot vinjam

kā stalkeris

- Tu lasi manu prātu!

Man loti patiik lidot-iipasi ,ja veel piedaavaa kokteilus,kaa lidojot uz Hawaii!
Sodien visu dienu darbaa smeejos iedomaajoties par Hellish teikto -es domaaju ,ka diskusija par orgasmu:D:D!Godiigi,biezi domaaju pie sevis-nez kaads tas Hellish dziivee!?:)
Man loti patiik viss ,kas saistaas ar taaliem reisiem...!:)

Man nepatīk lidot. It sevišķi pacelšanās, nolaišanās, turbulence, gaisa bedres. Pirmo reizi lidoju sen, nebiju viena, bet arī rokās nevienam nekrampējos. Lidostā visu atrast ir ok, jo viss ir skaidri un gaiši rakstīts tabulās. Pirmais galamērķis bija Londona.

Parasti pacelšanās un nolaišanās brīžos skatos ārā pa logu, tad kkā nomierinos. Lidojuma laikā dzeru vīnu :D

Es nekad vēl neesmu lidojusi, nezinu, kad sanāks vispār. Gan jau kādreiz dzīvē. Tad nu šī diskusija man ar lieti noder. Bet zinot sevi, es tur noteikti apmaldītos trīs priedēs! Un prasītu visiem pēc kārtas, kur jāiet/kas jādara utt.
Sasmīdināja šis:

paluudz,lai ljauj tev sekot vinjam

:D kā stalkeris :D

Atcereejos,ka vienu reizi,kad noseedaamies,veel labs gabals bija vnk jaabrauc ar lidmashiinu,bet viraakums pasazhieru jau atspraadzeejaas-tad sekoja pazinjojums no pilota-Daargie pasazhieri,luudzu piespraadzeejieties liidz briidim,kad lidmashiina buus apstaajusies ,jo es nestuureeju tik labi,cik labi lidoju :D smeejaamies gandriiz visi pasazhieri. :D