Par pirmo reizi debesīs!

Kad pirmo reizi grasījos lidot, pirms kāpšans lidmašīnā visiem mīļajiem aizsūtīju sms, ka viņus ļoti mīlu. :D Likās, ka cauri ar mani būs, bet lidot man ļoti patika.

Es pirmo reizi lidoju aptuveni 10 gadu vecumā un viena pati. Protams, man kaklā bija uzkarināts airbaltic maciņš ar visām biļetēm un atļaujām un mani līdz lidmašīnai pavadīja stjuarte, galamērķi (Beļģijā) mani sagaidīja tās valsts stjuarte. Kā par brīnumu man patika un nebija bail :D
Tagad nesanāk lidot īpaši bieži, bet nebūtu nekas pret, ja vajadzētu lidot biežāk. Lidostā orientēties ir viegli, jo visur ir tie TV, kur var paskatīties informāciju un arī izkārtnes, apmaldīties nevar.

Pirmo reizi lidoju pirms vairākiem gadiem, kad man bija 17. Viena pati Rīga - Stambula (milzīga lidosta). Jau pirmstam biju internetā izpētījusi lidostas bildes, tad varēju iztēloties kā tur ir.
Lidot ļoti patika un visu ātri atradu, pēc atmiņas - fotogrāfijām.

Lidošanā man ļoti patīk tas aizkustinošais brīdis, kad paceļamies. Visu laiku, kopš ieiešanas lidostā, domāju: "Man vēl ir ceļš atpakaļ" Tā turpinu domāt līdz tam brīdim, kad lidmašīna sāk savu ieskrējienu uz pacelšanos. Un tad es es tā emocināli atst'ju visu negatīvo uz zemes, no kuras paceļos, paņemu līdzi tikai labo..
Man patiesībā ir bail no augstuma, līdz ar to no lidošanas arī, bet tur, augšā, nevar jau īsti saprast, ka esi augstu, jo nevar saredzēt tos "priekšmetus" uz kā sasities krītot.
Bet jā, man lidošana saistās tomēr ar pozitīvām lietām, jo nelidoju daudz, bet, ja lidoju, tad vienmēr uz vai no vietas, kur mani kāds vienmēr gaida. Patīkami.
Iesaku neskatīties katastrofu filmas pirms lidošanas. :D

Rīgas lidostā nav tik traki,nevar apmaldīties.
Bet zinu Vācijā vienā lidostā radinieki apmaldījās,nokavēja lidmašīnu un vēl visu nakti un dienu tur nodzīvoja kopā ar nēģeriem,kuri arī bija apmaldījušies :D Pēc tā stāsta vien es negribētu braukt no kaut kādām lielām lidostām, jo citām tie izmēri ir iespaidīgi :D

Vienmēr ir paticis lidot, ļoti patīk sēdēt pie loga un skatīties uz mākoņiem. (l) Pēdējā reizē gan pakratīja pa "gaisa bedrēm" tā, ka sirds sāka lēkāt, bet bij ok. :D Lidoju viena.

Kad es pirmo reizi lidoju, lidoju viena pati. Sākumā vairāk baidījos par to, ko darīšu, kad izkāpšu no lidmašīnas, vai mani kāds sagaidīs vai nē, jo lidoju pie svešiem cilvēkiem un uz ilgu laiku :D
Bet šīs bailes pārņēma bailes par pašu lidojumu, jo reiss aizkavējās par apmēram 3 stundām lidmašīnas tehnisko ķibeļu dēļ :D Kad pēc tām 3 stundām sakāpām visi lidmašīnā, paziņoja, ka vēl nedaudz būs jāpagaida. Tā nu līdz pacelšanās brīdim pagāja vēl apmēram divas stundas, kuru laikā pilots izskaidroja, ka lidmašīnai ir problēmas ar dzesēšanas iekārtu. Man likās, ka es tūlīt ņemšu un kāpšu ārā :D Bet beigās viss bija kārtībā. Aizlidoju veiksmīgi un pats lidojuma process būtu paticis, ja nebūtu nobesījusies no tās trakās gaidīšanas. :) Un otrā galā diezgan vienkārši atradu to, kur jānokļūst, pat bagāžu atradu :D Visur ir norādes un ja nu kas, taču var kādam no lidostas darbiniekiem uzjautāt. :)