Par pirmo reizi debesīs!

Starpcitu, lidmašīnas skaitās drošākais transporta veids, ;)

Pirmo reizi lidoju kopā ar draudzeni uz Angliju, bet otrajā reizē lidoju viena uz ASV ar pārsēšanos Kijevā. Domāju,ka tas būs murgs,bet tas ir vieglāks par vieglu.Ar savu blondumu neko nesajaucu un viss bija ok..tā kā no stress ;) un visur visu var pajautāt, nav ko sajaukt :)

Pacelšanās forša, bet lidojums kā autobusā braukt :D garlaicīgi un ar bedrēm :D

Man pirmais lidojums bija pirms pusotra mēneša. Pārsēšanās bija Amsterdamā. Vot tur lidostā es sajutos kā cilvēks no laukiem :D

man ljoti nepatiik lidot - garlaiciigi, negarshiiga paika, kraachoshi pasazjieri, raudoshi beerni, aizkritushas ausis un biistamas tualetes(ja patraapies uz poda gaisa bedres laikaa,tas var beigties diezgan pretiigi). to visu atrisinu ar guleeshanu - pirms tam diennakti negulju, kaa iekaapju lidmashiinaa, taa masku uz aciim ,ausu aizbaaznjus ausiis un pamostos galameerkjii. bail nav nekad bijis un veel jo projaam neizprotu, kaa dazi pamanaas apmaldiities lidostaas. visur ir kartes, skaidras noraades un doti laiki. vienmeer labaak iereekinaat 15 minuutes pa virsu, ja nu rinda sanaak liela pie kontroleem u.c. un viss ok. p

Pirmo reizi lidoju uz Itāliju,biju patīkami satraukt un man patika!bet šobrīd ar AirBaltic 'kukuruznjikiem' man ir bail lidot vel joprojam,kaut gan esmu lidojusi daudz,atvainojos,bet sū*i ir tie airbaltic !salidzinoshi ar kadu lidmashinu devos uz Asv,vispar nevareja just,ka esi lidmashinaa un vina bija tik milziga un 100x droshaka,neka tas airbaltic mazaas:)
Pagajuso gadu lidoju uz egipti ar kkadu smartlynx( ceru,ka pareizi) lidmashinu,turpcela viss ok,bija jauna lidmashina,bet celsh majup bija trakakais ko biju piedzivojusi,1kart jau lidmashinu nevareja piedarbinat kad bijam egiptee un esot gaisa ielsha bija shausmigs troksnis un tad naca pazinojums no pilota: atvainojos par lielo troksni,bet kkadas rezerves dirvis nevar aizstaisit lidz galam!forshi,ne?

Lidot ir forši, īpaši, ja gadās turbulence-vismaz kāda jautrība. Principā sajūtas tādas pašas kā uz Latvijas ceļiem. :)
Savu pirmo lidošanas reizi atceros ar smaidu (lidoju viena), tiklīdz lidmašīna nolaidās es nezināju, kā atsprādzēties. :D Ķimerējos, ķimerējos un visbeidzot metu kaunu pie malas, lai pajautātu kādam zinošākām.

quest-tu angļu valodu labi māki? Ja tas ir kārtībā, tad vispār nav ko uztraukties,jo ārzemēs cilvēki ir izpalīdzīgi un jauki.
Agrāk lidoju katru mēnesi, tagad biežāk kā 5x gadā nesanāk, esmu pārgājusi uz māšinu. :)
Sajūtas vairs nav nekādas-kā sabiedriskais transports. Vienīgais ja tur sanāk, ka baigi krata, tad gan drusku pieslēdzos, jo es tak gaisā esmu :D

Atcereejos,ka vienu reizi,kad noseedaamies,veel labs gabals bija vnk jaabrauc ar lidmashiinu,bet viraakums pasazhieru jau atspraadzeejaas-tad sekoja pazinjojums no pilota-Daargie pasazhieri,luudzu piespraadzeejieties liidz briidim,kad lidmashiina buus apstaajusies ,jo es nestuureeju tik labi,cik labi lidoju :D smeejaamies gandriiz visi pasazhieri. :D

Es nekad vēl neesmu lidojusi, nezinu, kad sanāks vispār. Gan jau kādreiz dzīvē. Tad nu šī diskusija man ar lieti noder. Bet zinot sevi, es tur noteikti apmaldītos trīs priedēs! Un prasītu visiem pēc kārtas, kur jāiet/kas jādara utt.
Sasmīdināja šis:

paluudz,lai ljauj tev sekot vinjam

:D kā stalkeris :D

Man nepatīk lidot. It sevišķi pacelšanās, nolaišanās, turbulence, gaisa bedres. Pirmo reizi lidoju sen, nebiju viena, bet arī rokās nevienam nekrampējos. Lidostā visu atrast ir ok, jo viss ir skaidri un gaiši rakstīts tabulās. Pirmais galamērķis bija Londona.

Parasti pacelšanās un nolaišanās brīžos skatos ārā pa logu, tad kkā nomierinos. Lidojuma laikā dzeru vīnu :D

Man loti patiik lidot-iipasi ,ja veel piedaavaa kokteilus,kaa lidojot uz Hawaii!
Sodien visu dienu darbaa smeejos iedomaajoties par Hellish teikto -es domaaju ,ka diskusija par orgasmu:D:D!Godiigi,biezi domaaju pie sevis-nez kaads tas Hellish dziivee!?:)
Man loti patiik viss ,kas saistaas ar taaliem reisiem...!:)

Aij, meitenes, ārkārtīgi pateicos par uzmundrinājumiem! :) Šī ir tēma, kur man atbalsts ir dikti vajadzīgs! Laikapstākļu dievs savu atbalstu, maigi sakot, nesniedz.

biistamas tualetes(ja patraapies uz poda gaisa bedres laikaa,tas var beigties diezgan pretiigi)

- labi, laikam mana ieplānotā kaste ar rumu atkrīt

tiklīdz lidmašīna nolaidās es nezināju, kā atsprādzēties

- ok, es pat nezinu, kā piesprādzeties(savā blondīnismā, ceru, ka būs līdzīgi kā mašīnā) :D

Bet zinot sevi, es tur noteikti apmaldītos trīs priedēs! Un prasītu visiem pēc kārtas, kur jāiet/kas jādara utt.
Sasmīdināja šis:
paluudz,lai ljauj tev sekot vinjam

kā stalkeris

- Tu lasi manu prātu!

nu jāsaka,ka es otro riezi vairs nelidošu.
Lidojām cauri negaisa mākonim un tā pacel\sanās, nolaišanās...omg...
nē...braukšu ar mašīnu,kaut 4 dienas, bet nelidošu.
Esmu lidojusi arī ar helikopteri, bet salīdzinoši ar lidmasīnu - tas bija kā iet ar kājām, ļoti lielā troksnī..

Lolita -esmu lidojusi arii ar helikopteri Hawaii-skatiijos vulkaanus!:)Tas bija kaut kas neaizmirstams,nemot veeraa ,ka veel man bailes no augstuma un saaka liit utt!Tas viss pasaakums mums maksaaja kaut kur pie 900$!Atceros ,ka peec kaadaam 15min.pilots teica-jaalido atpakal ,jo negaiss!Atceros veel,kaa sodien-taa priecaajaamies,jo naudu atdeva atpakal:)!Pusi noeedaam daargaa restoraanaa!:D

Jāatzīst,ka man bijusi tā laime braukt,gan ar ļoteni, gan heli, gan kuģi,gan braukusi 5diennaktis uz dažādām valstīm, bet ļotenē mani iekšā nedabūt.

Nu šī pirmā reize tev būs interesants, jo tas ir kas jauns un nepiedzīvots. Nākošās reizes jau viss būs vienalga :D
Nu vienīgais, kad vēl varētu būt aizaujoši - ja tev izdotos palidot biznesa klasē kādā starpkontinetālajā reisā :DD

Man ļooooti patīk lidot!
Pirmajā reizē arī nebija īsti bail, drīzāk bija tāds patīkams satraukums. Ļoti patīk pacelšanās, kad lidmašīna sāk braukt arvien ātrāk un ātrāk un iespiež tevi sēdeklī. :D
Vienīgais nepatīkamais gadījums bija, kad vienreiz pirms nolaišanās mums neizdalīja ledenes, un man vispār ļoti krīt ausis ciet, tā nu es sēdēju un uz galvu bija tāds spiediens, likās, ka pilnīgi raudāt sākšu, pēc tam vēl kādas 30min pēc nolaišanās es biju tikpat kā kurla, tāpēc tagad vienmēr somā iemetu pāris končas, ja nu kas. :D

Es esmu lidojusi neskaitāmas reizes, pat vairs neatceros, kad tieši bija pirmā reize, katrā ziņā vismaz pirms 8 gadiem. Lidojumos, kas ilgāki par pusotru stundu, noteikti jāņem līdzi kāda izklaide - grāmata, krustvārdu mīklas vai kāda filma. Parasti man jālido uz tuvākiem galamērķiem, tad lidojuma laikā palasu Baltic Outlook vai nočiepju avīzi no biznesa klases :D
Vērts paņemt līdzi ledenes un vispār kaut ko uzēdamu, jo, piemēram, airBaltic, kur par velti ēst nedod, līdz ar sviestmaižu uzsildīšanu izdalās smarža, kas liek sajusties izsalkušam.
Lidostās jāskatās monitoros, lai zinātu, kādu gate meklēt, tad jātur acis augšā un jāseko bultiņām. Ielidojot savukārt skaties Exit un agrāk vai vēlāk nonāksi pie bagāžas. Pēc tam atkal jāzina, kā tikt prom no lidostas - tur gan es vienmēr iepriekš visu noskaidroju, no kurienes, cikos atiet man vajadzīgais transports. Nepatīk man, ja svešā zemē nevaru atrast vajadzīgo.

nu jāsaka,ka es otro riezi vairs nelidošu

man nāksies lidot arī 2., vai arī paliek opcija-iet kājām.

Par to pārkrustīšanos, domāju, ka pazīstams sižets, nu lūk, atcerējos. Braucu ar trolejbusu, iekāpu tajā pieturā, kas pie tirgus. Nu neko, piepīkstinu savu talonu, domāju, lai gan pieturu maz, ko braukt- apsēdīšos, tāpat vietu daudz. Eju tur, kur tās četras vietas, sēdēja tur jau 2 cilvēki. Un, kā es sēžos, tā šie abi pārmet krustus! Tik nepatīkami sajutos, kā tāds mošķis, kuram tūlīt mietu sirdī durs! Nepārsēdos gan uz citu vietu, bet arī blakussēdētāji nepatiku pret mani neizrādīja. Jā, tā nodzīvoju pusi dienas līdz attapos, ka ticīgie ejot/braucot garām baznīcai pārkrustās. :)

Man ir paniskas bailes no lidošanas vienmēr,
pirmajā reizē iekāpjot lidmašīnā kā apsēdos sāku raudāt
kamēr vēl pat nekustējās viņa, zinu, ka tizli, bet neko nevarēju padarīt
asaras pašas gāzās straumēm. Nezinu, ko domāja pārējie pašazieri,
tas tad īsti neintreēja.
Atpakaļceļā man blakus sēdēja vīrietis, kā lai pasaka -
ne īpaši smalks un viņam rokā bija viskijs. Paņēmu no viņa un vienā rāvienā daudz izdzēru,
ikdienā man pat nepatīk no vīra krūzes dzert (mana dīvainība) tajā brīdī bija vienalga. Tad palika mazāk bailīgi:D Sākās gaisa bedres atkal uzcienājos un tad vairs nemaz nebija bailīgi.