Man ļoti, ļoti nepatīk ka kavē. Bet viena lieta ir tad, ja dažreiz aizkavējas- nu jā, var saprast- bet otra ir ar regulārajiem kavētājiem. Nesaprotu tos cilvēkus, ar kuriem sarunā tikties 17.00, un viņi 17.00 sāk no gultas rušināties ārā, un kad zvana: jā, jā, es jau tūlīt būšu. :D Tā ir vienkārši nekaunība, šķiet, ka viņi jūtas nu tiiik svarīgi. Man rados ir viens tāds, sen jau esmu pārstājusi ticēt, un ja sarunājam tikties 17.00, uzmetu mīksto un braucu ar nākamo vilcienu, kurš iebrauc 18.000. Un tāpat gaidu. Taču, ja es būšu tā, kas ieradīsies 5 minūtes vēlāk, nu tāds skandāls būs.
Pašai arī ļoti nepatīk kavēt, tāpēc vienmēr cenšos ierasties ātrāk pirms noteiktā laika, ja sanāk dažas minūtes vēlāk, jūtos slikti.
Darbā mums ir ļoti stingra disciplīna, kavēšana nav pieļaujama. Es dievinu gulēt, uz skolu regulāri mēdzu aizgulēties, vienalga vai 5 minūtes vai 2h, taču darbā ar savām paniskajām bailēm nogulēt sākumā ierados pat 1.5 h ātrāk. :D