Kavēšana

Riebjas kavētāji.

Jā, ar vienu tādu esmu kopā.
Kavē vienmēr un visur. Kavē arī satikšanos ar mani parasti . Citreiz aiz dusmām gribas olas viņam atraut :D
Uz kādiem pasākumiem es arī vienmēr esmu aši aši gatava, bet šis vēl nav sācis ģērbties. Visiem vienmēr ir jāgaida uz viņu. Kaitina.

Mani tādi cilvēki kaitina,vispār mani ļoti kaitina pofigistiska attieksme pret darbu.Domāju,ka tā nekur tālu nevar tikt.

Ir jau tas teiciens - tie, kuri kavē, tiem ir interesantāka dzīve. Kādreiz vienmēr biju laicīgais cilvēks, tagad gan totāls kavētājs. Ne ilgi, bet tas normāli, ja 5 minūtes ar draugiem satikšanos nokavēju. Bet darbs, skola ir kaut kas pavisam cits, tur ir pienākums un vienmēr esmu ātrāk. Nezinu, kāpēc tā.

*''tāpēc'' nevis tēpāc :D

Esmu ļoti punktuāla. Kavētājiem (kuru dēļ man jāmaina savi plāni) automātiski domās pievelku mīnus-zīmi.
Vispār nepatīk kavēt, tēpāc bieži esmu par agru. :D

Nekad neesmu bijusi kaut kur agrāk, vienmēr tieši tieši laikā vai kādas 2min vēlāk, max 15min..
Dažas reizes, kad speciāli ātrāk izeju, bet gadās visādi ''brīnumi''..sajūta, ka vnk augstākie spēki kontrolē to visu un tāpat nokavēju..
Kad gāju skolā, visi jau pierada, ka ienāku tieši, kad visi apsēžās un atver grāmatas..

Es domāju tas ir tāpēc, ka man nepatīk izšķiest laiku gaidīšanā. :D

Mans iemesls droši vien ir tas, ka es parasti sāku taisīties pēdējā brīdī + esmu haotiska, vai piemēram, pārģērbjos 5 reizes pirms iziešanas. Nu, par to pārģērbšanos protams, pirms darba nē, bet ja parasta tikšanās, tad gadās. :) Vai pašā pēdējā brīdī atceros, ka vajag piepumpēt riepu velo....un tamlīdzīgas lietas.
Bet tiešām nesaprotu tos stresotājus, ja tiek nokavēta tikšanās un nekur nav jāsteidzas. Nu, kāda jēga pēc tam cepties un dusmoties? Man nav grūti pagaidīt pat tad, ja pati esmu laicīgi. Ir gadījies draudzeni pirms satikšanās gaidīt stundu, nu un? Gabals nokrita? Nē, nenokrita, pastaigāju pa parku, paelpoju svaigu gaisu un padzēru take-away kafiju. :)
Ja darbu var izdarīt paliekot ilgāk, tad es arī labāk izdaru tā un pasēžu ilgāk.

nepatīk kavēt un nepatīk cilvēki, kuri tā dara, tas nozīmē tikai, ka uz šo cilvēku nevar paļauties...pati uz darbu braucu 10,15 min ātrāk, lai ja kādreiz tiešām iznāk aizkavēties, tāpat būtu laicīgi darbā...un pāgājušo nedēļ bija labs piemērs, no rīta nevarēju mašīnu palaist, kāmēr uzmodināju draugu(viņam darbs vēlāk sākas), kamēr viņš apģērbās un aizveda mani, darbā biju tieši 8ņos kā vajag...tāpēc jāradina sevi braukt uz darbu mazliet laicīgāk, lai ja kādreiz kaut kas atgadās, nekad neiznāktu nokavēt...

aii man arī kavēšana nepatīk, vienreiz nokavēju svarīgu pasākumu, un tad kad ierados biju ļoti pārskaitusies uz sevi un nevarēju koncentrēties darbam, jo visu laik sev pārmetu, ka es daudz nokavēju, kā tagad visu paspēšu, šausmīgas sajūtas.

Ir arī bijusi saskare ar cilvēku, kurš mūždien kavē kādas 40 min, un ja vēl ar šo cilvēku kopā jāstrādā, tad uznāk škrobe, par to, ka darbs jādara man vienai, tai pat laikā otra saņem samaksu tādu pašu, kur godīgums un cieņa? uz šādiem cilvēkiem nevar paļauties, ja kaut ko vajadzēs, kā tu varēsi būt droša, ka nākamajā dienā vai termiņa beigās, tas darbs būs laicīgi paveikts, nodots? un vēl beigās kavētājs tiek uzslavēts vai vēl nez jā paaugstināts statusā? Nezinu, bet darbā kavēt nedrīkst, jābūt cieņai un godīgumam.

Ak, kā es saprotu kavētājus :D Man arī gadās daudz un bieži kavēties, varbūt ne darbu, bet dažādās citās situācijās. Vienmēr tiešām ir tie pēdējā brīža gadījumi, kad vēl to un vēl to jāizdara un draugs man arī tāds pats, tā kā citi jau pieraduši, ka var īpaši nesteigties, ja ar mums jātiekas. Un nav tā, ka nebūtu svarīga tā lieta, ko nokavē, bet man šķiet, ka mana problēma ir tajā, ka es īsā laikā ieplānoju pārāk daudz izdarīt - kaut kur vēl aizbraukt, kaut ko nopirkt, pašai taisīties un vēl nagus uzkrāsot un traukus nomazgāt utt. Un, ja vēl atlieku modinātāju vairāk reizes nekā vajadzētu, tad vienkārši nevaru visu paspēt.

Bet vismaz nedusmojos uz citiem kavētājiem, nekad neesmu stresā, ja man kāds jāgaida, izdomāju, ko citu tajā laikā varu paveikt. Bet, protams, ne jau pilnīgi visu nokavēju, pēdējā laikā mēģinu laboties un atmest tās lietas, kas taisoties mani kavē.

Es kad kavēju, ļoti uztraucos... Piemēram, darbu- skrienu, utt., lai tik neviens nepieķer. :D

mums tā darbā ir regulāri..bet tas baigi atkarīgs no darba specifikas... piemēram, mums birojā nekas nemainīsies, ja kāds ieradīsies 20 minūtes vēlāk.. bet ja darbs jāizdara - tad tas ir jāizdara.. kaut vai līdz pusnaktij.. pati senāk nekad nekavēju.. tagad esmu pielāgojusies pāŗejiem kolēģiem, aks ierodas sākot no 8:20 :D

Protams, ja man jābūt 7:55 - tad es arī būšu ...

Man tās kavēšanas dēļ kaut kāda paranoja ir. Ja man jāceļas piecos, lai paspētu uz autobusu, es iepriekšējā naktī vienkārši nevaru aizmigt, jo man ir bail, ka nedzirdēšu modinātāju un nokavēšu. :D

Sallija, ha, man ir līdzīgi! Vai nu sajaucu laikus, vai vēl trakāk - šķiet, ka viss perfekti un jau izgāju ar laika rezervi, bet pēc 50 metriem saprotu, ka aizmirsu piemēram, telefonu. Vai vēl mājās esot - pēdējā brīdī nevaru atrast atslēgas un vēl kaudze dažādu pēdējā brīža atgadījumu. :)

Kavēju... pašai riebjas, bet es nezinu... vienmēr, kā Semīrs teiktu, notiek kāda scheisse :D Visbiežāk gan esmu laikā gandrīz minūti minūtē un noelsusies, bet šad tad gadās kādu minūti nokavēt, un jūtos draņķīgi. Nezinu, kā tas ir kaut kur doties lēnā gaitā un bez stresa. :D
Nu, labi, pēdējā laikā gan labojos :) Un darbā kaut nokavēt minūti ir uzreiz pārvilkta strīpa piemaksām, tā kā tur es esmu vienmēr laicīgi (izņemot tās 2 reizes, kad vienkārši nedzirdēju modinātāju :( briesmīga sajūta).

Es ar nejūtos labi, ja aizkavējos pat 5 minūtes, lai gan iepriekšējā darbā katru rītu kavēju 10-15 minūtes, bet tas bija tāpēc, ka dzīvoju tālu no darb un biju pilnīgi atkarīga no sab. transporta, ko nevarēja savādāk saskaņot.
Bet citādi, ja varu ierasties laicīgi, tad tā daru, liekas, ka tā ir necieņas izrādīšana pret pārējiem, ja cilvēks nespēj laicīgi ierasties darbā, bet ir protams pūces, un es esmu no tām, kas labāk darbu uzsāk vēlāk un vēlāk pabeidz, nekā agri celties.

taadi ir jaatlaizj peec 3 kaveejuma iisaa laika spriidii. vienreiz var gadiities kaada nelaime, otro reizi - nu varbuut cilveekam patieshaam neveicaas, tresho reizi - lai labaak pietaupa staastinju "mani nolaupiija citplaneetieshi" kaadam citam.
ja cilveeks regulaari kavee, tas noziimee, ka vinjam ir buutiibaa vienalga uz darbu vai arii vinjsh ir tik labs speciaalists, ka to var atljauties.

Es no kavētājiem. Bet nu noteikti ne daudz, drīzāk no pēdējābrīžaienācējiem. :D Bet tas sanāk neapzināti, es dažreiz jau speciāli izeju ātrāk, bet tad pa ceļam visādi brīnumi gadās. Vienreiz uz lekciju izgāju pusstundu agrāk nekā vajadzētu, lai paspētu un vēl laiks pāri paliktu. Kas tev deva! Aizeju - lekcija jau 20 minūtes notiek, izrādās, man plānotājā laiks nepareizs ierakstīts. :D

manam viiram ir 30 gadi,un vinjhs katru riitu darbaa ierodas peedeejais,ap 9:35...vienmeer..paareejie ierodas no 8-9 tajaa laikaa... bet nu paliek arii vinjhs tad liidz 19:30 parasti..es jau raajos uz vinju,bet vinjam tas ir geenos,tieshaam. vinjhs visu muuzhu visu kavee!!!

Bet kā var kavēt regulāri un daudz? Es to nesaprotu kā pieredzējusi kavētāja. Kaut ko regulāri kavēt es varbūt varētu no 5 līdz 15 minūtēm, bet vairāk... Lai nu kā, tomēr uzskatu, ka tas ir asinīs un to nekur neaizdzīt. Vismaz man. Pie tam esmu pamanījusi tādu tendenci, ka ja man pateiks "tiekamies ap 14:00, vari būt agrāk, vai mazliet vēlāk", kas protams, nozīmē, ka nav jābūt precīzi 14:00, es tomēr drīzāk būšu laicīgi, jo mazāk stresošu un centīšos paspēt tieši tad, kad vajag un ne vēlāk. Man nepatīk precizitāte un nepatīk cilvēki, kuri skaita katru sekundi, jo galu galā, nevajag pārspīlēt - ikdienā diez vai daudziem nākas tikties ar milzīgu uzņēmumu bosiem vai darīt ko tikpat svarīgu, tādēļ cilvēki, kuri paniko par 10 minūšu kavēšanu mani kaitina vēl vairāk nekā paši kavētāji. Pēdējie gan, protams, mani nekaitina arī tādēļ, ka es pati kavēju un uz citiem par to nedusmojos.