Kavēšana

Man ĻOTI nepatīk kavēt - ne darbu, ne skolu, ne tikšanās ar draugiem - tiešām neko. Citreiz pat pusstundu ātrāk ierodos, ja ir šaubas, ka ar nākamo transportu nepaspēšu.
Un mani tracina cilvēki, kas kavē privātas sarunātas lietas ar mani. Bija man tāda draudzene, kas vienmēr, pilnīgi vienmēr, kad bijām sarunājušas satikties, kavēja pusstundu līdz stundu. Ar laiku es jau smējos, ka, ja gribam satikties 1os, tad jāsaka, ka patiesībā satiekamies 12os, bet pašai man jānāk uz 1iem.

Bet man vienalga par cilvēkiem, kas kavē darbu. Ja vien tas nav tiešais darbs ar klientiem (piemēram, klientu apkalpošanas speciālists bankā), ka nekavētājam būtu jādara kavētāja darbs, tad jau katrs pats par savu darbu atbildīgs un nav ko citam ar pulksteni klāt stāvēt ;)


Šeit jau parādās, ka ir divu veidu cilvēki - tādi punktuāli un precīzi un tādi nedaudz pa gaisu (mākslinieku tipi). Ar otrajiem man vienkārši nebūtu pa ceļam - es pat zinu, ka nesanāktu sakarīgas attiecības izveidot.

man nepatīk kavētāji, bet pati diemžēl bieži vien piederu pie tā tipa. :D
tomēr uzskatu, ka darbs tomēr ir vieta, kur nevar atļauties ilgstoši kavēt, 5-10min katru dienu, īpaši no rīta, neuzskatu par neko drausmīgu, ko nekādā gadījumā nevar piedot, bet ja 30min kavē un tiešām katru dienu, tad nu jādomā vai šis cilvēks ir tik ļoti īpašs, ka var tā atļauties.
man, piemēram, ir tā, ka es pati esmu izteikta pūce, ideālais režīms būtu iet gulēt ap diviem naktī un celties ap 11 no rīta, bet diemžēl dzīve vairumā gadījumu iekārto savādāk, tad nu arī aiziet tas, ka ceļos tad, ka man ķermenis prasa gulēt un cenšos izkāpt tiešām pēdējā brīdī no gultas un dažreiz sanāk tāpēc arī kavēt, jo fiziski nevaru izdarīt lietas ātrāk, lai gan iepriekšējā vakarā cenšos jau visu salikt. problēma ir arī tajā, ka braucu ar autobusu un dzīvoju vietā, kur tas neiet reti, tāpēc ja nokavē ir diezgan slikti, kas nereti arī gadās un tas būtībā ir arī iemesls kavēšanai, jo ir gadījies, ka sēžu mājās un burtiksi skatos sienā, jo nokavēju autobusu un neko tur nevaru padarīt. un tomēr, ja ir darbs, tad vajadzētu kaut ko novirzīt minimālo to kavēšanu

Es vienmer kaveju darbu 15 minutes (man jau ta kaut kada rutina!), jo nevaru izchamaties un piecelties! Bet es nekad nekaveju privataja dzive!
Man tads balanss kavesana, tikai vajadzetu but otradi, jo pagaidam neko nesaka, ka kaveju, bet jutu, ka burbulis driz plisis!

Es saprotu, ka katram var gadīties nokavēt, bet man kaitina patiesībā cilvēki, kas kavē regulāri un bez iemesliem. Es esmu punktuāla, tāpēc tā arī ir vēlama īpašība citiem. Piecelies kaut vai pusstundu ātrāk, lai paspētu laikā, nevis noguli papildus pusstundu un liec gaidīt. Bet te es šoreiz par norunāto tikšanās laiku, par darbā ierašanos tas man varbūt nebūtu tik būtiski, vienīgais, ka jāpagūst izdarīt visu nepieciešamo :)

Neciešu cilvēkus, kas neciena citu cilvēku laiku un dienas plānus.
Protams, ja ir vērā ņemams iemesls, tad vēl varu piedod.

Pati esmu punktuāla gan dzīvē, gan lietās, kas saistīts ar darbu. :)

Kavēju gandrīz vienmēr un visur. Līdz ar to esmu saprotoša, ja kāds cits kavē!

Vai vai, cik daudzas te ir pareizas. :D Es personīgi, esmu haotiska, un man trūkst disciplīnas, bet es pat neuzskatu to par sliktu īpašību. Man tā jautrāk dzīvot - tāda ir mana būtība VISĀS dzīves jomās. Protams, jāpiebilst, ka nekad neko ļoti nopietnu nekavētu un ar citu cilvēku laiku neriskētu, ja tas būtu kas vairāk par parastu tikšanos vai parastu darba dienu.

Bet vispār jautri lasīt šo diskusiju, jo piemēram smirnoff rakstītais:

Agraak meedzu kaveet gandriuz katru reizi,piemeeram,saku ka gaidu autobusu,lai gan patiesiibaa kraasoju skropstas. Klasika.

Man ir gluži tāpat ar tuvākajām draudzenēm. Lai cik ilgi viņas mani arī nepazītu, turpina ierasties laicīgi (pašas vainīgas!), un katru reizi, kad saņemu zvanu "nu, cik drīz tu būsi? Es nāku", man vienalga neērti teikt patiesību, un es saku "jā, jā, pēc 10 minūtēm eju ārā", kaut gan tikai taisos iet dušā un mazgāt matus.

Es vienmēr kavēju darbu (5min-1h), un īsti neizprotu kolēģes/us kam skauž, ka es tā varu darīt - darbu tāpat padaru, pasēžot vakarā vnk ilgāk nekā viņas/i. Pie tam reizēm šie skaudēji tā vienkārši to neatstāj, parasti priekšniekam/cei bojā garastāvokli un manas attiecības bojā, čīkstot un sūdzoties par mani - ne tik daudz mana kavēšana, bet tieši tā mūžīgā čīkstēšana priekšnieku/ci parasti kaitina.

Pie tam, lielumlielās čīkstules/us aicinu pavērtēt, vai tiešām pašas/i tiešām tik perfektas/i pilnīgi visās dzīves jomās, ka jāsāk citus pētīt? Ir tāds princips - tiec galā ar sevi, tad sāc citus mācīt ;) Pie tam, visiem vienu mēraklu piemērot ir ne tikai muļķīgi, bet arī nesaprātīgi :) - piemēram, visiem cilvēkiem ir bailes no augstuma, taču dažam no lielāka, dažam no mazāka; pasaule tieši tādēļ ir skaista, ka visi cilvēki nav vienādi..

Ja nu kavētājai/am ir 4 mazi bērni mājās, un pie tam nav tās otras pusītes, vecāki ārzemēs vai tik veci, ka paši ar sevi netiek galā - tā vietā, lai draudzīgi mēģināt noskaidrot kāpēc tā īsti kavējas, spriežam tik pēc tā sliktākā modeļa un sākam uzbrukt, kas, protams, izsauc aizsardzību no otras puses, un normāla komunikācija ir liegta...

Man viena kolēģe katru otro dienu kavē 40 min., bet 2 dienas viņai darbā sanāca palikt 30 min. ilgāk un tad tik bija tracis, nākošajā dienā tādēļ aizgāja stundu agrāk prom :D Bet tāpat vēl tās 40 min. nokavēja, lūk man tas likās smieklīgi.
Bet par to, ja kavē darbu un tas nav tieši saistīts ar mani, man vienalga, ja nu vienīgi man drusku skauž, ka pagulējuši ilgāk :D

Bet uz tiem, kas kavē dzīvē man besis, esmu no tiem, kas ir agrāk un nu man besī gaidīt, ja nav tiešām pamatots iemesls un iemesls ir iziešana vēlāk kā paredzēts. Drauga tētis ja pasaka, ka būs pēc stundas, tas jau visiem zināms, ka būs pēc trim :D Cilvēkiem jāprot plānot laiks, arī sastrēgumni parasti zināmi kuros laikos, tos arī var ieplānot.

Man derdzas kavētāji, it īpaši ja tas ir saistīts ar darbu. Cenšos vienmēr būt punktuāla, gan darbā, gan dzīvē.
Protams es arī saprotu, ka ir atsevišķa cilvēku kategorija, kas var pat trīs stundas ātrāk izvilkties nomājām un tik un tā kavēs. :D Bet tas viņus neattaisno.

Kavēšana ir necieņas izrādīšana pret otru, kā arī liecina par disciplīnas trūkumu.

Mums arī darbā ir vismaz pusstundas kavētāji, es nāku parasti pirmā, 10 minūtes pirms darba laika sākuma. Ļoti kaitina tādi cilvēki, visatļautība. Ja man ir tikšanās un kāds neierodas 10 minūšu laikā pēc norunātā un to laikā nepadod ziņu, tad es aizeju projām. Tieši tāpēc apkārt tikšanos kavētāji ir izskausti. Ja neesmu gana svarīga, tad man arī tas vairs nav svarīgi. Ja pats ļauj sevi necienīt un gaida, tad tā attieksme ir hroniska.

Brrr, man arī šī sāpīga tēma. Esmu no tiem, kas labāk ierodas 20min ātrāk, nekā 1min nokavē. Un riebjas situācijas, kad citi sarunā ar mani tikšanos laiku, bet paši nevar savas pakaļas tajā laikā atvilkt uz tikšanos vietu.
Bet vistrakākais ir ar manu māmiņu - hronisko kavētāju. Viņas prātā visi pārējie ir tādi paši. Un gadījumos, ja sarunājam, ka viņa ar savu mašīnu man atbrauks pakaļ, šī zvana un saka, lai nāku ārā, pēc minūtes būšot klāt. Realitātē tas nozīmē, ka viņa tikko ir izbraukusi no mājām un būs ātrākais pēc 15min. A es kaut ziemas salā vai lietū tās 15min varu ārā stāvēt un kā dura gaidīt... It kā nevarētu piezvanīt, kad viņa ir klāt un minūti siltā mašīnā pagaidīt mani.
Par kavētājiem darbā - ja tas vistiešākajā mērā neietekmē manu darba apjomu vai ritmu, tad man vienalga. Bet ja no otra ir atkarīgs mana darba daudzums vai iespēja sākt savu darbu man ir tikai tad, kad otrs ir pabeidzis savējo - tad gan esmu pūķis.

man kaitina kaveetaaji jo darba process atkariigs no ierashanas laikus!nekaveju un maacu citus nekavet :D

sunce, izskatās, ka Tev vienk viņa nepatīk, tāpēc Tu to TĀ uztver. Vai tas kaut kādā veidā ietekmē Tavu darbu, ka viņa kavē? :)

nu, sanķa pašai pakavēt biku, bet tās ir bijušas 2-5 minūtes, vairāk ne. Īstenībā vairākums gadījumos ir bijis tā, ka es pati ierodos pa agru, un tad dusmojos, ka otrs kavē. bet draugi jau iepraktizējušies, bieži vien mēs jau pusceļā satiekmies. :D
Bet es uzskatu, ka darbu nav ieteicams kavēt, jo tad citiem rodas nepareizs priekšstats par tevi, un tad tev visu mūžu var būt iekarināta zīmīte: "kavētājs". Un arī uz sabiedriskajiem pasākumiem ir jāierodas laikus, jo pa tumsu kkur maldīties uz savām vietām nav īsti forši, var paklupt gar citu kājām, var sajaukt vietas, un tad tas traucē citiem. :)

Es laikam esmu pārāk precīza. Bieži ierodos darbā ātrāk nekā vajadzētu.
Labi, ja nokavē vienreiz, divreiz, piedodams. Ja katru dienu... nu nē. Jāmāk plānot savu laiku.

Agraak meedzu kaveet gandriuz katru reizi,piemeeram,saku ka gaidu autobusu,lai gan patiesiibaa kraasoju skropstas. Klasika. :D
Tagad vairs nekaveeju,censhos ierasties agraak. Darbaa vienmeer ierodos agraak jo nepatiik taa sajuuta pashai,ka kaveeju,riebjas taa steiga&stress.
Ja ir kkaada viziite un redzu,ka nokaveeshu ja braukshu ar autobusu,tad labaak panjemshu taksi un buushu laikaa.
Manupraat,ja cilveeks kavee tas neko labu neliecina par vinju pashu.

kaitina, ja citi kavē . Pati cenšos vienmēr ierasties laicīgi, speciāli nekavēju.
man ir viens transports, kurš pieved skolai tuvāk, bet stabili no stundas nokavēšu vismaz 5min, tāpēc saņemu spēkus un braucu laicīgi un nepārdzīvoju, ka no rītiem ir jāpastaigā.:D

Kādreiz biju precīza,pat ierados ātrāk,bet gadiem ejot esmu sākusi kavēt,pat nezinu kāpēc.Ber tas vairāk domāts uz tikšanām ar draudzenēm/draugiem.
Tomēr darbu,skolu neesmu nokavējusi.Pērkona dārdus naktī es nedzirdu,bet pat vibro zvanu telefonam dzirdu no rīta :D

Nemēdzu kavēt, bet ja kavēju, tad patiešām attaisnojošu iemeslu dēļ. Par citu kavēšanos, nemēdzu baigi dusmoties - kam negadās, bet ja gadās baigi bieži vai katru reizi, tad gan man tas liekas aizvainojoši, jo tas nozīmē ka cilvēks vispār nerēķinās ar mani. :)
Atceros, kad vidusskolā sanāca kavēt latviešu valodas vai literatūras stundas sākumu, tad skolotāja ātrāk nelaida apsēsties kamēr nav noskaitīts dzejolis. No dažiem tāda dzeja nāca ārā, jo bieži tajā stresā vnk galva nedomā un nevar nevienu saprātīgu dzejoli atcerēties. :D