Kavēšana

sunce, izskatās, ka Tev vienk viņa nepatīk, tāpēc Tu to TĀ uztver. Vai tas kaut kādā veidā ietekmē Tavu darbu, ka viņa kavē? :)

man kaitina kaveetaaji jo darba process atkariigs no ierashanas laikus!nekaveju un maacu citus nekavet :D

Brrr, man arī šī sāpīga tēma. Esmu no tiem, kas labāk ierodas 20min ātrāk, nekā 1min nokavē. Un riebjas situācijas, kad citi sarunā ar mani tikšanos laiku, bet paši nevar savas pakaļas tajā laikā atvilkt uz tikšanos vietu.
Bet vistrakākais ir ar manu māmiņu - hronisko kavētāju. Viņas prātā visi pārējie ir tādi paši. Un gadījumos, ja sarunājam, ka viņa ar savu mašīnu man atbrauks pakaļ, šī zvana un saka, lai nāku ārā, pēc minūtes būšot klāt. Realitātē tas nozīmē, ka viņa tikko ir izbraukusi no mājām un būs ātrākais pēc 15min. A es kaut ziemas salā vai lietū tās 15min varu ārā stāvēt un kā dura gaidīt... It kā nevarētu piezvanīt, kad viņa ir klāt un minūti siltā mašīnā pagaidīt mani.
Par kavētājiem darbā - ja tas vistiešākajā mērā neietekmē manu darba apjomu vai ritmu, tad man vienalga. Bet ja no otra ir atkarīgs mana darba daudzums vai iespēja sākt savu darbu man ir tikai tad, kad otrs ir pabeidzis savējo - tad gan esmu pūķis.

Mums arī darbā ir vismaz pusstundas kavētāji, es nāku parasti pirmā, 10 minūtes pirms darba laika sākuma. Ļoti kaitina tādi cilvēki, visatļautība. Ja man ir tikšanās un kāds neierodas 10 minūšu laikā pēc norunātā un to laikā nepadod ziņu, tad es aizeju projām. Tieši tāpēc apkārt tikšanos kavētāji ir izskausti. Ja neesmu gana svarīga, tad man arī tas vairs nav svarīgi. Ja pats ļauj sevi necienīt un gaida, tad tā attieksme ir hroniska.

Man derdzas kavētāji, it īpaši ja tas ir saistīts ar darbu. Cenšos vienmēr būt punktuāla, gan darbā, gan dzīvē.
Protams es arī saprotu, ka ir atsevišķa cilvēku kategorija, kas var pat trīs stundas ātrāk izvilkties nomājām un tik un tā kavēs. :D Bet tas viņus neattaisno.

Kavēšana ir necieņas izrādīšana pret otru, kā arī liecina par disciplīnas trūkumu.

Man viena kolēģe katru otro dienu kavē 40 min., bet 2 dienas viņai darbā sanāca palikt 30 min. ilgāk un tad tik bija tracis, nākošajā dienā tādēļ aizgāja stundu agrāk prom :D Bet tāpat vēl tās 40 min. nokavēja, lūk man tas likās smieklīgi.
Bet par to, ja kavē darbu un tas nav tieši saistīts ar mani, man vienalga, ja nu vienīgi man drusku skauž, ka pagulējuši ilgāk :D

Bet uz tiem, kas kavē dzīvē man besis, esmu no tiem, kas ir agrāk un nu man besī gaidīt, ja nav tiešām pamatots iemesls un iemesls ir iziešana vēlāk kā paredzēts. Drauga tētis ja pasaka, ka būs pēc stundas, tas jau visiem zināms, ka būs pēc trim :D Cilvēkiem jāprot plānot laiks, arī sastrēgumni parasti zināmi kuros laikos, tos arī var ieplānot.

Es vienmēr kavēju darbu (5min-1h), un īsti neizprotu kolēģes/us kam skauž, ka es tā varu darīt - darbu tāpat padaru, pasēžot vakarā vnk ilgāk nekā viņas/i. Pie tam reizēm šie skaudēji tā vienkārši to neatstāj, parasti priekšniekam/cei bojā garastāvokli un manas attiecības bojā, čīkstot un sūdzoties par mani - ne tik daudz mana kavēšana, bet tieši tā mūžīgā čīkstēšana priekšnieku/ci parasti kaitina.

Pie tam, lielumlielās čīkstules/us aicinu pavērtēt, vai tiešām pašas/i tiešām tik perfektas/i pilnīgi visās dzīves jomās, ka jāsāk citus pētīt? Ir tāds princips - tiec galā ar sevi, tad sāc citus mācīt ;) Pie tam, visiem vienu mēraklu piemērot ir ne tikai muļķīgi, bet arī nesaprātīgi :) - piemēram, visiem cilvēkiem ir bailes no augstuma, taču dažam no lielāka, dažam no mazāka; pasaule tieši tādēļ ir skaista, ka visi cilvēki nav vienādi..

Ja nu kavētājai/am ir 4 mazi bērni mājās, un pie tam nav tās otras pusītes, vecāki ārzemēs vai tik veci, ka paši ar sevi netiek galā - tā vietā, lai draudzīgi mēģināt noskaidrot kāpēc tā īsti kavējas, spriežam tik pēc tā sliktākā modeļa un sākam uzbrukt, kas, protams, izsauc aizsardzību no otras puses, un normāla komunikācija ir liegta...

Vai vai, cik daudzas te ir pareizas. :D Es personīgi, esmu haotiska, un man trūkst disciplīnas, bet es pat neuzskatu to par sliktu īpašību. Man tā jautrāk dzīvot - tāda ir mana būtība VISĀS dzīves jomās. Protams, jāpiebilst, ka nekad neko ļoti nopietnu nekavētu un ar citu cilvēku laiku neriskētu, ja tas būtu kas vairāk par parastu tikšanos vai parastu darba dienu.

Bet vispār jautri lasīt šo diskusiju, jo piemēram smirnoff rakstītais:

Agraak meedzu kaveet gandriuz katru reizi,piemeeram,saku ka gaidu autobusu,lai gan patiesiibaa kraasoju skropstas. Klasika.

Man ir gluži tāpat ar tuvākajām draudzenēm. Lai cik ilgi viņas mani arī nepazītu, turpina ierasties laicīgi (pašas vainīgas!), un katru reizi, kad saņemu zvanu "nu, cik drīz tu būsi? Es nāku", man vienalga neērti teikt patiesību, un es saku "jā, jā, pēc 10 minūtēm eju ārā", kaut gan tikai taisos iet dušā un mazgāt matus.

Kavēju gandrīz vienmēr un visur. Līdz ar to esmu saprotoša, ja kāds cits kavē!

Neciešu cilvēkus, kas neciena citu cilvēku laiku un dienas plānus.
Protams, ja ir vērā ņemams iemesls, tad vēl varu piedod.

Pati esmu punktuāla gan dzīvē, gan lietās, kas saistīts ar darbu. :)

Es saprotu, ka katram var gadīties nokavēt, bet man kaitina patiesībā cilvēki, kas kavē regulāri un bez iemesliem. Es esmu punktuāla, tāpēc tā arī ir vēlama īpašība citiem. Piecelies kaut vai pusstundu ātrāk, lai paspētu laikā, nevis noguli papildus pusstundu un liec gaidīt. Bet te es šoreiz par norunāto tikšanās laiku, par darbā ierašanos tas man varbūt nebūtu tik būtiski, vienīgais, ka jāpagūst izdarīt visu nepieciešamo :)

Es vienmer kaveju darbu 15 minutes (man jau ta kaut kada rutina!), jo nevaru izchamaties un piecelties! Bet es nekad nekaveju privataja dzive!
Man tads balanss kavesana, tikai vajadzetu but otradi, jo pagaidam neko nesaka, ka kaveju, bet jutu, ka burbulis driz plisis!

man nepatīk kavētāji, bet pati diemžēl bieži vien piederu pie tā tipa. :D
tomēr uzskatu, ka darbs tomēr ir vieta, kur nevar atļauties ilgstoši kavēt, 5-10min katru dienu, īpaši no rīta, neuzskatu par neko drausmīgu, ko nekādā gadījumā nevar piedot, bet ja 30min kavē un tiešām katru dienu, tad nu jādomā vai šis cilvēks ir tik ļoti īpašs, ka var tā atļauties.
man, piemēram, ir tā, ka es pati esmu izteikta pūce, ideālais režīms būtu iet gulēt ap diviem naktī un celties ap 11 no rīta, bet diemžēl dzīve vairumā gadījumu iekārto savādāk, tad nu arī aiziet tas, ka ceļos tad, ka man ķermenis prasa gulēt un cenšos izkāpt tiešām pēdējā brīdī no gultas un dažreiz sanāk tāpēc arī kavēt, jo fiziski nevaru izdarīt lietas ātrāk, lai gan iepriekšējā vakarā cenšos jau visu salikt. problēma ir arī tajā, ka braucu ar autobusu un dzīvoju vietā, kur tas neiet reti, tāpēc ja nokavē ir diezgan slikti, kas nereti arī gadās un tas būtībā ir arī iemesls kavēšanai, jo ir gadījies, ka sēžu mājās un burtiksi skatos sienā, jo nokavēju autobusu un neko tur nevaru padarīt. un tomēr, ja ir darbs, tad vajadzētu kaut ko novirzīt minimālo to kavēšanu

Man ĻOTI nepatīk kavēt - ne darbu, ne skolu, ne tikšanās ar draugiem - tiešām neko. Citreiz pat pusstundu ātrāk ierodos, ja ir šaubas, ka ar nākamo transportu nepaspēšu.
Un mani tracina cilvēki, kas kavē privātas sarunātas lietas ar mani. Bija man tāda draudzene, kas vienmēr, pilnīgi vienmēr, kad bijām sarunājušas satikties, kavēja pusstundu līdz stundu. Ar laiku es jau smējos, ka, ja gribam satikties 1os, tad jāsaka, ka patiesībā satiekamies 12os, bet pašai man jānāk uz 1iem.

Bet man vienalga par cilvēkiem, kas kavē darbu. Ja vien tas nav tiešais darbs ar klientiem (piemēram, klientu apkalpošanas speciālists bankā), ka nekavētājam būtu jādara kavētāja darbs, tad jau katrs pats par savu darbu atbildīgs un nav ko citam ar pulksteni klāt stāvēt ;)


Šeit jau parādās, ka ir divu veidu cilvēki - tādi punktuāli un precīzi un tādi nedaudz pa gaisu (mākslinieku tipi). Ar otrajiem man vienkārši nebūtu pa ceļam - es pat zinu, ka nesanāktu sakarīgas attiecības izveidot.

Tā kā man nav darbs ar klientiem, nav darījumu tikšanās, tad nav tik būtiski vai es esmu laikā, vai arī kavēju. parasti ierodos laikā. pa retam nokavēju 5minūtes. jo ātrāk ierodos,jo lielāka iespēja,ka man iedos darbu,kas man patiesībā nav jādara, ko parasti veic darba kolēģes.

es arī cenšos nekad neierasties par agru, man tiešam šķiet, ka tā ir tāda laika nosišana, ja man ir iespēja nokavēt 10min vai ierasties 20min par agru, vienmēr ieradīšos vēlāk, ja vien nav kāda ļoti svarīga lieta tajā laikā, bet ja ikdienā, tad labāk nokavēt. man arī draudzenes vairumā gadījumā piekopj šo 5-10min kavēšu un ja sanāk, ka esmu laikā un vajag gaidīt neuzskatu, ka tas ir kas traks, jo tajā laikā parasti ieeju veikalā, apskatos kaut ko un tad kad ir klāt , tad arī ejam un garastāvoklis noteikti nav sabojāts, jo tie ir dzīves sīkumi.

Darbu nekad neesmu kavējusi, ja nokavētu gan jau nekas labs nebūtu :D Atšķiras tikai laiks, cik ātrāk esmu jau darbā, citreiz tās ir 20 minūtes, citreiz 5

Ja nokavēju kādu lekciju, piemēram, sastrēguma dēļ, arī jūtos slikti un uzreiz dodu ziņu kādai kursabiedrenei, la pabrīdina pasniedzēju, ka kavēšos, tā kā man tas negadās bieži, pa visu semestri kādas 2 - 3 reizes, tad nekāda lielā traģēdija nav! Pavasara sesijā gan neforši iznāca - nokavēju eksāmenu un man bija palikusi pēdējā biļete - tieši tā viena, kuru no visām 40 nu nekādīgi negribēju redzēt savā priekšā un vietas arī visas bija aizņemtas, nācās sēdēt pie pasniedzējas galda :D

Tikšanās arī neēdzu kavēt - ja kāds cits noakvē 5 min panikā nekrītu, ja vairāk kā 15 un neesmu brīdināta, tad gan nav forši, bet tā negadās bieži :)

Es domāju, ka kādam vajadzētu šiem cilvēkiem iemācīt pulksteni atpazīt, lai tie vismaz kādreiz sarunātās tikšanās reizēms būtu arī laikā. (e)

Ko tas liecina par cilvēku

Tas liecina, ka cilvēks ir nedisciplinēts un nepazīst pulksteni. Diemžēl ir pa pilnam tādu, kas uzskata, ka bez nekāda svarīga iemesla likt citiem uz sevi gaidīt ir ok.

Man ir viena kolēģe, kura regulāri man zvana no rītiem, ka kavēšoties, tā kaitina, ka nevar laicīgi ierasties darbā un vecums arī pieklājīgs, saprotu, reizēm tiešām kavējas transports, sastrēgumi, bet ne jau tas notiek katru reizi, kad mana maiņa (t)