Kavēšana

Sallija, ha, man ir līdzīgi! Vai nu sajaucu laikus, vai vēl trakāk - šķiet, ka viss perfekti un jau izgāju ar laika rezervi, bet pēc 50 metriem saprotu, ka aizmirsu piemēram, telefonu. Vai vēl mājās esot - pēdējā brīdī nevaru atrast atslēgas un vēl kaudze dažādu pēdējā brīža atgadījumu. :)

Man tās kavēšanas dēļ kaut kāda paranoja ir. Ja man jāceļas piecos, lai paspētu uz autobusu, es iepriekšējā naktī vienkārši nevaru aizmigt, jo man ir bail, ka nedzirdēšu modinātāju un nokavēšu. :D

mums tā darbā ir regulāri..bet tas baigi atkarīgs no darba specifikas... piemēram, mums birojā nekas nemainīsies, ja kāds ieradīsies 20 minūtes vēlāk.. bet ja darbs jāizdara - tad tas ir jāizdara.. kaut vai līdz pusnaktij.. pati senāk nekad nekavēju.. tagad esmu pielāgojusies pāŗejiem kolēģiem, aks ierodas sākot no 8:20 :D

Protams, ja man jābūt 7:55 - tad es arī būšu ...

Es kad kavēju, ļoti uztraucos... Piemēram, darbu- skrienu, utt., lai tik neviens nepieķer. :D

Ak, kā es saprotu kavētājus :D Man arī gadās daudz un bieži kavēties, varbūt ne darbu, bet dažādās citās situācijās. Vienmēr tiešām ir tie pēdējā brīža gadījumi, kad vēl to un vēl to jāizdara un draugs man arī tāds pats, tā kā citi jau pieraduši, ka var īpaši nesteigties, ja ar mums jātiekas. Un nav tā, ka nebūtu svarīga tā lieta, ko nokavē, bet man šķiet, ka mana problēma ir tajā, ka es īsā laikā ieplānoju pārāk daudz izdarīt - kaut kur vēl aizbraukt, kaut ko nopirkt, pašai taisīties un vēl nagus uzkrāsot un traukus nomazgāt utt. Un, ja vēl atlieku modinātāju vairāk reizes nekā vajadzētu, tad vienkārši nevaru visu paspēt.

Bet vismaz nedusmojos uz citiem kavētājiem, nekad neesmu stresā, ja man kāds jāgaida, izdomāju, ko citu tajā laikā varu paveikt. Bet, protams, ne jau pilnīgi visu nokavēju, pēdējā laikā mēģinu laboties un atmest tās lietas, kas taisoties mani kavē.

aii man arī kavēšana nepatīk, vienreiz nokavēju svarīgu pasākumu, un tad kad ierados biju ļoti pārskaitusies uz sevi un nevarēju koncentrēties darbam, jo visu laik sev pārmetu, ka es daudz nokavēju, kā tagad visu paspēšu, šausmīgas sajūtas.

Ir arī bijusi saskare ar cilvēku, kurš mūždien kavē kādas 40 min, un ja vēl ar šo cilvēku kopā jāstrādā, tad uznāk škrobe, par to, ka darbs jādara man vienai, tai pat laikā otra saņem samaksu tādu pašu, kur godīgums un cieņa? uz šādiem cilvēkiem nevar paļauties, ja kaut ko vajadzēs, kā tu varēsi būt droša, ka nākamajā dienā vai termiņa beigās, tas darbs būs laicīgi paveikts, nodots? un vēl beigās kavētājs tiek uzslavēts vai vēl nez jā paaugstināts statusā? Nezinu, bet darbā kavēt nedrīkst, jābūt cieņai un godīgumam.

nepatīk kavēt un nepatīk cilvēki, kuri tā dara, tas nozīmē tikai, ka uz šo cilvēku nevar paļauties...pati uz darbu braucu 10,15 min ātrāk, lai ja kādreiz tiešām iznāk aizkavēties, tāpat būtu laicīgi darbā...un pāgājušo nedēļ bija labs piemērs, no rīta nevarēju mašīnu palaist, kāmēr uzmodināju draugu(viņam darbs vēlāk sākas), kamēr viņš apģērbās un aizveda mani, darbā biju tieši 8ņos kā vajag...tāpēc jāradina sevi braukt uz darbu mazliet laicīgāk, lai ja kādreiz kaut kas atgadās, nekad neiznāktu nokavēt...

Mans iemesls droši vien ir tas, ka es parasti sāku taisīties pēdējā brīdī + esmu haotiska, vai piemēram, pārģērbjos 5 reizes pirms iziešanas. Nu, par to pārģērbšanos protams, pirms darba nē, bet ja parasta tikšanās, tad gadās. :) Vai pašā pēdējā brīdī atceros, ka vajag piepumpēt riepu velo....un tamlīdzīgas lietas.
Bet tiešām nesaprotu tos stresotājus, ja tiek nokavēta tikšanās un nekur nav jāsteidzas. Nu, kāda jēga pēc tam cepties un dusmoties? Man nav grūti pagaidīt pat tad, ja pati esmu laicīgi. Ir gadījies draudzeni pirms satikšanās gaidīt stundu, nu un? Gabals nokrita? Nē, nenokrita, pastaigāju pa parku, paelpoju svaigu gaisu un padzēru take-away kafiju. :)
Ja darbu var izdarīt paliekot ilgāk, tad es arī labāk izdaru tā un pasēžu ilgāk.

Nekad neesmu bijusi kaut kur agrāk, vienmēr tieši tieši laikā vai kādas 2min vēlāk, max 15min..
Dažas reizes, kad speciāli ātrāk izeju, bet gadās visādi ''brīnumi''..sajūta, ka vnk augstākie spēki kontrolē to visu un tāpat nokavēju..
Kad gāju skolā, visi jau pierada, ka ienāku tieši, kad visi apsēžās un atver grāmatas..

Es domāju tas ir tāpēc, ka man nepatīk izšķiest laiku gaidīšanā. :D

Esmu ļoti punktuāla. Kavētājiem (kuru dēļ man jāmaina savi plāni) automātiski domās pievelku mīnus-zīmi.
Vispār nepatīk kavēt, tēpāc bieži esmu par agru. :D

*''tāpēc'' nevis tēpāc :D

Ir jau tas teiciens - tie, kuri kavē, tiem ir interesantāka dzīve. Kādreiz vienmēr biju laicīgais cilvēks, tagad gan totāls kavētājs. Ne ilgi, bet tas normāli, ja 5 minūtes ar draugiem satikšanos nokavēju. Bet darbs, skola ir kaut kas pavisam cits, tur ir pienākums un vienmēr esmu ātrāk. Nezinu, kāpēc tā.

Mani tādi cilvēki kaitina,vispār mani ļoti kaitina pofigistiska attieksme pret darbu.Domāju,ka tā nekur tālu nevar tikt.

Riebjas kavētāji.

Jā, ar vienu tādu esmu kopā.
Kavē vienmēr un visur. Kavē arī satikšanos ar mani parasti . Citreiz aiz dusmām gribas olas viņam atraut :D
Uz kādiem pasākumiem es arī vienmēr esmu aši aši gatava, bet šis vēl nav sācis ģērbties. Visiem vienmēr ir jāgaida uz viņu. Kaitina.

Nemēdzu kavēt, bet ja kavēju, tad patiešām attaisnojošu iemeslu dēļ. Par citu kavēšanos, nemēdzu baigi dusmoties - kam negadās, bet ja gadās baigi bieži vai katru reizi, tad gan man tas liekas aizvainojoši, jo tas nozīmē ka cilvēks vispār nerēķinās ar mani. :)
Atceros, kad vidusskolā sanāca kavēt latviešu valodas vai literatūras stundas sākumu, tad skolotāja ātrāk nelaida apsēsties kamēr nav noskaitīts dzejolis. No dažiem tāda dzeja nāca ārā, jo bieži tajā stresā vnk galva nedomā un nevar nevienu saprātīgu dzejoli atcerēties. :D

Kādreiz biju precīza,pat ierados ātrāk,bet gadiem ejot esmu sākusi kavēt,pat nezinu kāpēc.Ber tas vairāk domāts uz tikšanām ar draudzenēm/draugiem.
Tomēr darbu,skolu neesmu nokavējusi.Pērkona dārdus naktī es nedzirdu,bet pat vibro zvanu telefonam dzirdu no rīta :D

kaitina, ja citi kavē . Pati cenšos vienmēr ierasties laicīgi, speciāli nekavēju.
man ir viens transports, kurš pieved skolai tuvāk, bet stabili no stundas nokavēšu vismaz 5min, tāpēc saņemu spēkus un braucu laicīgi un nepārdzīvoju, ka no rītiem ir jāpastaigā.:D

Agraak meedzu kaveet gandriuz katru reizi,piemeeram,saku ka gaidu autobusu,lai gan patiesiibaa kraasoju skropstas. Klasika. :D
Tagad vairs nekaveeju,censhos ierasties agraak. Darbaa vienmeer ierodos agraak jo nepatiik taa sajuuta pashai,ka kaveeju,riebjas taa steiga&stress.
Ja ir kkaada viziite un redzu,ka nokaveeshu ja braukshu ar autobusu,tad labaak panjemshu taksi un buushu laikaa.
Manupraat,ja cilveeks kavee tas neko labu neliecina par vinju pashu.

Es laikam esmu pārāk precīza. Bieži ierodos darbā ātrāk nekā vajadzētu.
Labi, ja nokavē vienreiz, divreiz, piedodams. Ja katru dienu... nu nē. Jāmāk plānot savu laiku.

nu, sanķa pašai pakavēt biku, bet tās ir bijušas 2-5 minūtes, vairāk ne. Īstenībā vairākums gadījumos ir bijis tā, ka es pati ierodos pa agru, un tad dusmojos, ka otrs kavē. bet draugi jau iepraktizējušies, bieži vien mēs jau pusceļā satiekmies. :D
Bet es uzskatu, ka darbu nav ieteicams kavēt, jo tad citiem rodas nepareizs priekšstats par tevi, un tad tev visu mūžu var būt iekarināta zīmīte: "kavētājs". Un arī uz sabiedriskajiem pasākumiem ir jāierodas laikus, jo pa tumsu kkur maldīties uz savām vietām nav īsti forši, var paklupt gar citu kājām, var sajaukt vietas, un tad tas traucē citiem. :)