Man ļoti tuvam ģimenes cilvēkam bija problēmas ar dzeršanu. Nedzēra katru nedēļu, bet, piem., uz svētkiem kā sāka dzert, tā divas nedēļas nebija skaidrā, un tas radīja milzīgas problēmas. Noriskēju un vienu dienu nofilmēju to, kā viņš uzvedas reibumā, patrāpījās vēl kadrs, kā noveļas pa trepēm. Un, kad nu beidzot bija skaidrā, parādīju viņam. Diezgan riskanti, jo reakcija var būt atšķirīga - cilvēks var kļūt nikns, agresīvs aiz dusmām un aizskartā goda, bet var arī būt veiksmīgi un aizdomāties. Šoreiz, par laimi, bija otrais variants, un pēc tam pāris gadus vispār nedzēra. Tagad gan svētkos ik pa reizei iedzer, bet galīgi ne tik traki, kā agrāk.
Domāju, ka šeit uzvarēja nevis tas, ka viņas borēju galvā, ka tā nevajag darīt, centos mainīt, bet vienkārši atvēru acis un ļāvu pašam saprast un izdarīt izvēli.