Man ir tojs. Runājot par veselību, ja viss ar šo ir kārtībā, tad nekādas īpašas kopšanas, pārtikas un aprūpes viņam nevajagbet vienmēr ir jābūt brīviem līdzekļiem un laikam, ja nu kas notiktu, piemēram, kad mēs slimojām - ārsti, analīzes, sistēmas, vitamīni, antibiotikas un tici man, tas ir pulka dārgāk nekā ja cilvēks iet privātpraksē.
Par audzināšanu - lielā stingrībā, jo šie tādi mazi Napaleoni vien ir, iedomājas sevi par kundziņiem, līdz ar to jābūt stingrai rokai un skaidri jāparāda, kurš ir saimnieks jau no pašām pirmajām dienām, kad atved suņuku.
Lai viņš nebaidās no citiem dzīvniekiem vai cilvēkie, kā arī nemetas tiem virsū (uzbrukums ir labākā aizsardzība) jau no mazām dienām suņuks ir jāsocializē, jāļauj viņu glaudīt citiem utt., tikai ļoti uzmanīgi ar lieliem suņiem, tie mēdz būt visai neprognozējami!
Par pamperiem, ar laikum ja tu regulāri ved suni laukā viņš pieradīs, ka jāčurā ir ārā, taču tik un tā manējais šad tad aiziet arī uz pamperi, nu nevar viņš, acīmredzot, turēt tikai 3x reizes dienā iet ārā.
Un protams, ka viņi apvainojas, manējais, kad uzpūšas nenāk bučoties, bet neko, tas ātri pāriet. Un par sodīšanu, piemēram, ar sarullētu avīzīti pa dupsi vai tukšo mazo minīša pudeli (skaņa liela, bet nekādas vardarbības). Nedrīkst suni sodīt ar roku vai pavadu!!!! Un vēl, suņi it kā nesaprotot par ko viņus soda vēlāk (nav loģiskās saites) līdz ar to visefektīvākā sodīšana ir tad, kad tu pieķer viņu nozieguma vietā.
160
